Valodas

Pamatizglītība

Mērķis: valodas pratība

Skolēns

• ir ieinteresēts valodu apguvē;
• izprot latviešu valodas un mazākumtautību valodu lomu nacionālās identitātes veidošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā;
• izprot latviešu valodas kā valsts valodas lomu integrācijā Latvijas sabiedrībā un izglītības ieguvē, svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā;
• lieto valodas kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli;
• skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā;
• uztver, saprot, analizē un interpretē informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos;
• izmanto lasītprasmi sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai. (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.1. apakšpunkts.)

Lielās idejas

Valodu mācību jomā visām apgūstamajām valodām – latviešu valoda, mazākumtautību valodas un svešvalodas – ir kopīgas lielās idejas, kuras atspoguļo nozīmīgākās likumsakarības valodu apguvē un to lietojumā, uzsver valodu savstarpējo saikni un palīdz skolēnam skaidrāk saprast, ko viņš mācās un kur viņam šīs zināšanas un prasmes noderēs pēc skolas.
Valodu mācību priekšmetos skolēns apgūst visas valoddarbības prasmes (lasīt, rakstīt, runāt, klausīties), veido izpratni par valodas lomu saziņā, apgūst valodas struktūru, izpratni par tekstu un tekstveidi. Skolēns attīsta valodas izjūtu un domāšanu (lasot, klausoties, vērojot, analizējot informāciju, trenējot uztveri un veidojot attieksmi), radošumu un prasmi izteikties vārdos mutiski un rakstiski, radīt tekstu, kā arī digitālo prasmi. Saskatot līdzīgo un atšķirīgo vairāku apgūstamo valodu starpā, veiksmīgāk attīstās skolēnu prasmes katrā no tām.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā

Latviešu valodā

• Liela nozīme ir piešķirta mācību procesa posmam, kad skolēni gūst zināšanas un jaunu pieredzi – klausoties, lasot un vērojot (valodu izglītībā šo posmu dēvē par iedevumu). Jo vairāk skolēni dzirdēs, izlasīs un pamanīs (skolā, uz ielas, teātrī, muzejā, rūpniecības uzņēmumā u. c. vietās), jo satura ziņā bagātāks un daudzveidīgāks būs viņu radītais teksts runā un rakstos.
• Uzsvars gan uz tekstu daudzveidību (reklāmas, produktu nosaukumi, dokumenti, kartes, diagrammas, grafiki u. tml.), tostarp sociālajos tīklos, gan arī mērķtiecīgs darbs, lai attīstītu tekstpratību, prasmi pēc iespējas ātrāk un dziļāk saprast teksta galveno domu un nolūku.
• Programmu paraugos piedāvāts tematiskais princips, lai tādējādi skolēniem atklātu jēgpilnu valodas mācīšanos, kas saistīta ar noteiktu tematisko kontekstu, un izvairītos no fragmentārisma un lēkāšanas no vienas tēmas uz citu. Programmās ir iekļauti temati, ko ir izvēlējušies paši skolēni, proti, no 5.–9. klases skolēniem tiešsaistē tika sniegtas 516 atbildes. Turklāt ir atlasīti tādi temati, kas spēj atklāt vērtības un attieksmes, ko vēlamies ar mācību saturu skolēnos audzināt, piemēram, prasme veidot dialogu arī konfliktsituācijās, jēgpilna laika pavadīšana, brīvība un neatkarība, ģimene, tradīcijas, mīlestība, draudzība, valodu prasme, vājāko aizsargāšana u. tml.
• Mācību saturā saglabāta visu nozīmīgāko gramatikas likumu apguve, pievēršot uzmanību to jēgas apzināšanai.
• Uzsvērta medijpratības (jeb prasmes noteikt teksta nolūku, ticamību, atbilstību realitātei) attīstīšana.
• Saskaņā ar pilnveidoto pieeju par valodas apguvi jādomā starpdisciplināri, kas nozīmē skolotāju lielāku sadarbību savas mācību jomas ietvaros un ar citu mācību jomu skolotājiem. Latviešu valodas, arī citu valodu, apguve turpinās arī citās stundās kā tekstpratība (kas ietver lasīšanas stratēģijas, vārdu, jēdzienu un teksta padziļinātu izpratni), jomas terminu apgūšana, zinātnisku tekstu lasīšana, domu izklāsts par konkrētu jautājumu u. c. Darbs ar valodu turpinās arī literatūras stundās, tāpēc latviešu valodas un literatūras kā mākslas veida ciešā saistība paliek nemainīga.

Svešvalodās

• Otrās svešvalodas apguvi paredzēts uzsākt no 4. klases (līdz šim no 6. klases). Jo agrāk tiek sākta valodas apguve, jo veiksmīgāk bērni uztver un atdarina specifiskās citas valodasskaņas, ritmu un citas īpatnības.
• Svešvalodās turpinās visu četru valodas prasmju (lasīšana, runāšana, klausīšanās, rakstīšana) apguve, īpašu vērību veltot caurviju prasmēm, kuras izkopjamas valodu mācību priekšmetos (jaunrade, kritiskā domāšana, sadarbība).
• Valodu apguves procesā jau no 1. klases būs iespējams izmantot digitālā Eiropas Valodu portfeļa piedāvātās iespējas skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju izveidei atbilstoša pašvērtējuma veikšanai, mācību procesa plānošanai, izpratnes veidošanai par valodas apguves stratēģijām.
• Tiks veicināta skolēnu svešvalodu zināšanu izmantošana citu mācību priekšmetu apguvē.

