Kā plānot mācību saturu, uzsākot mācību gadu pirmsskolā?

Mācību gada sākums daudziem bērniem ir adaptācijas laiks grupā vai pirmsskolā, tas ir arī draugu satikšanās laiks pēc vasaras, tāpēc svarīgi izvēlēties tādu tematu, kura laikā bērni varēs iepazīt grupas un pirmsskolas telpas un materiālus, veidot mācīšanās kopienu, vienoties par uzvedības un darbošanās noteikumiem, uzsākt vai turpināt attīstīt patstāvību ikdienas un mācību situācijās, mācīties emociju regulāciju un sadarbību. Piemēram, 1,5–3 gadus veci bērni tematā “Es jaunā pasaulē” mācās patstāvīgi izvēlēties nepieciešamās lietas, ar tām darboties un nolikt, kad darbs pabeigts. Kā pašapkalpošanās prasmes un patstāvību attīsta paši jaunākie pirmsskolēni, skatieties pieredzes stāstu (saite uz YouTube video http://bit.ly/pasapkalposanas_mazie).

Mācību gada sākumā īpašu uzmanību pievērš caurviju prasmēm, it īpaši, atceroties, ka pirmsskolā pašvadīta mācīšanās sākas ar to, ka bērns prot patstāvīgi rotaļāties: izvēlēties interesēm atbilstošas darbības un tās īstenot ilgāku laika posmu. Jaunākiem bērniem šāda nodarbošanās var būt, piemēram, smilšu pārbēršana no viena trauka citā vai kastaņu likšana garā rindā, bet vecākiem bērniem sarežģītas kluču būves veidošana vai lomu rotaļa, attēlojot ģimeni. Pieaugušajiem dažkārt šķiet, ka bērni prot rotaļāties, nolikt lietas atpakaļ to vietā, tomēr tās ir prasmes, kas mērķtiecīgi jāattīsta – skolotājs modelē darbības ar savu piemēru (pats izvēlas, rotaļājas, kārto) un skaļi komentē savu darbību “Es ņemšu mīkliņu, man vajag paliktni. Tagad plēsīšu mazu gabaliņus un samīcīšu tos kopā. Pabeidzu! Paņēmu no šī plaukta, tagad nolikšu to atpakaļ.” Turpmāk skolotājs šo darbību atkārto vairākas reizes, lai to var novērot vairākkārt, atgādina bērniem, kā jādara, palīdz un atbalsta, kamēr prasme nostiprinās. Pieredzes stāstu par to, kā paši jaunākie bērni attīsta pašvadītas mācīšanās prasmes, skatieties šeit http://bit.ly/pasvadiba_jaun.

Izvēloties pirmo tematu, vērtīgi būtu padomāt par to, cik lielā mērā bērns šajā tematā varēs patstāvīgi darboties un tā apgūt jaunas prasmes, izzināt temata saturu. Tematus, kuros jauno informāciju bērnam lielākoties būs iespēja saņemt, klausoties vai skatoties (grāmatas, skolotāja stāstījums, izglītojošie raidījumi vai filmas), vēlams plānot vēlāk, piemēram, mācību gada otrajā pusē, kad bērni jau ir iejutušies, ir izveidojusies grupas mācīšanās kultūra ar saviem noteikumiem un rituāliem, kā arī bērni ir pieauguši. Piemēram, bērni aizrautīgi ar maņām izzinās iežus (smiltis, oļus, mālu) un ūdeni, šī darbošanās rosinās sarunas. Svarīgi ir nesteigties ar jaunu tematu uzsākšanu, bet pārliecināties, ka bērniem ir pietiekami ilgs laiks iedziļināties tajā tematā, kurš tiek izzināts. Tematu skaitam gadā nav nozīmes. Par to, kā pirmsskolas skolotājs var virzīt bērna mācīšanos temata laikā, skatieties vebināru: http://bit.ly/virzit_macisanos.

