Iestādes vērtības un filozofija

Sākotnēji, no iestādes dibināšanas 1982. gadā, Jelgavas PII “Kamolītis” ir bijusi iestāde ar 3 speciālajām grupām bērniem ar valodas traucējumiem (1. att.). 2002. gadā iestādes vadības komanda sadarbībā ar grupu skolotājiem un logopēdiem nolēma saglabāt vienu speciālo grupu bērniem ar valodas traucējumiem, kuri ir diagnosticēti un kuriem ir piešķirts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums. Ar šiem bērniem regulāri un intensīvi strādāja viens logopēds – ar katru bērnu 2–3 reizes nedēļā. Bērni ar vieglākiem valodas traucējumiem tika iekļauti vienaudžu grupās un saņēma logopēda atbalstu reizi nedēļā. 2003. gadā ar pašvaldības ieteikumu un atbalstu visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, arī mūsu, darbību uzsāka psihologs. Analizējot bērnu sasniegumus un attīstības dinamiku, secinājām, ka daļai bērnu valodas traucējums ir noturīgs, grūti padodas valodas korekcijai. Sapratām, ka valodas traucējums ir viena no jauktu attīstības traucējumu pazīmēm. Pāris mūsu iestādes skolotāju ieinteresējās par speciālo pedagoģiju un devās mācīties. 2005. gadā licencējām izglītības programmu bērniem ar jauktiem attīstības traucējumiem, savukārt 2012. gadā reorganizējām speciālo grupu. Priecājamies, ka tieši grupas skolotāji bija tie, kas pamanīja trūkumus bērnu vispusīgai attīstībai:

• 90 % bērnu grupā ir zēni, līdz ar to nepilnīgi tiek apgūtas sociālās prasmes;
• jaukta vecuma grupa (no 3 līdz 7 gadiem), ne vienmēr bērnu atdarināšanas prasmēm draudzīgā proporcijā;
• iztrūkst vienaudžu pozitīva, pareizas valodas un mācīšanās parauga;
• apmēram pusei bērnu ir jaukti attīstības traucējumi (t. sk. autiskā spektra iezīmes, Dauna sindroms, vājdzirdība, viegls garīgās attīstības traucējums).

Visus bērnus ar speciālajām vajadzībām iekļaut vienaudžu grupās nebūt nebija viegls vienas dienas lēmums. Tas bija kopīgs mācīšanās process. Ar ko sākām? Ar vērtībām… manām, tavām, grupas, iestādes. Spilgti atceros, ka pēc darbsemināriem par kopīgajām vērtībām jutāmies vienotas, vienlīdzīgas, tiešām viena komanda. Pēc kopīgās mācīšanās pieredzes secinājām, ka

• iekļaujoša izglītība,
• humānpedagoģija,
• demokrātija ir vērtības, kas veidos iestādes darbības filozofiju.

Sāc ar sevi, pieaugušais!

Uzsākot līdzdalību kompetenču pieejas aprobācijā, nezaudējām savas iestādes vērtības – tās bija, ir un būs arī turpmāk mūsu darbības stūrakmens. Mācoties kopā ar citām Latvijas pirmsskolas iestāžu skolotāju komandām un lēnām apgūto ieviešot praksē, nonācām pie, mūsuprāt, būtiska secinājuma – ja mēs vēlamies mācīt bērniem tikumus, dzīves prasmes un attīstīt vērtībās balstītus ieradumus, mums jāsāk pašām ar sevi! Ir jāuzdod pašām sev neērtie jautājumi. Kā es sadarbojos ar saviem kolēģiem? Vai man ir tolerance pret atšķirīgo bērnu un pieaugušo? Vai es protu atzīt savas kļūdas un mācīties no tām?

