Pirmsskola
Pirmsskolas loma ir ielikt pamatus skolēnu caurviju prasmēm, kuras tālāk jau lietot darbībā daudzveidīgās cilvēka darbības jomās.
Bērns kā pētnieks un darītājs un skolotāja loma
Kādu gribam redzēt bērnu pirmsskolā saskaņā ar jaunajām vadlīnijām? Kā pētnieku un darītāju, kurš ar skolotāja atbalstu konstruē zināšanas un veido izpratni, gūst pieredzi un vispārīgās (caurviju) prasmes, un mācību jomu pamatprasmes. Bērna mācīšanās rezultāts ir nevis konkrēta priekšmeta izgatavošana vai zināšanu iemācīšanās kā vienreizējs notikums, bet ilgtermiņa prasmju attīstība. Tam kalpo mērķtiecīgi, jēgpilni, daudzveidīgi skolotāja uzdevumi un mācību materiāli, kā arī atbilstoši iekārtota vide. Bērns darbojas kopā ar skolotāju, uzklausa, vienlaikus pats domā par savu mācīšanos, apzinās savas intereses un izvirza savus mērķus. Skolotājs plāno mācībās sasniedzamo rezultātu, iekārto vidi un izvēlas materiālus un uzdevumus, viņš vada un novēro bērnu mācīšanos, līdzdarbojas, novērtē bērna sniegumu un attīstību, sniedz attīstošu atgriezenisko saiti, kura rosina uzlabot sniegumu, pamēģināt ko jaunu.
Mācību saturā – vērtībās balstīti ieradumi un tikumi, pamatprasmes mācību jomās un vispārīgās prasmes
Pirmsskolas loma ir bērnos atbilstoši vecumam ar rotaļu palīdzību dot iespēju iepazīt sevi, dabu, sabiedrību, kā arī attīstīt ieradumus un tikumus (atbildība, drosme, uzņēmība, mērķtiecība, savaldība, mērenība, tolerance, laipnība, līdzcietība, taisnīgums, solidaritāte), kas balstīti vērtībās (dzīvība, cieņa, ģimene, darbs, daba, latviešu valoda un Latvijas valsts, u.c.).
Bērniem sasniedzamie rezultāti atbilstoši vecumam aprakstīti pamatprasmēm septiņās mācību jomās (valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes) un caurviju prasmēm (pašizziņa un pašvadība, jaunrade un uzņēmējspēja, kritiskā domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, kā arī digitālā prasme), kas stiprina apzinātu mācīšanos saskaņā ar katra bērna spējām. Ļoti liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības, un uz bērna aktīvu iesaistīšanos mācību procesā.
Mācību pieejā – rotaļnodarbība dienas garumā
Pirmsskolā mācību procesu paredzēts organizēt integrētā rotaļnodarbībā visas dienas garumā, un tā ietver gan pedagoga mērķtiecīgi organizētu, gan netieši vadītu rotaļdarbību, gan bērnu brīvu rotaļāšanos. Darbošanās un mācīšanās katru dienu notiek gan telpās, gan ārā. Vadlīnijās paredzēts, ka bērniem tiek dota iespēja mācīties iedziļinoties un ar prieku, domāt un praktiski pētīt, sadarboties, apgūt zināšanas un prasmes un pašiem prast tās novērtēt. Skolotājs mācīšanās procesā piedāvā daudzveidīgus uzdevumus un atbalstošus mācību līdzekļus – spēles, konstruēšanas materiālus, rotaļlietas, attēlus, kas ļauj bērnam vingrināties, kļūdīties un modelēt savu darbību, nesteidzinot pabeigt iesākto un katram pašam paplašināt savu pieredzi.
Kā paredzēts plānot un īstenot mācības pirmsskolā? Skolotāji mācības plāno vismaz viena mēneša garumā par aktuālu tematu, ņemot vērā svētkus, gadskārtu ieražas un tradīcijas saistībā ar notikumiem apkārtējā vidē un pasaulē, izvēloties prasmes, kuras tiks attīstītas. Mācīšanos plāno sadarbībā ar citiem pirmsskolas izglītības iestādes speciālistiem – mūzikas un sporta skolotājiem.
Būtisks uzsvars mācību procesā likts uz drošu un atbalstošu vidi un attīstošu atgriezenisko saiti no pedagoga puses, lai rosinātu bērnu pašu domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu.
- Kā mainīsies mācību pieeja pirmsskolās? Skolotāja lomas maiņa
- Izmaiņas mācību pieejā pirmsskolā – bērni vairāk izzinās, pētīs un radīs paši
Emocionāli droša un pārraugāma vide, kas atspoguļo mācīšanos
Lai īstenotu vadlīniju mērķus, mācību procesam nodrošināma emocionāli droša un pārraugāma vide, daudzfunkcionāla, t.i., pārveidojama telpa, kas piemērota gan grupu nodarbībām, gan individuālam darbam un kurā ir vieta gan atpūtai, gan kustību aktivitātēm un rotaļām, ar mācību centriem vai organizatoriskām zonām, un šajā telpā atrodas bērnam brīvi pieejami mācību līdzekļi, atgādnes, grāmatas. Mācību procesa atspoguļošana un aktivizēšana atbilstoši mācību tematam plakātos, sienu noformējumos, uzrakstos utt. veicina bērna mācīšanos un piederību mācīšanās procesam, kā arī dod iespēju novērtēt savu sniegumu.
Latviešu valoda mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās
Lai ikviens bērns iegūtu pietiekamas latviešu valodas prasmes veiksmīgai mācību uzsākšanai pamatskolas izglītības pakāpē, ir paredzēta pastiprināta latviešu valodas apguve mazākumtautību pirmsskolas programmās. Vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valodu mācību jomas rezultātus. Latviešu valoda ir noteikta kā saziņas līdzeklis ikdienas mācību procesā jeb rotaļnodarbībā, bet vienlaikus ir paredzēti sasniedzamie rezultāti arī mazākumtautības valodas apguvē. Skola2030 sadarbības partneris Latviešu Valodas aģentūra izstrādā metodiskos līdzekļus un rokasgrāmatu pedagogiem, kuri īsteno mazākumtautības izglītības programmas, tostarp arī mācību līdzekļus latviešu valodas apguvei pirmsskolā.