Gada sākumā ieguldītais laiks patstāvīgas mācīšanās kopienas veidošanā noteikti atmaksāsies vēlāk gada gaitā, jo bērni mācīsies, patstāvīgi rotaļājoties, un skolotājs varēs veltīt laiku darbam ar mazām bērnu grupām vai individuālam atbalstam.

Par šo jautājumu vairāk:

• Caurviju prasmes pirmsskolā. Pašvadīta mācīšanās. PII “Viršu dārzs” http://bit.ly/pasvadita_vd
• Sadarbība. Jelgavas PII “Kamolītis” http://bit.ly/sadarbiba_kam
• Mācību plānošana pirmsskolā PII “Maziņš kā jūra” http://bit.ly/plan_mkj

Kā veikt bērna/-u vērtēšanu pirmsskolā, ja grupā ir 18–25 bērni? Lūdzu piemērus!

Pirms runājam par to, kā vērtēt, jāsaprot, ko mēs vērtējam – bērnu prasmes, zināšanas un izpratni – un kādēļ vērtējam. Vērtēšana galvenokārt ir nepieciešama skolotājam, lai sekotu bērna attīstībai, mācībām un varētu viņu mērķtiecīgi atbalstīt un mācīt. Skolotājs ik brīdi grupā vēro, ko bērni dara, sniedz atgriezenisko saiti (tātad vērtē) par to, kas tieši ir izdevies, un piedāvā bērnam nepieciešamo atbalstu tālākai virzībai, kā arī izmanto iegūto informāciju, plānojot nākamās mācības un pārplānojot to, kas jau ir saplānots, atbilstoši bērnu mācību vajadzībām.

Sarunās ar skolotājiem top skaidrs, ka visbiežāk jautājumi par vērtēšanu grupās ar lielu bērnu skaitu ir tieši par vērtēšanas datu dokumentēšanu. Katra iestāde izstrādā savu vērtēšanas kārtību, kurā vienojas, cik bieži un kādā veidā dokumentēs vērtēšanā iegūtos datus. Daļu ikdienas vērtēšanā – formatīvajā – iegūto datu skolotājs izmanto uzreiz, un tie nekur nav jāpieraksta. Piemēram, skolotājs redz, ka bērns no klučiem veido rindas. Zinot, ka nākamais solis, darbojoties ar klučiem, ir tiltu veidošana, apsēžas bērnam blakus, izveido rindu un dažiem klučiem pārliek pāri vēl vienu, izveidojot tiltus vai vārtus. Ja bērns noskatās un sāk atdarināt, skolotājs ir viņam palīdzējis tikt vienu soli tālāk. Ja bērns turpina veidot rindas, jāpadomā, kāda bērnam ir līdzšinējā pieredze darbā ar klučiem. 1. vecumposma bērnam (1,5–3 gadi) tas ir atbilstoši. Vecākam bērnam jau vajadzētu sākt veidot ko sarežģītāku. Bet varbūt bērns tikai šonedēļ pirmo reizi sāka ar klučiem rotaļāties? Varbūt viņam ir īpaša doma, kādēļ veido tikai kluču rindas? Stāda mežu vai veido žogu? Skolotājs novērojumus pieraksta savās piezīmēs, lai pēc kāda laika atcerētos pievērst šim bērnam uzmanību un izvērtētu pārmaiņas.

Ikdienā skolotājs savām vajadzībām dokumentē to, kas šķiet svarīgs, ko atcerēties, lai vēlāk spriestu par izaugsmi vai pamatotu to, kā bērns mācās vai kādēļ izvēlētas attiecīgas mācību nodarbības. Skolotājs var dokumentēt novērojumus dažādi – pierakstīt, fotografēt, filmēt vai dokumentēt kādā citā veidā. Pārskatot savus dokumentētos vērtēšanas datus, skolotājs izvēlas, ko saglabāt (reģistrēt pirmsskolas dokumentos), kuru informāciju būtu svarīgi uzzināt citiem kolēģiem, lai sniegtu atbalstu gan bērnam, gan skolotājam.

