Būt laipnam un pieklājīgam kļūst dabiski

Piecas svarīgākās vērtības

Doma par uzmanības pievēršanu vērtībām un to izcelšanu skolā ir parādījusies jau pirms septiņiem gadiem. Kā skaidro M. Birzāka, šādu domu ierosinājusi Iespējamās misijas absolvente Inga Trabo, tolaik informātikas un ekonomikas skolotāja, un tālāk jau darbībā iesaistījusies direktora vietniece Kristīne Balode. Lai noskaidrotu svarīgākās vērtības, kas būtu attīstāmas skolā, sarīkota aptauja, kurā anketas aizpildīja gan skolotāji, skolas tehniskie darbinieki, gan skolēni un vecāki. “Aptaujā bija minētas apmēram divpadsmit vērtības. Izkristalizējās šīs piecas kā galvenās,” stāsta M. Birzāka, piebilstot, ka sadarbība ir visaptverošākā, kas iekļauj arī vairākas citas vērtības, kā, piemēram, draudzību. Turklāt “izcilība” ir tieši vecāku ierosināta, un ar to jāsaprot mazliet vairāk nekā tikai labas sekmes mācībās. Bieži vien skolēnam ir labas dotības kādā jomā, bet vēl svarīgāk ir pamanīt, ka skolēns izdara vairāk, nekā varējis līdz šim.

Rosināt labo

Tradicionāli skola, vismaz agrākos laikos, vairāk saistās ar neizdarītā izcelšanu, t. i., skolotāju piezīmēm. Pievērsties pretējam – pamanīt labi paveikto, rosināt skolēnus domāt par to, šķiet visai neierasti. Ar uzmanības pievēršanu un nosaukšanu vārdā sākas apzināta vērtību ieraudzīšana un saruna par tām. Kā pašiem skolotājiem veicās, sākot strādāt ar vērtībām? Skolotāji atzīst, ka visu pirmo mācību gadu “tā kā taustījušies”, kā jau allaž, uzsākot ko jaunu. Bijis grūti – kā vienmēr, kad nākas mainīt ieradumus. Savā starpā dalījušies pieredzē un daudz diskutējuši. “Sākumā domas dalījās, bet pamazām nonācām pie kopsaucēja,” saka M. Birzāka un piebilst, ka galvenais jau ir pamanīt labo. Grūtāk pašiem skolotājiem izsekot skolēnu rīcībai ir vecākajos posmos.

Kad radās ideja par vērtību ieviešanu skolā, tad skolas vadība braukusi pieredzes apmaiņā uz Zaķumuižas pamatskolu (no 2019. gada – Ropažu novada vidusskola), kur aizgūtas idejas, pēc tam pielāgojot savām vajadzībām. Tagad jau arī citas skolas, uzzinot par vērtību iedzīvināšanu Līvānos, ieinteresējušās par šādu praksi.

Kā vērtību ienākšanu skolā uztver vecāki? M. Birzāka teic, ka pilnīgi vienādas uztveres jau nav ne vecāku, ne arī skolēnu vidū, bet ļoti svarīgs ir skaidrojošais darbs – sākot ar pirmklasniekiem un viņu vecākiem. “Būtiski ir tas, ka no pirmās klases visi ejam kopā. Gan sarunās vecāku padomē, gan vecāku dienās daudzi vecāki ir pozitīvi novērtējuši mūsu praksi. Es teiktu, ka augam ar katru dienu. Ne ļoti viegli, bet ne arī celmus laužot. Jā, gadās atsevišķi neizpratnes jautājumi. Tos saredzam kā iespēju papildu dialogam, skaidrošanai.”

Skolas vestibilus rotā mākslinieku radīts vērtību stends, kam pievērš uzmanību ikviens skolā ienākošais. Uz stenda ir zīmējums un rindiņa ar katras vērtības skaidrojumu. Tāpat arī skolas mājaslapā. Līdz ar to gan audzēkņiem, gan vecākiem veidojas izpratne par kopīgajām vērtībām, kas šajā skolā tiek turētas godā. Pirmajā “vērtību gadā” tika darinātas īpašas grāmatzīmes ar katras vērtības skaidrojumu.

