Projekta saturs

Mācību satura pārskatīšana un pilnveide

Mācību satura un pieejas pārskatīšanas mērķis ir mazināt sadrumstalotību un fragmentārismu, pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguvi, izolētu prasmju attīstību. Projektā tiek izstrādāts tāds mācību saturs un pieeja, lai skolēniem dotu iespēju apgūt zināšanas un prasmes septiņās mācību jomās, kā arī attīstīt vispārējās jeb caurviju prasmes un vērtībās balstītus ieradumus. Tiek gatavotas ieteicamās mācību priekšmetu programmas, mācību līdzekļu piemēru komplekti un metodiskie materiāli, kuros iekļauti uzdevumu piemēri un sniegti ieteikumi, kā mācīt, lai skolēns gūtu zināšanas un prasmes līdz ar pieredzi koordinēti tās lietot, paust attieksmi, spēt rīkoties iepriekš neparedzamās situācijās. Šo materiālu sistēmiska izstrāde būs atbalsts mūsdienu prasībām atbilstošas mācību pieejas izmantošanai visās skolās.

Mācību jomas

Valodu; sociālā un pilsoniskā; kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā; dabaszinātņu; matemātikas; tehnoloģiju; veselības un fiziskās aktivitātes.

Caurviju prasmes

Kritiskā domāšana un problēmrisināšana;  jaunrade un uzņēmējspēja; pašvadīta mācīšanās; sadarbība; pilsoniskā līdzdalība; digitālās prasmes.

Vērtības/tikumi

Atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Projekta gaitā tiek pārskatīti un aprobēti pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarti, pirmsskolas vadlīnijas, izstrādātas mācību priekšmetu programmas un tām atbilstoši mācību un metodiskie līdzekļi.

Kā pirmais no saistošajiem izglītības dokumentiem 2018. gada 21. novembrī valdībā apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas – visās pirmsskolās Latvijā tās sāks īstenot no 2019./2020. mācību gada. Līdz tam pirmsskolas saņems mācību programmu un mācību līdzekļu paraugus, kā arī metodiskos materiālus. Pirmsskolu skolotājiem ir sagatavoti e-mācību moduļi par pilnveidotā satura un pieejas īstenošanu, kā arī plānoti citi apjomīgi atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jauno vadlīniju ieviešanu.

Pilnveidotais pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 9. klasei, valdībā apstiprināts 2018. gada gada 27. novembrī. Šis saistošais izglītības dokuments nosaka pārmaiņas mācību saturā un pieejā pamatizglītībā, un skolotāji pēc tā sāks strādāt no 2020. gada septembra.

2019. gada pavasarī projekta ietvaros tika izstrādāti sasniedzamie rezultāti septiņās mācību jomās un izglītības satura plānošanas principi vispārējās vidējās izglītības pakāpē.

Projektā plānots izstrādāt 6 mācību un metodiskos līdzekļus pirmsskolai (bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un obligātās pirmsskolas izglītības vecumā), 13 mācību un metodiskos līdzekļus 1.–6. klasei, 27 mācību un metodiskos līdzekļus 7.–12. klasei. Atbilstoši 2018. gada projekta grozījumiem papildus vēl tiks izstrādāti 10 mācību un metodiskie līdzekļi skolotājiem un skolēniem, kas apgūst mācību saturu lingvistiski neviendabīgā vidē. Plānots izstrādāt arī 20 diagnosticējošos darbus, tostarp 12 diagnosticējošos darbus matemātikā un dabaszinātnēs.

Ievērojama projekta budžeta daļa – apmēram 10% – atvēlēta tādu mācību un metodisko līdzekļu izstrādei un publicēšanai, kas domāta bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem, tajā skaitā bērniem un jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem citiem attīstības traucējumiem. Tiks veidotas mācību grāmatas Braila rakstā, vieglajā valodā adaptēti mācību un metodiskie līdzekļi 7. –9. klasei (skolēniem ar speciālām vajadzībām iekļaujošās izglītības īstenošanai), adaptēts lasītprasmes novērtēšanas tests DIBEL 4.–6. klases skolēniem ar speciālām vajadzībām, kā arī datorprogramma “no teksta uz runu” (text to speech) skolēniem ar lasīšanas traucējumiem (t.sk. disleksiju).

Skolotāju profesionālā pilnveide

Mācību pieejas maiņas mērķis ir panākt, lai skolēni spētu skolā apgūtās zināšanas un prasmes pārnest uz iepriekš neparedzētām un reālām dzīves situācijām, lai skolēnos veidotos dziļāka izpratne mācību jomā un lai viņi prastu lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmi. Lai tas notiktu, mācību procesa centrā jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un tādējādi pats konstruē apgūstamā satura jēgu.

Latvijas skolās vairumā gadījumu mācīšanās pieredzi ar iedziļināšanos skolēniem sniedz ierobežoti – vēl joprojām dominē frontālā mācīšanas forma, kad skolotājs klases priekšā sniedz informāciju, skolēni pilda uzdevumus, kas rosina atkārtot skolotāja ierādīto risinājumu pazīstamās situācijās. Ir jāturpina mācību procesā jau iesākto akcentu pārbīde no gatavu zināšanu nodošanas uz mācīšanās vadīšanu, tādēļ projektā īpaša uzmanība pievērsta tieši skolotāju profesionālās kompetences pilnveidei.