Mazākumtautību valodā un literatūrā

• Liela uzmanība veltīta jautājumiem par valodas un kultūras nozīmi un attīstības veicināšanu vietējās kopienas un valsts līmenī.
• Mācību procesā tiek pilnveidotas dzimtās valodas prasmes, īpašu uzmanību pievēršot saziņai, tekstpratībai un tekstveidei, kā arī valodas sistēmas apguvei.
• Viena no svarīgākajām programmas daļām – tekstpratības un tekstveides apguve. Padziļināti tiek apgūta ne tikai tradicionālo mutvārdu un rakstveida tekstu, bet arī multimodālā un digitālā formāta tekstu izpratne un veidošana.
• Tiek veidota prasme izmantot dzimto valodu un mācīšanās pieredzi, lai apgūtu latviešu valodu un svešvalodas.
• No 4. līdz 9. klasei literatūras satura apguve, tostarp literāro tekstu izpratne, kopīgi tiek īstenota gan mazākumtautību valodas un literatūras programmā, gan latviešu valodas un literatūras mazākumtautību izglītības programmā.
• Apgūstot nacionālo, latviešu un cittautu literatūru, tiek uzsvērta dziļāku kopsakarību izpratne starp dažādu tautu literatūras attīstības tradīcijām, literārajiem virzieniem, ideju attīstību, kā arī veicināta prasme lasīt literāros darbus oriģinālvalodā.

Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības
programmās

• Skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, latviešu valodas loma ir pastiprināta. Saskaņā ar 2018. gada 22. martā Saeimas atbalstītajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā vidusskolas posmā paredzēts pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā un plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Līdz ar to pamatskolā ne mazāk kā 50 % mācību tiks īstenotas latviešu valodā 1.–6. klasē un ne mazāk kā 80 % – 7.–9. klasē. Tādējādi jau pamatskolas līmenī skolēni varēs lietot valsts valodu saziņā un būs gatavi turpināt izglītību valsts valodā. Pamatizglītības standarta programmas paraugā stundu skaits latviešu valodā un literatūrā nosaukts kopā, taču skolas var izvēlēties to mācīt kopā vai atsevišķi.

Vidusskola

Latviešu valoda

Latviešu valodu un literatūru vidusskolā visi skolēni apgūst optimālajā līmenī pamatkursos “Latviešu valoda I” un “Literatūra I”. Šos kursus var mācīt atsevišķi vai integrēti. Literatūras sasniedzamie rezultāti formulēti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā.
Mācību saturu pamatkursā "Latviešu valoda I" veido četri moduļi: “Valoda un sabiedrība”, “Mediji, valoda un ietekme”, “Stilistika” un “Valodas struktūra”.

• Kursa modulī “Valoda un sabiedrība” paredzēts aplūkot valodas un sabiedrības mijiedarbes jautājumus un apgūt tādas tēmas kā latviešu valodas situācija Latvijā, valodas un kultūras nozīme identitātes veidošanās procesā, latviešu valodas daudzveidība dažādos Latvijas reģionos, latviešu valodas resursu izmantošanas iespējas valodas apguvē un pilnveidē.
• Jauns uzsvars vidusskolas kursa programmā ir medijpratība, kas iekļauta modulī “Mediji, valoda un ietekme”. Galvenie jautājumi: plašsaziņas līdzekļu saturs un ietekme uz adresātu, medijos izmantotie manipulācijas un ietekmes rīki, to izpratne, valodas līdzekļu izmantojums mediju tekstos un sociālajos tīklos, saziņas uzvedība un ētika publiskajā telpā.
• Modulī “Stilistika” paredzēts turpināt pamatskolā iesāktos tekstpratības un tekstveides jautājumus, padziļināt skolēnu prasmi veidot savu rakstīšanas un mutvārdu stilu, patstāvīgi organizēt un plānot tekstu radīšanas procesu, prasmīgi izvēlēties avotus, vērtēt to kvalitāti. Darbs ar tekstu ir cieši saistīts ar pilnīgāku stilistikas jautājumu izpratni, kas veidojas, pētot teksta uzbūvi un tajā izmantotos valodas līdzekļus. Teksta radīšanas meistarība ir saistīta ar tekstpratības tālāku pilnveidi un lasīšanas un klausīšanās stratēģiju attīstību, kas nepieciešamas tekstā ietvertā satura un valodas izteiksmes dziļākai izpratnei.
• Liela uzmanība vidusskolā ir pievērsta valodas sistēmas un valodas kultūras normu izpratnei. Atšķirībā no pamatskolas skolēni dziļāk iepazīst un pēta valodas sistēmas līmeņus, detalizēti vērtē to mijiedarbību un nozīmi gan no teorētiskā, gan praktiskā skatupunkta. Zināšanas par valodas sistēmu palīdz labāk izprast pareizrakstības un pareizrunas normas, uzlabot runas sniegumu un dažāda žanra tekstos radīt vēlamo iespaidu uz adresātu. Valodas sistēmas, normu un saziņas kultūras izzināšana un prasmīga likumu lietošana praksē ir nozīmīgs nosacījums arī citu mācību priekšmetu satura un specializētās valodas sekmīgai apguvei.