Uzrunāti ir arī skolas tehniskie darbinieki – pavāri, apkopējas u. c. –, lai ikdienā ir vērīgi un pamana un novērtē skolēnu labos darbus, attieksmi. Piemēram, ja kāds ārā palīdzējis grābt lapas vai stumt ķerru. Kā saka skolas direktors G. Pastars, “labākais ir tas, ka šīs piecas vērtības pamazām aizvien vairāk ieiet skolas ikdienā, dienu ritējumā, kļūst par ieradumu – dabisku, sagaidāmu uzvedību no visiem skolēniem. Lielā mērā tas mums jau ir izdevies, sākumskolā noteikti”. M. Birzāka tam pievienojas: “Vērtību izpratnes dziļākā jēga rodas pieaugot, mazajam cilvēkam maz pamazām sākot izprast, ka būt laipnam, pieklājīgam, atbildīgam nav nekas īpašs, tas ir pašsaprotami un par to īpaša atzinība nav jāizsaka. Tas, par ko skolēnu paslavē pirmajā klasē, trešajā jau ir vērtējama kā ikdienišķas uzvedības izpausme.”

G. Pastars vēl piebilst: “Kā jebkurā skolā, arī pie mums dažiem audzēkņiem reizēm problēmas sagādā uzvedība, kas traucē mācībām. Tad skolēna saruna ar direktoru balstās mūsu skolas vērtībās. Gadās, kāds puisis ir iesitis otram. Es prasu, kura no skolas vērtībām šādā veidā tiek iemiesota? Zēns sāk lauzīt galvu. Izpalīdzība tā nav, laipnība arī ne. Izcilība? Neviena jau neatbilst! Tad parasti saku, lai viņš pierāda sevi mācībās vai sportā. Un tad mēs noslēdzam tādu kā vienošanos, ka puisis ievēros to un to, ja ne, tad vēlreiz būs saruna pie direktora.”

Vērtību pamanīšana

Lai vērtību un labas, atbalstāmas, vērtībās balstītas rīcības izpratne skolēnos nostiprinātos apziņā, tiek veicinātas sarunas par tām. Skolotāji īpaši rosina sākumskolas audzēkņus savā starpā apspriesties, kurš ko labu paveicis, apzināties un novērtēt pats savu labo veikumu. “Pirmajās klasītēs tas sokas grūtāk, ceturtajā bērni jau pieraduši. Tā mēs ejam solīti tuvāk izvērtēt spējīgam skolēnam un arī veicinām pašvadītu mācīšanos,” saka M. Birzāka. Savukārt S. Lude piebilst, ka ir labi, sirsnīgi, bet biklāki bērni, kuri par sevi mazāk stāsta, un tas jāņem vērā. “Vēlreiz pārrunājām, kas aiz katras vērtības slēpjas, un sarīkojām tādu kā akciju, kā to paši ar smaidu nosaucām, proti, katrs četras dienas domās par sevi un piektdien audzinātājai stundā pastāstīs, ko labu izdarījis.” Bērni ir rosināti pamanīt arī klasesbiedru labo veikumu, attieksmi, pārmaiņas uzvedībā.

Jāpiebilst, ka par vērtībām skolēni saņem īpašas uzlīmes, kas atspoguļo konkrēto vērtību. Sākumskolā tās ir drukātas uzlīmes (pirmajā klasē – arī ielīmē dienasgrāmatās), bet visiem skolēniem tās atspoguļojas e-klasē. Gaidīts pasākums skolā ir tā dēvētās “vērtību līnijas”, kas notiek četrreiz mācību gadā un kurā piedalās pa pieciem skolēniem no klases, kuri saņēmuši visvairāk uzlīmju. Arī tā ir iespēja pievērst uzmanību labai rīcībai un sarunāties par vērtībām.

Kā rīkoties, ja skolēna rīcībā novērojamas vairākas vērtības? Skolotājas atzina, ka arī tas var būt pamudinājums sarunai, lai izvērtētu, kas ir nozīmīgāk.

Ko saka paši skolēni?

Armands no 4. a klases paziņo, ka izcilība un atbildība viņam šķiet pašsaprotamas vērtības, bet visgrūtāk klājoties ar laipnību. “Ja tu pieklājīgi pasveicini, tad par to jau nedod uzlīmi.”

