Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā

Pamatizglītība

Mērķis: kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā pratība

Skolēns

• praktiski darbojas, iztēlojas un gūst prieku radošajā procesā;
• atklāj un pilnveido savus radošos talantus, zināšanas, prasmes un tehnikas dažādos mākslas veidos;
• vērtē un interpretē daudzveidīgus radošās izpausmes veidus, mācoties izprast kultūras atšķirības un veidojot savu kultūras identitāti;
• piedzīvo klātienē kultūras notikumus, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības;
• līdzdarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā. (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.3. apakšpunkts.)

Lielās idejas

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību skolēni veido izpratni par kultūru– iepazīst, apzinās un izprot sevi un piederību tautas, valsts, kopienas kultūrai, apzinās kultūras mantojumu, kultūru daudzveidību un izpausmes, izprot mākslas darbā ietvertās idejas kā autora, laikmeta un kultūras mijiedarbību, kā arī iepazīst dažādus mākslas veidus – vizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātra māksla – un to izteiksmes līdzekļus, piedzīvo jaunrades procesu.

Mācību satura attīstība pamatskolā

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas visiem mācību priekšmetiem ir vienādas lielās idejas. Šāds vienots redzējums sniedz iespēju skolēniem ieraudzīt un izprast kopīgo starp dažādiem mākslas veidiem, kā arī kombinēt dažādu mākslas veidu izteiksmes līdzekļus savā radošajā darbībā. Pamatskolas 1.–3. klašu posmā mācību saturu iespējams apgūt divos atsevišķos mācību priekšmetos – “Vizuālā māksla” un “Mūzika”, savukārt 4.– 6. klašu un 7.–9. klašu posmā to iespējams apgūt četros mācību priekšmetos – “Vizuālā māksla”, “Mūzika”, “Literatūra” un “Teātra māksla”.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā

• Ar mākslas priekšmetu palīdzību skolēniem veidojas kultūras izpratne, kas ļauj skolēnam labāk izprast pašam sevi un savu kultūru, kas ir būtiska saskarsmē ar citām kultūrām, un tādējādi ir nozīmīgs saskarsmes punkts dažādām dzīves jomām un nodrošina dialoga iespējamību, neskatoties uz atšķirībām.
• Visos mācību jomas priekšmetos ir būtiski piedzīvot kultūras notikumus klātienē un tādējādi gūt emocionālo un estētisko pieredzi un attīstīt personiskās kultūras vajadzības.
• Katra mākslas veida specifisko prasmju apguve dod skolēniem konkrētus rīku komplektus dzīvei un profesionālajai karjerai, ko nevar iegūt citās mācību jomās. Piemēram, mūzikā skolēns mācās klausīties, muzicēt, iepazīst improvizācijas un komponēšanas procesu; vizuālajā mākslā – apgūst un izmanto vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus un mācās tos izmantot jaunrades procesā; literatūrā – piedzīvo teksta radīšanu, veido lasīšanu kā ieradumu, dod iespēju iepazīt daudzveidīgus tekstus un veidot savu lasītāja pieredzi; teātra mākslā – apgūst un izmanto balss tehnikas, kustību, žestu un mīmikas valodu, verbālo un neverbālo valodu saskarsmē ar auditoriju.
• Pieteikts jauns mācību priekšmets skolēnu personības izaugsmei “Teātra māksla” (sākotnējais nosaukums “Drāma”). Mācību priekšmets sniedz iespēju attīstīt saskarsmes un empātijas prasmes, gūt skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi, iepazīt teātra mākslas paņēmienus un izteiksmes līdzekļus. Iegūtās prasmes noderēs, gan publiski uzstājoties lielākās auditorijās, pētniecības darbu aizstāvēšanā, gan diskusijās un debatēs, gan arī savstarpējā verbālā un neverbālā saziņā. Mācību priekšmets ir veidots tā, lai to varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti kopā ar literatūru, sociālajām zinībām, sportu un veselību. Teātra mākslas mācību saturu paredzēts integrēt 1.–3. klasē literatūrā, sociālajās zinībās un citos priekšmetos, bet no 4. līdz 9. klasei tai atvēlēts noteikts stundu skaits.

Vidusskola

Jomas sasniedzamie rezultāti veidoti tā, lai skolēni vidējās izglītības pakāpē turpinātu pamatizglītībā aizsākto kultūras izpratnes veidošanu un klātienē piedzīvo:

• apgūst dažādus mākslas veidus (vizuālā māksla, literatūra, mūzika, teātra māksla), iepazīst to specifiskos izteiksmes līdzekļus;
• kultūras notikumus un veido interesi par kultūras izpausmēm un laikmetīgo mākslu, saskata iepriekšējo laikmetu kultūras atsauces, padziļina izpratni par kultūras vispārīgo saturu un izpausmju dažādību, mijiedarbību ar citām dzīves jomām, apzinās un veido savu identitāti un piederību kultūrai, novērtē emocionālo un estētisko pieredzi;
• radošo procesu – radošā darbībā izmanto katrā mākslas veidā apgūtās specifiskās prasmes, tās pilnveido un lieto radošos uzdevumos (vispārīgajā līmenī), radošā projektā (optimālajā līmenī), jaunradē, pētniecības darbā vai sadarbībā ar citiem skolēniem (augstākajā līmenī).