Augstākajā līmenī tiek piedāvāts vienots latviešu valodas un literatūras kurss “Latviešu valoda un literatūra II”. Kursa mērķis ir attīstīt radošumu, intelektuālo kapacitāti un kritiska lasītāja un rakstītāja pieredzi, liekot ar teksta starpniecību skolēniem iedziļināties valodas, literatūras un kultūras jautājumos. Kursa gaitā īpaša uzmanība tiek pievērsta teksta analīzes prasmei, tā interpretācijai un saiknei ar teksta radīšanas kontekstu (vietu, laiku), ņemot arī vērā mijiedarbību starp tekstu, tā autoru (viņa identitāti) un lasītāju. Skola varēs piedāvāt arī atsevišķu specializēto kursu “Radošā rakstīšana”.

Mazākumtautību valoda un literatūra

Skola var piedāvāt skolēnu brīvai izvēlei specializēto kursu “Mazākumtautību valoda un literatūra”. Šajā kursā pamatā ir sasniedzamie rezultāti, kas formulēti latviešu valodai (valodu mācību jomā) mācību satura apguves optimālajā līmenī un ar literatūru saistītie sasniedzamie rezultāti (kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā) optimālajā līmenī.

Svešvalodas

Vidusskolas posmā joprojām tiks mācītas visas četras valodas prasmes un saglabāta obligātā divu svešvalodu apguve. Visiem skolēniem jāapgūst viena no Eiropas Savienības valodām (angļu, vācu vai franču) vismaz līdz līmenim B2 (optimālais līmenis), bet otrajā svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu valodā) – vismaz līdz līmenim B1 (vispārīgais līmenis). Stundu skaits minimālo prasību izpildei divām svešvalodām nosaukts kopā, lai skola stundu skaitu varētu piemērot savu skolēnu valodas prasmēm un kontekstam. Visas četras svešvalodas skolēni var turpināt mācīties arī optimālajā un tālāk augstākajā līmenī.

Tāpat kā līdz šim skola var piedāvāt skolēniem vidusskolā apgūt arī trešo svešvalodu kā specializēto brīvas izvēles kursu “Trešā svešvaloda”. Atkarībā no piedāvātā stundu skaita skolēni var sasniegt A2/B1 (vispārīgo līmeni).

Apgūstot svešvalodas, saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu vidusskolā svarīgi īpašu vērību veltīt:

• daudzvalodībai, uzsverot saikni starp visām apgūtajām valodām un tulkošanas prasmju izkopšanu;
• mediācijas prasmēm, kuras iekļautas svešvalodu sasniedzamajos rezultātos vidusskolas posmā, lai rosinātu skolēnus pamanīt, skaidrot un risināt pretrunas vai neskaidrības daudzvalodu saziņas situācijās, izvēloties atbilstošas stratēģijas saziņas uzturēšanai vai atjaunošanai;
• svešvalodu izmantošanai starpdisciplināriem mācību mērķiem, jo vidusskolas klasēs skolēnu svešvalodu apguves līmenis ļaus patstāvīgi meklēt un izmantot arī sev interesējošu, ar mācību saturu saistītu papildinformāciju kādā svešvalodā, kā arī dos iespēju atsevišķu tematu vai temata daļas saturu apgūt svešvalodā;
• lai sekmētu svešvalodu izmantošanu citu mācību priekšmetu apguvē, ļoti būtisks ir svešvalodu skolotāju atbalsts un sadarbība ar citu mācību priekšmetu skolotājiem, lai palīdzētu skolēniem izprast sarežģītākās gramatiskās struktūras un apgūt specifisko terminoloģiju, izmantojot daudzveidīgus mācību materiālus svešvalodās arī citu jomu mācību satura apguvē.

Vidusskolēniem, kuri sasnieguši valodas apguves līmeni B2 un kuriem ir interese par svešvalodām, plānots jauns padziļinātais svešvalodas kurss “Svešvaloda II”, kura ietvaros skolēni mācīsies literāro un akadēmisko valodu svešvalodā un īstenos pētniecības projektus. Skola ar šo padziļināto kursu var piedāvāt augstākā līmeņa sasniedzamos rezultātus apgūt vienā no četrām svešvalodām (angļu, vācu, franču vai krievu valodā) ar mērķi sasniegt līmeni C1. Kursa laikā skolēni lasīs, analizēs, tulkos un veidos literārus un akadēmiskus tekstus, lai mērķtiecīgi un prasmīgi varētu izmantot visu apgūto valodu kompetences saziņā nacionālā un starptautiskā vidē, gatavoties augstskolas studijām svešvalodā, kā arī svešvalodu izmantošanai turpmāk profesionālajā darbībā.