Raitis no 4. b klases vēsta, ka viņam grūtāk veicoties ar laipnību. Tam, ka laipnību (ne lišķību!) pamanīt un novērtēt ir grūtāk, piekrīt arī skolotāji. Arī Raitim topā ir atbildība – par to viņš saņēmis visvairāk uzlīmju. Un arī paskaidro, kāpēc: “Man vienmēr ir skolas forma!” Hm... Rodas jautājums – vai tad to uzvilkt nav tikpat pašsaprotami kā laipni pasveicināt? Tad jau katru dienu par to būtu jādod uzlīmīte! Skolotājas nāk talkā uz paskaidro, ka tik vienkārši nav, jo skolā ir paredzēti formas tērpi visai skolai, taču daudzi to neievēro, un tā ir problēma. Tāpēc, piemēram, otrklasnieks, kurš veselu mēnesi ne reizi nav aizmirsis uzvilkt skolas formu, ir pelnījis atzinību par atbildību.

Janai no 8. b klases šķiet, ka visvieglāk dabūt atzinību par izpalīdzību, jo “ir dabiski katru dienu kādam palīdzēt”. Viņa stāsta: “Piemēram, notiek koncerts, bet pietrūkst palīgu, un tu piesakies palīdzēt.”

Janas klasesbiedrene Elīna ir pārliecināta, ka izcilība un atbildība ir tās vērtības, kuras vieglāk izpaust: “Piemēram, tu stundā strādā, seko līdzi, atbildi, nenokavē projekta termiņu, neaizmirsti par pasākumu. Ja vienmēr to ievēro, tad dabū atzinību par atbildību no klases audzinātājas vai cita skolotāja.”

Ja laipnība ir visgrūtāk uzteicamā vērtība – kādai jābūt laipnības izpausmei, lai tā būtu ievērības vērta? Skolotāja stāsta piemēru: “Man klasē mācās diezgan emocionāls skolēns, kas bieži dusmojas. Ja viņš spēj savas dusmas apvaldīt ilgāku laiku, tad viņš ir strādājis ar sevi, bijis laipns. Citam tas nav nekas īpašs, bet šim skolēnam gan.”

Atbildība un stundu kavēšanas samazināšanās par 60 %

Jāpiebilst, ka Līvānu 1. vidusskola, kas ir aktīva Skola2030 pilotskola, tieši projekta laikā ir aizsākusi un jau tagad skolas dienas ritmā iedzīvinājusi darbu ar stundu sākumu kavētājiem. Saprotams, ka stundu kavējumi traucē mācību darbu un dzīvi saskaņā ar pašu vērtībām. Problēma bija konstatēta, un bija arī vēlme rīkoties un to mainīt – skola no savas puses uzņēmās atbildību un, lai konsekventi uzturētu prasību ierasties uz stundām laikā, mainīja kavējumu kontroles sistēmu. Tagad katru rītu skolas vestibilā skolēnus sagaida kāds no skolas vadības, un, ja kāds skolēns ierodas skolā minūti vai vairākas minūtes pēc zvana, tad viņš zina – būs jāraksta paskaidrojums direktoram par kavējuma iemesliem. Tas savukārt rosināja atbildīgāk uz kavējumu paskatīties arī skolēnus, apzināti pievērst uzmanību, reflektēt jeb pārdomāt kavējumu iemeslus, lai citkārt to neatkārtotu. Tā skolēnos pamazām tiek audzināta apziņa, ka viņi ir līdzatbildīgi par savu mācīšanos un stunda ir gatavota viņiem, un vienlaikus viņu pašu atbildība ir ierasties laikā. Trīs mēnešos stundu sākumu kavējumi bija samazinājušies par 60 %, un tagad no rītiem ir tikai daži kavētāji, ko var uzskatīt par apliecinājumu, ka skolēni sākuši labāk izprast savu atbildību par mācību procesu.

UZZIŅAI par Līvānu 1.vidusskolu:

Dibināta 1921.gadā kā Līvānu miesta pamatskola un 2021.gadā svinēs pastāvēšanas 100 gadus. Izvietota divās atsevišķās ēkās – sākumskola jeb “Laimiņas” skola un “Lielā” skola.
Skolēni: 501
Skolotāji: 60
Direktors: Gatis Pastars
Vērtības: laipnība, atbildība, izpalīdzība, sadarbība, izcilība.
Vīzija: skola attīstās kā mācīšanās organizācija, kurā skolotāji, tehniskie darbinieki un vecāki sadarbojas, lai katrs skolēns drošā vidē realizētu savu potenciālu.