Sapratām, ka pieaugušajiem:

• jāmainās pašiem, lai kļūtu par paraugu citiem pieaugušajiem un bērniem;
• jāvienojas par kopīgām vērtībām, kurām tic un uz ko tiecas;
• nepārtraukti jāveic savas rīcības pašvērtējums, jātiecas uz personības pilnveidi;
• jāraugās uz savām kļūdām kā uz iespēju mācīties;
• jābūt atvērtiem, atklātiem;
• jāciena sevi, citi un apkārtējā pasaule;
• jāsaredz, jāparāda un jārada bērnam drošība, ka pasaulē ir daudz laba, skaista un interesanta.

Komandas darbs un visu līdzdalība

Manas iestādes vadības komanda saka: “Atbalsts personālam ir labi izveidots komandas darbs un visu līdzdalība”. Lai veicinātu sadarbību komandā, izpratni un kopīgu darbošanos, balstoties uz kopīgi pieņemtajām iestādes vērtībām, liela nozīme, mūsuprāt, ir mācīties kopā. Tādējādi jēdziens skola kā mācīšanās organizācija iegūst reālu un regulāru apveidu. Kā to panācām? Plānojām konkrētu laiku nedēļas ietvaros, kad mācāmies, plānojam vai izvērtējam (2. att.). Sapratām, ka jābūt pietiekami ilgam laikam, lai mēģinātu darīt vēl un vēl, un vēl, lai nesasteigtu un nekļūtu virspusīgas. Iesaistāmies visas, mācāmies palīdzēt, nekritizēt un pieņemt padomus. To taču gribam iemācīt arī saviem bērniem!

Kopīgās mācīšanās laikā esam nonākušas pie modeļa (3. att.), ko izmantojam visos gadījumos, kad kaut kas jāmaina, jāievieš vai ir jautājums, ko vadības komanda neuzskata par pareizu izlemt vienpersoniski. Kā uzsāksim procesu, kad bērni paši uzliek ēdienu? Kāda būs skolotāja un arī skolotāja palīga loma tajā? Kā sauksim bērnu darbošanās vietas grupās – centri, zonas, apakšgrupas, darbnīcas? Piekritīsiet, ir svarīgs visu viedoklis un katra līdzdalība lemšanā un ieviešanā. Tāpat kā bērnam – ja es esmu piedalījies, izteicis savu viedokli un pamatojis to, tad ir pavisam cita strādāšana un līdzatbildība!

Pedagoga loma bērna sasniegumu un attīstības izvērtēšanā

Lai sāktu runāt par iekļaušanu, ir svarīgi pamanīt ikvienu bērnu, kam nepieciešams atbalsts. Pirmais pamanītājs mūsu iestādē ir skolotājs. Bērns par savu emocionālo un mācīšanās diskomfortu signalizē ar savu ārēji novērojamo rīcību, t. i., uzvedību. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien pirmie bērna attīstības vajadzības pamana arī vecāki. Kā pamanīt? Esam mērķtiecīgi pie tā strādājuši. Mana kā psihologa loma ir izglītot pirmsskolas skolotājus par bērna vecumposmam raksturīgo attīstību un pazīmēm, kas liecina par pretējo. Logopēdi un speciālie pedagogi regulāri sadarbojas ar grupu skolotājiem, lai runātu par bērna valodas un kognitīvo attīstību konkrētajā vecumposmā. Vairākas reizes esam kopā mācījušās artikulācijas aparāta un skaņu izrunas traucējumu novēršanas vingrinājumus. Esam kopīgi vienojušās, ka ikvienas grupas aplī (kādreiz saucām to par rīta apli, tagad pulcējamies vairākas reizes dienā, katrreiz ar citu uzdevumu) skolotāja iekļaus artikulācijas aparāta vingrinājumus. Jau sen esam sapratušas, ka bērna valodas attīstība tikai individuālajās nodarbībās pie logopēda vien būtiski neuzlabosies. Jāiesaistās grupas skolotājai un, protams, svarīga ir vecāku izpratne un atbalsts.