Kā to visu izdarīt, ja grupā ir liels bērnu skaits? Jāatceras, ka būs ļoti grūti novērtēt visus bērnus vienlaikus un reizē iegūt sistemātiskus vērtēšanas datus par lielu bērnam sasniedzamo rezultātu skaitu. Jāizvēlas, ko tieši vērtēsiet, un jāplāno, ar kādām darbībām bērni varēs demonstrēt savas tā brīža prasmes, zināšanas vai izpratni. Piemēram, 2. posma grupā (3–5 gadi) veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā skolotājs grib noskaidrot, kuri bērni prot satvert un mest bumbu ar abām rokām, lai plānotu nākamos bērnam sasniedzamos rezultātus. Skolotājs ir sagatavojis veidni ar visu bērnu vārdiem un sporta zālē bērniem piedāvā lielu skaitu dažāda izmēra mīkstas bumbas. Bērni darbojas ar bumbām tā, kā paši vēlas. Skolotājs vēro, ko bērni dara ar bumbām, un lapā atzīmē bērnus, kuri prot satvert un mest bumbu ar abām rokām. Pēc tam skolotājs iesaistās rotaļā ar tiem bērniem, kuru prasmi mest un satvert bumbu viņš nevarēja novērot (varbūt bērns tikai ripināja bumbu), vai arī par kuru prasmi grib pārliecināties.

Skolotājs var plānot vērtēšanu veikt ilgākā laikā posmā (nedēļa, mēnesis), vienlaikus katru reizi novērojot dažus bērnus. Novērojot mazāku bērnu skaitu, skolotājs var novērot vairākiem sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošas prasmes un zināšanas. Piemēram, 1. posma grupā tehnoloģiju mācību jomā skolotājs ir novērojis, ka, darbojoties ar sāls un miltu mīklu, bērni to mīca un ar pirkstiem sadala mazos gabaliņos. Skolotājs plāno nākamo sasniedzamo rezultātu: bērns prot veltnēt detaļas starp plaukstām. Skolotājs iekārto galdu darbam ar sāls un miltu mīklu un darbojas pie šī galda kopā ar dažiem bērniem, pats veltnējot detaļas starp plaukstām. Skolotājs novēro, kuri bērni atdarina viņa darbības un kā viņiem tas izdodas. Nepieciešamības gadījumā skolotājs palīdz apgūt jauno prasmi. Tos bērnus, kuri paši neizvēlas darboties ar sāls mīklu, skolotājs aicina pa vienam pievienoties tiem bērniem, kuri labprāt izvēlas šo nodarbi (ja visus šos bērnus aicinās reizē, viņi ietekmēs cits citu un neviens negribēs darboties). Vienlaikus, sarunājoties ar bērnu, skolotājs var novērtēt prasmi matemātikas mācību jomā praktiskā darbībā atšķirt jēdzienus viens, daudz, īss, garš. Skolotājs ir sagatavojis veidni ar malā sarakstītiem bērnu vārdiem un augšā sarakstītām novērojamām prasmēm (veltnē garenu formu, veltnē apaļu formu, atšķir viens, daudz, īss, garš). Tad, kad bērni izvēlas doties darboties citā telpas daļā, skolotājs veidnē izdara atzīmes par tiem bērniem, ar kuriem kopā strādājis, un tikai pēc tam pievērš pastiprinātu uzmanību nākamajai bērnu grupai.

Iespējams arī, piemēram, ieplānot vienu nedēļu starp tematiem tieši vērtēšanai. Šajā nedēļā skolotājs nepiedāvā bērniem jauno mācību saturu, bet izvērtē iepriekšējā tematā apgūto un veic diagnosticējošo vērtēšanu atbilstoši nākamā temata izziņas laikā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Vairāk par vērtēšanu lasiet metodisko ieteikumu pirmsskolas skolotājam “Mācību satura un pieejas plānošana” 3. nodaļā. (https://mape.skola2030.lv/resources/87).