Projekta ietvaros izstrādās un aprobēs visiem skolotājiem paredzētu profesionālās pilnveides programmu un metodiskos līdzekļus par mācību satura izmaiņām un mācīšanas paņēmieniem. Šie materiāli būs brīvi pieejami e-mācību moduļu veidā, un programmu varēs izmantot projekta sadarbības partneri – augstskolas, kas īsteno skolotāju sagatavošanas programmas.

Lai nodrošinātu visiem skolotājiem ērtu pieeju satura dokumentiem un digitālajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem ikvienā skolā, tiek veidota digitālo mācību līdzekļu vietne.

Sākot no 2018. gada pavasara, Latvijas reģionos notiek labās prakses semināri, kuros pilotskolas dalās savā pieredzē ar tām pirmsskolām un skolām, kas nav iesaistītas aprobācijā.

Viens no būtiskiem projekta uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem ir ieviest Latvijā līdz šim neierastu praksi – skolotāju kopīgu mācību darba plānošanu un sadarbību skolas līmenī. Tas ir jo īpaši svarīgi, jo skolām tiek atvēlēta lielāka brīvība organizēt mācību darbu, kas paver iespēju, piemēram, veidot lielākus stundu blokus mācību priekšmetos, piedāvāt skolēniem iedziļināšanās pieredzi apjomīgāku uzdevumu, projektu darbu, mācību ekskursiju veidā, integrēt vairākus mācību priekšmetus u.tml. Dažādu priekšmetu skolotājiem regulāri jāsatiekas, lai kopīgi izvirzītu skolēnu mācīšanās mērķus un plānotu, kā tos sasniegt, izvērtētu skolēnu sniegumu un apspriestu nepieciešamos uzlabojumus. Skolas vadības pienākums ir domāt par šī darba organizāciju un vadību. Līdz ar to viens no pilotskolu uzdevumiem pieejas aprobācijā ir izmēģināt praksē, kā šādu darbu skolās var organizēt, un noskaidrot, ar kādiem šķēršļiem saskaras skolotāji un skolu vadība, un kādas prasmes un atbalsts ir nepieciešams.

Labvēlīgu nosacījumu veidošana mācību pieejas maiņai skolās

Lielāka brīvība skolām un skolotājiem pašiem organizēt mācību darbu un iesaistīties satura veidošanā un iedzīvināšanā nozīmē iespēju atteikties no precīza 40 minūšu stundu garuma un noteikta stundu skaita nedēļā katrā priekšmetā un piemeklēt veiksmīgākos mācību darba organizācijas risinājumus dažāda lieluma skolās un dažādās izglītības pakāpēs.

Tikmēr mācību fizisko vidi ieteicams veidot tā, lai skolotājiem nodrošinātu iespēju stundās izmantot daudzveidīgas mācību darba formas un lai skolēni varētu strādāt individuāli vai grupās, darboties pie starpdisciplināriem uzdevumiem ilgākā laika posmā, darba veikšanai izmantot bibliotēkas resursus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citus resursus.  Jānodrošina skolēniem iespēja darboties improvizētās darbnīcās modeļu un prototipu izgatavošanai.

Tiešsaistes mācību vides izveide un digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde

2020. gada augustā, pārdalot struktūrfondu līdzekļus, valdība lēma par papildu finansējuma piešķiršanu vienotas tiešsaistes mācību vides izveidei un digitālu mācību un metodisko līdzekļu izstrādei. Finansējums 7 400 089  euro apmērā nodrošinās pedagogu un skolēnu piekļuvi kvalitatīviem un ērti izmantojamiem digitāliem mācību resursiem, pieeju integrētai tiešsaistes mācību videi, kā arī sniegs atbalstu pedagogiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai klātienes un attālinātās mācībās.  Mācību un mācību satura digitalizācijas īstenošanu sāks 2020. gada septembrī un to plānots pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim. Finansējums piešķirts un projektu īstenos VISC ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros. Papildu informācija.

Partneri

Projekta sadarbības partneri ir: 67 pašvaldības un to pārraudzībā esošas aprobācijā iesaistītās 100 pirmsskolas un skolas; Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (no 2017. gada oktobra pievienota Latvijas Universitātei), Latviešu valodas aģentūra, Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem.

Finansējums

Projekta plānotais finansējums piecu gadu periodam sākotnēji bija 13 960 884 eiro, kas ietvēra Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu 11 866 751 eiro un valsts budžeta līdzfinansējumu 2 094 133 eiro. Apmēram 10%  budžeta paredzēta mācību un metodisko līdzekļu bērniem ar speciālām vajadzībām izstrādei un publicēšanai. ​2018. gada 13. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumu grozījumus par projekta īstenošanu, palielinot projekta finansējumu līdz 18 458 382 eiro, kas ietver 15 689 624 eiro veido ESF finansējumu un  2 768 758 euro valsts budžeta finansējumu.

2020.gada 25. februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumu grozījumus par projekta īstenošanu, palielinot projekta finansējumu līdz 24 337 678  eiro, kas ietver 20 687 025 eiro veido ESF finansējumu un  3 650 653 euro valsts budžeta finansējumu. 

2020.gada 18. augusta Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumu grozījumus par projekta īstenošanu, palielinot projekta finansējumu līdz 31 737 764,71 eiro, kas ietver 26 977 100 eiro veido ESF finansējumu un  4 760 664,71 euro valsts budžeta finansējumu. 

2023.gada 14.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumu grozījumus par projekta īstenošanu, samazinot projekta finansējumu līdz 31 491 764,71 eiro, kas ietver 26 768 000,00  eiro veido ESF finansējumu un  4 723 764,71 euro valsts budžeta finansējumu.