Mērķis 

Pamatizglītības posmā veidojas bērna personība, pasaules uztvere, nostiprinās intereses. Šajā laikā bērnam īpaši svarīgi ir pēc iespējas vairāk iepazīt pasaules daudzveidību, izprast parādības un sakarības, izmēģināt spēkus un gūt pieredzi dažādās darbības jomās un lomās, lai vēlāk (vidusskolā, augstskolā) varētu koncentrēties uz šaurākām jomām, kas īpaši interesē jauno cilvēku.

Tāpēc viens no mūsu uzdevumiem – saglabāt jaunā cilvēka izsalkumu pēc zināšanām, veicināt kāri pētīt un izzināt dziļāk. Arī - veidot ieradumus, kas palīdzēs ar prieku un aizrautību būt gatavam apgūt arvien ko jaunu mūža garumā arī turpmāk.

Svarīgākās pārmaiņas 

Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās. Tā vietā, lai sniegtu gatavas zināšanas, skolēniem vairāk ļausim pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs plānos stundu “no beigām” - formulēs to, kas skolēnam jāiemācās. Skolotāji piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, salīdzināt, meklēt piemērus– mācīties iedziļinoties. Viņi virzīs un atbalstīs skolēnus. Skolēni šādi, ar skolotāja gudru palīdzību, pakāpeniski būvēs savu zināšanu pamatus - līdzīgi kā no spēļu konstruktora top mašīna vai māja.

Tāpat kā līdz šim skolēni apgūs ierastos mācību priekšmetus kā latviešu valoda, matemātika, fizika, ķīmija u.c., kurus papildinās atsevišķi jauni – dizains un tehnoloģijas, teātra māksla (iepriekš “drāma”). Taču līdztekus pamatīgām zināšanām dabaszinātnēs, matemātikā, valodās, mācību saturs papildināts ar vispārīgām prasmēm: kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

Prast kritiski izvērtēt lasīto tekstu, saprast tā jēgu un novērt informācijas kvalitāti; risināt problēmas, piemēram, lai plānotu un īstenotu dabaszinātnes pētījumu vai – vienoties par savstarpējiem pienākumiem klasē, skolā, arī mājās – ir jau šodien ir ikdienā nepieciešamas prasmes.

Katru no mums veido ne vien mūsu zināšanas un prasmes, bet arī tās vērtības, kurām sekojam. Citiem vārdiem - svarīgi ir ne vien tas, ko cilvēks zina un prot, bet arī tas, cik apzināti un ētiski viņš to izmanto. Jeb kāds cilvēks viņš ir. Attīstīt ieradumus, kas balstīti vērtībās un kurus skolēni vēlāk pieņem par saviem tikumiem, ir būtiska izglītības daļa.

Vecākiem par pamatizglītību

Papildu informācija par vērtēšanu