Kā mācījāmies pamanīt katru bērnu? Kāds, iespējams, ir ar mazāku izziņas interesi, vājāku iniciatīvu un gribu, grūtāk motivējams darbībai, ar īslaicīgāku uzmanības noturību, ierobežotām spējām, zemu pašvērtējumu. Mums, skolotājiem, ir svarīgi būt atvērtiem, zinošiem un redzīgiem, lai pamanītu bērnu, kurš ar savu rīcību pauž:

• man te ir par skaļu,
• es negribu,
• es nevaru, man ir grūti,
• man nesanāk,
• es nezinu, ko darīt,
• es nesaprotu,
• es vēlos palikt viens.

Shēmā (4. att.) attēlota ikviena skolotāja darbošanās virzība – jau iepriekš pieminētā izpratne par bērna attīstības vajadzībām konkrētā vecumposmā. Esmu gandarīta par savu ieguldījumu, jo grupas skolotāji tiešām saredz ikvienu bērnu. Nākamais solis – par to arī kopīgi esam vienojušās – skolotājs uzrunā speciālistu un stāsta par pamanīto. Iespējams, ir nepieciešams vairāku speciālistu viedoklis, lai izprastu, kā veiksmīgāk bērnu atbalstīt izaugsmē. Tāpēc ļoti novērtēju regulārās speciālistu sanāksmes, kad pārrunājam, secinām un lemjam par tālāko rīcību. Šajā ceļā ļoti svarīga ir vecāka loma – izpratne, pieņemšana un rīcība, lai atbalstītu bērna attīstību. Iekļaujošas izglītības īstenošanas laikā esam pieredzējuši tik atšķirīgus vecāku viedokļus. Ir bijis jāsaskaras ar tiešu un pilnīgu noliegumu, pacietīgi jāgaida un regulāri jāatspoguļo bērna sasniegumi mācību procesā. Ir bijis tā, ka vecāks ir priecīgs un pateicīgs, ka arī skolotāji ir pamanījuši bērna attīstības vajadzības, par kurām viņam pašam ir aizdomas, bet nav bijis drosmes runāt.

Vai citi bērni ir ieguvēji?

Savas iekļaušanas pieredzes sākumā esam saskārušies ar vecāku viedokli “es negribu, ka mana bērna grupā ir tāds bērns, ka manam bērnam jāredz tādas izpausmes”. Ir labi, ka tad jau bijām vienojušās par savas iestādes kopīgajām vērtībām, savas iestādes darbības filozofiju un misiju! Tikai tā ikviens no mums – skolotāja, speciālists, vadības komanda – var skaidrot vecākiem par katra bērna ieguvumiem.

Esam pārliecinātas par ikviena bērna ieguvumu – gan bērna ar speciālām vajadzībām, gan citu vienaudžu iegūto pieredzi:

• mācās pieņemt atšķirīgos un nesmieties par citu neveiksmēm;
• mācās saprast, ka ikviens cilvēks ir citāds un unikāls;
• mācās savstarpēji saprasties, sadarboties dažādībā un jēgpilni palīdzēt;
• mācās runāt un lietot apzinātas sadarbības frāzes, mācās klausīties citos;
• mācās pagaidīt, mācās iecietību.

Ja tas izdodas (un mums izdodas!), esam drošas, ka tā ir mūsdienu izglītībā tik nepieciešamā vērtībaudzināšana. Tā bērnā veidojas attieksmes, dzīves prasmes, vērtībās un tikumos balstīti ieradumi.

Bērni un resursi

PII “Kamolītis” ir 11 grupas, šogad mācās pavisam 224 bērni. Iestādē darbojas viena 5 un 6 gadus vecu bērnu grupa, kuru apmeklē bērni no mazākumtautību ģimenēm. Tā tiek veidota, ņemot vērā:

• izsvērtu vecāka viedokli, ka bērns uzsāks skolas gaitas mazākumtautību pamatizglītības programmā,
• grupas skolotāju un speciālistu ieteikumus par bērna latviešu valodas apguvi un lietojumu, kā arī kognitīvo procesu attīstību.

Ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumiem šogad ir 42 bērni, no tiem:

• bērni ar valodas traucējumiem (izglītības programmas kods 01015511 un 01015521),
• bērni ar jauktiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 01015611 un 01015621).