Satura apguve plānota divos pamatkursos. Visi skolēni apgūst kursu “Literatūra I” (optimālais līmenis). Šo kursu var mācīt atsevišķi vai integrēti kopā ar pamatkursu “Latviešu valoda I”. Papildus skolēni izvēlas mazāka apjoma pamatkursu “Kultūras pamati” vai pamatkursu “Kultūra un māksla I” (ar izvēli praktiski darboties vizuālajā mākslā, mūzikā vai teātra mākslā). Skolēniem ir iespēja turpināt mācības augstākajā līmenī un apgūt kādu no padziļinātajiem kursiem – integrētu kursu “Latviešu valoda un literatūra II” vai “Kultūra un māksla II”. Skola var piedāvāt arī specializētos kursus "Radošā rakstīšana'', “Vizuāli plastiskā māksla”, “Kolektīvā muzicēšana”, “Teātris” un “Publiskā uzstāšanās”.

Pamatkursā “Literatūra I” skolēni iegūs zināšanas par literatūras spilgtākajām parādībām, attīstīs prasmi saskatīt kultūras zīmes dažādu laikmetu tekstos un tās izmantot jaunrades tekstos, apgūs daudzveidīgas stratēģijas darbā ar literāru tekstu, veidos savu estētisko gaumi, pētīs lasīšanas paradumus, eksperimentālā projektā par literatūras iespējām karjeras veidošanā izvērtēs savā dzīvē un literatūras radošajā procesā būtiskas vērtības.

Pamatkursā “Kultūras pamati” skolēni iegūs zināšanas par kultūras un mākslas procesiem, to saistību ar radošo izaugsmi un sabiedrības vērtībām; izpratni par kultūras daudzveidīgām izpausmēm un laikmetīgo mākslu, kultūras mantojuma nozīmi, mākslas iedarbi uz savu personību; piedzīvos kultūras notikumus klātienē, iegūs radošas darbošanās, savas identitātes veidošanas, emocionālu un estētisku pieredzi.

Pamatkursā “Kultūra un māksla I” (ar izvēli praktiski darboties vizuālajā mākslā, mūzikā vai teātra mākslā) skolēni, iesaistoties vietēja vai valsts mēroga kultūras notikumos, gūs izpratni par kultūras un mākslas procesiem, to saistību ar radošo izaugsmi un sabiedrības vērtībām, par kultūras daudzveidīgām izpausmēm un laikmetīgo mākslu, kultūras mantojuma nozīmi, mākslas iedarbi uz savu personību, emocionālu un estētisku pieredzi; gūs pieredzi kultūras notikumu piedzīvošanā klātienē, radošā darbībā un savas identitātes veidošanā; radoši darbosies izvēlētajā mākslas veidā (vizuālā māksla, mūzika, teātra māksla) un projektā lietos un pilnveidos mākslas veida specifiskās prasmes, pētīs, iepazīs mākslas veidam raksturīgo profesiju specifiku (izpildītājmākslinieks, izstādes kurators, koncertprogrammas menedžeris, producents, režisors u.c.) un gūs pieredzi profesijai nepieciešamo prasmju pielietojumā. 

Padziļinātajā kursā “Kultūra un māksla II” skolēni padziļināti pētīs kultūras un mākslas procesus, tos saistīs ar sabiedrības vērtībām, personības identitātes veidošanos un radošām inovācijām, praktiski darbosies radošās partnerības projektā, gūstot pieredzi un izpratni par  starpdisciplināras mākslas māksliniecisku, sociālu un ekonomisku vērtību.

Specializētajā kursā “Radošā rakstīšana”, kurā iekļauti arī latviešu valodas sasniedzamie rezultāti, skolēni praktiski pilnveidos tekstveides prasmes un nodarbosies ar jaunradi.

Specializētajā kursā “Vizuāli plastiskā māksla” (optimālais līmenis) skolēni pilnveidos savas radošās spējas vairākos vizuālās mākslas virzienos, padziļināti pētīs radošo procesu dažādās vizuāli plastiskās mākslas nozarēs, attīstīs prasmi vizuāli izteikties, oriģināli un neatkarīgi domāt, pilnveidot estētisku jūtīgumu un kritiski analizēt.

Specializētajā kursā “Kolektīvā muzicēšana” (optimālais līmenis) skolēni padziļināti apgūs un pilnveidos individuālās muzicēšanas prasmes un izpratni par mūzikas kolektīvu darbības pamatprincipiem, iegūs emocionālo, skatuviskās uzstāšanās un mākslinieciskā procesa tapšanas pieredzi.

Specializētajā kursā “Teātris” (optimālais līmenis) skolēni apgūs specifiskus teātra izteiksmes līdzekļus, veidos izrādes, uzveduma vai laikmetīgas teatrālas formas iestudējumu, iepazīs teātri kā institūciju, kultūras nozari un skatuves mākslas veidu, teātra vēsturi un teoriju.

Specializētajā kursā “Publiskā uzstāšanās” (vispārīgais līmenis) skolēni apgūs praktiskas iemaņas sadarbībai ar auditoriju, retorikā, improvizācijā, tehnoloģiju (skaņas pastiprinošo, vizuāli papildinošo) izmantošanā atbilstoši publiskas uzstāšanās mērķiem (zinātniska vai lietišķa prezentācija, ceremonija, procesa vadīšana auditorijā).