Pārmaiņu iemesli
Šī ir pirmā reize, kad mācību saturu un pieeju mācībām pārskatām vienotā sistēmā un pēctecīgi visās bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs, sākot no pusotru gada veciem bērniem pirmsskolā un līdz pat 18 gadu vecumam. Satura veidotāji ir balstījušies uz Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija2030” noteikto, ka izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai un uz radošumu orientētai, lai reaģētu uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem. Par pamatu ņemts arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP 2014-2020) definētais virziens par nepieciešamību cilvēkam attīstīt daudzveidīgas kompetences.
Pēctecīgi tiek turpināta jau 2006. gada pamatizglītības satura, 2008. gada vispārējās vidējās izglītības satura izmaiņu un 2012. gada pirmsskolas izglītības vadlīniju izveidē aizsāktā virzība uz mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību. Jau 2006. gadā, domājot par caurviju prasmju nozīmi bērnu un jauniešu izglītībā, izglītošanās jomās tika izvirzīti līdzīgi izglītošanās aspekti kā šajā dokumentā – pašizpausmes un radošais, analītiski kritiskais, sadarbības, mācīšanās un praktiskās darbības, u.tml. Daudzās skolās un pirmsskolās šo mērķu īstenošana kļuvušas par ikdienas prakses sastāvdaļu. Šī mācību satura un pieejas mācībām pilnveides cikla mērķis ir nostiprināt mūsdienīgas lietpratības izglītību katrā skolā un pirmsskolā.
Pamatojums
Pasauli mūsdienās raksturo globalizācija, informācijas tehnoloģiju attīstība un vērtību daudzveidība, līdz ar to cilvēku darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien plašāka un neparedzamāka. Ja turpmāk vēlamies dzīvot attīstītā sabiedrībā, mūsdienu bērniem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās, un nākotnē jābūt gataviem radīt līdz tam nepieredzētu ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras vidi.
Pašlaik Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties un apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām, veidot sakarības starp teorētiski apgūto un reāli dzīvē pieredzēto, analizēt paveikto un izvirzīt mērķus nākamajiem darbiem. Skolēniem trūkst prasmju īstenot savas ieceres jaunos apstākļos. Valsts izglītības satura centrs (VISC) īsteno valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātu politikas iniciatīvu ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, lai piecu gadu laikā izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, citiem vārdiem, lietpratību. Mācību satura un pieejas pilnveide Latvijā nepieciešama tādēļ, lai:
- uzlabotu bērnu un jauniešu pamatprasmju apguvi nozīmīgās cilvēka darbības jomās, mācību saturā mazinot sadrumstalotību un fragmentārismu un veicinot sistemātiskumu un integritāti;
- visām izglītībā iesaistītajām pusēm veidotu vienotu izpratni, ka skolas un pirmsskolas mērķis ir bērna un jaunieša spēja un vēlme rīkoties vēl nepieredzētās, kompleksās dzīves situācijās, turklāt to darot gan sevis, gan sabiedrības un pasaules labā (atšķirībā no izolētu, pasīvu zināšanu apguves);
-
atbalstītu iepriekš minētās izpratnes īstenošanu darbos un nostiprinātu tādu pieeju mācīšanai, kas katram skolēnam sniedz iespēju attīstīt lietpratību un līdz ar to veikt kompleksus uzdevumus, kas risināmi, izmantojot daudzveidīgus resursus un darbojoties reālajai dzīvei maksimāli pietuvinātās situācijās.
Biežākie jautājumi Citi jautājumi
Kāpēc nepieciešamas pārmaiņas saturā un mācīšanās pieejā?
Vai līdzīgas satura pārmaiņas notiek arī citur pasaulē?
Kāpēc skolās Latvijā nepieciešams pilnīgi jauns mācību saturs?
Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāksim īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns. Mēs nesākam no nulles. Tas ir pārskatīts un pilnveidots. Mēs esam pārskatījuši un pilnveidojuši to mācību saturu, kas ir spēkā pašlaik un kas tika veidots pirms apmēram 10 gadiem.
Mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst dubultošanos un pēctecīgi veidot saturu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.
Daži būtiskākie uzsvari:
- pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
- skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
- vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai skolēns zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.
Mācību saturu regulāri pārskata vairākums pasaules valstu. Nesen to līdzīgi darījušas Somija, Igaunija, Lielbritānija, Jaunzēlande, Singapūra. Daudzās skolās Latvijā līdzīgas norises notiek jau sen, taču mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.