Vai tiešām grupā vairs nedrīkst būt lelles, virtuves, trauki un mašīnas, izņemot tikai noteiktajās konkrētajās tēmās?

To, kā iekārtota pirmsskolas grupa un kādus mācību līdzekļus konkrētajā grupā, konkrētajā laikā piedāvā skolotājs un izvēlas bērni, nosaka bērnu attīstības un mācību vajadzības. Pirmsskolas grupā var būt dažādas mērķtiecīgi izvēlētas spēles, rotaļlietas un uzskates materiāli, kurus bērni izmanto lomu spēlēs un praktiskā darbībā. Svarīgi ir iekārtot un mainīt vidi atbilstoši bērnu interesēm, aktuālajā tematā izzināmajiem jautājumiem, apgūstamajām prasmēm, tāpēc skolotājs mērķtiecīgi izvēlas kādi mācību materiāli radīs interesi, virzīs prasmju attīstību, palīdzēs apgūt jaunas zināšanas un veidot izpratni. Piemēram, 1. posma temata “Protu ģērbties” izziņas laikā tieši lelles un to ģērbšana var palīdzēt bērnam apgūt nepieciešamās prasmes patstāvīgi ģērbties. Skolotājs, novērojot un izvērtējot bērna darbības, secina, kā saglabāt vai mainīt vidi. Ja bērnus joprojām interesē rotaļas ar lellēm un darbošanās ar tām attīsta nepieciešamās prasmes, skolotājs mērķtiecīgi papildina leļļu stūrīti ar citiem materiāliem, lai virzītu bērnu mācīšanos. Ja bērni kādas rotaļlietas, spēles vai citus mācību materiālus rotaļdarbībā neizmanto, skolotājs izvērtē, vai tie zaudējuši aktualitāti un tos var nolikt, vai arī tie ir jāaktualizē, piemēram, pašam jāizmanto šie mācību materiāli, darbībā iesaistot arī bērnus.

Mācību satura apguvei izmantojamās mācību līdzekļu grupas un mācību vides veidošanas pamatprincipi plašāk aprakstīti Skola2030 piedāvātajā pirmsskolas mācību programmas 19.–20.lpp., bet konkrētu mācību līdzekļu uzskaitījums atrodams 113.lpp (https://mape.skola2030.lv/resources/10). Ieteikumus mācību vides veidošanai telpās un ārā atradīsiet metodisko ieteikumu pirmsskolas skolotājiem “Mācību satura un pieejas" plānošana” 1.nodaļā (16.lpp) (https://mape.skola2030.lv/resources/87).

Pirmsskolas galvenajā saistošajā dokumentā – vadlīnijās (http://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem) – pie satura īstenošanas principiem rakstīts: “11.8. mācību vide ir fiziski un emocionāli droša, atbalstoša un attīstoša, mainīga un pielāgota ikviena bērna mācīšanās un attīstības vajadzībām”.

Ja jūs izmantojat Skola2030 piedāvāto pirmsskolas mācību programmu (https://mape.skola2030.lv/resources/10), tad mācību vides aprakstā (20.lpp.) ir vēl plašāk aprakstīts par vides pamatprincipiem. Mācību vide ir darba vide, un tā tiek mainīta atbilstoši izzināmajam tematam utt. Iespējams, ka pie temata, piemēram, “Protu ģērbties” 1. posmā tieši lelles palīdzēs apgūt nepieciešamās prasmes.

Pirmsskolas mācību programmas 7. pielikumā “Mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu uzskaitījums” pie rotaļlietām atrodamas gan lelles, gan mašīnas un citas rotaļlietas.

Ar lellēm ļoti cieši saistīta ir sociālā un pilsoniskā mācību joma, kur mācību un metodiska līdzeklī (https://mape.skola2030.lv/resources/100) mācību līdzekļu sarakstā ir minētas arī lelles.

Tātad katrs skolotājs pēc saviem ieskatiem un atbilstoši tematam un vecumposmam maina un veido grupas vidi. Kādā pirmsskolas grupā lelles būs, kādā nebūs vai būs atbilstoši tematam un sasniedzamajiem rezultātiem. Skolotājs vada mācīšanos, par to vairāk metodiskajā materiālā “Mācību satura un pieejas plānošana”, sk. 4. pielikumu. Skolotāja, kurš vada mācīšanos, darbību apraksts pieejams: https://mape.skola2030.lv/resources/87.

Vai bērnam, beidzot pirmsskolu mazākumtautības programmā, obligāti jālasa pareizi un raiti visi vārdi latviešu valodā?

Noteikumos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem (https:// likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas- izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu- paraugiem) teikts, ka šīs vadlīnijas nosaka sasniedzamos rezultātus, kurus bērns apgūst atbilstoši savām spējām. Tas nozīmē, ka ir jāmācās lasīt, taču galvenā ir bērna varēšana. Taču vienlaikus ir arī svarīgi izvērtēt un laikus pamanīt, vai nav nepieciešams piesaistīt atbalsta personālu.

Pirmsskolas izglītības posma nobeigumā bērns, kurš apguvis mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, latviešu valodā atbild uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, jautā, lai iegūtu informāciju, izsaka savas vajadzības, iesaistās sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācību procesu. Bērns mācās pareizi izrunāt skaņas, pazīst iespiestos burtus, lasa īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus. Vadlīnijās nav noteikts, vai un cik raiti vai pareizi bērnam būtu jālasa vārdi. Svarīgi ir pirmsskolas posmā uzsākt lasītprasmes apguvi, tā notiek atbilstoši katra bērna spējām, un lasītprasmi bērns turpinās apgūt 1. klasē.

Vai skolotāja drīkst parādīt piemēru, kā veicams kāds no radošajiem darbiem, bērniem vecumā no 1,7 līdz 3 gadiem?

Līdz 3 gadu vecumam bērni vēl ir tā dēvētās paralēlās spēlēšanās “stadijā,” viņi novēro, ko un kā dara citi un to atkārto. Skolotājs šo vecumposma īpatnību var prasmīgi izmantot: darboties blakus bērniem, pats veidot savu radošo darbu. Bērns, to redzot, mēģinās noskatīties un darīt līdzīgi, bet viņam neradīsies sajūta, ka noteikti jāizdara tieši tāpat, kā izdarījis skolotājs.

Ja skolotājs parāda piemēru, kā veicams darbs, tad bērnam nav iespēju radoši izpausties, viņš tikai cenšas pēc iespējas precīzāk attēlot skolotāja paraugu. Tātad šajā situācijā bērns mācās sekot norādēm, nevis radoši izpausties. Ja skolotājs parāda priekšā, tad tā ir skolotāja radošā izpausme, nevis bērna.

Skolotājs māca konkrētas prasmes atbilstoši bērna mācību vajadzībām, piemēram, griezt, līmēt, veltnēt, lai bērns pats tās varētu radoši izmantot. Lai attīstītu radošumu, skolotājs rada iespējas bērnam gūt jaunu pieredzi, ilgstošā laika posmā iepazīt nezināmus materiālus, lai bērns varētu patstāvīgi izmēģināt, kā materiālus izmantot. Skolotājs rada drošu vidi spontanitātei, māca veidus, kā radīt jaunas idejas, un atbalsta bērnu viņa ideju īstenošanā.

Vairāk par jaunrades caurviju prasmju attīstību lasiet Skola2030 metodiskajā līdzeklī pirmsskolas skolotājam “Caurviju prasmes pirmsskolā’’.