Šajā mācību gadā ir 101 bērns, kurš saņem logopēda vai speciālā pedagoga atbalstu reizi nedēļā bez pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma.

Mēs savā iestādē esam vienojušies, ka iekļaujošas izglītības koordinators ir vadītājas vietniece izglītības jomā. Informācijas apmaiņa notiek regulāri un visu speciālistu starpā, taču kopīgie lēmumi tiek pieņemti speciālistu sanāksmē, kuru vada vadītāja vietnieks. Bērnu ar individuālām attīstības vajadzībām mums ir daudz, tāpēc ir svarīga ikvienam skaidra darbības struktūra un pārskatāmība.  Tā esam nonākuši līdz sistēmai individuālo nodarbību nodrošinājumam, aprēķinot 30 minūtes uz katru nodarbību.

• Latviešu logopēds – 0,8 likmes, kas nodrošina intensīvās individuālās logopēda nodarbības 2, 3 reizes nedēļā bērniem programmā 01015511, to veic viens cilvēks.
• Latviešu logopēds – 0,9 likmes, kas nodrošina logopēda atbalstu reizi nedēļā 5–6 gadīgajiem bērniem un jauno bērnu novērošanu un vecāku konsultēšanu. Sniedz atbalstu arī mazākumtautību bērniem un darbības laikā izvērtē, vai ir nepieciešams krievu logopēds. Ja tādu vajag, nodrošina arī intensīvās logopēda nodarbības 2 reizes nedēļā. Tie ir bērni, kas neiziet pedagoģiski medicīnisko komisiju. Šo darbu veic viens cilvēks.
• Speciālais izglītības skolotājs – 1 likme, kas nodrošina intensīvās individuālās nodarbības 2 reizes nedēļā bērniem programmā 01015611 un 01015621. Nodrošina speciālā pedagoga atbalstu reizi nedēļā, bērniem, kas nav izgājuši pedagoģiski medicīnisko komisiju, bet ir vecāka parakstīta atļauja darbam ar bērnu. Speciālais pedagogs novēro jaunos bērnus un konsultē vecākus; to dara vairāki speciālisti.
• Krievu logopēds – 0,35 likmes, kas nodrošina intensīvās individuālās logopēda nodarbības 2 reizes nedēļā bērniem programmā 01015521 un 01015621. Nodrošina logopēda atbalstu reizi nedēļā, novēro jaunos bērnus un konsultē vecākus; to dara viens speciālists.
• Izglītības psihologs – 0,7 likmes, skolotāju un vecāku konsultēšana, skolotāja un bērnu akcijas – reakcijas vērojums pedagoģiskā procesā, izglītojošas vecāku sapulces, darbsemināri pirmsskolas skolotājām, bērnu gatavības skolai izvērtēšana – to veic viens speciālists.

Zinām, ka mūs gaida nākamie izaicinājumi. Viens no tiem – bilingvālās grupas reorganizācija. Protams, domāsim par atbalstu katram mazākumtautību bērnam, lai palīdzētu veiksmīgi apgūt mācību saturu latviešu valodā, sniegt atbalstu valodas un kognitīvo procesu attīstībā. Skaidrs, ka turpināsim pārskatīt paveikto savā iestādē, mācīties no kļūdām un mainīt, ja to prasīs konkrētā situācija. Taču esam pārliecinātas, ka iekļaujoša izglītība, tāpat kā humānpedagoģija un demokrātija, vienmēr būs mūsu iestādes darbības paceltais karogs.

Kā Jegavas pilsētas pašvaldība atbalsta bērnu iekļaušanu?

Stāsta Aiga Jankevica, PII “Kamolītis” izglītības psiholoģe:

“No 2010. līdz 2013. gadam mēs, Jelgavas pilsētas pedagoģiski medicīniskās komisijas locekļi, iesaistījāmies VISC īstenotā ES projektā “Izglītojamo ar funk cionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide”. Projektā daudz mācījāmies, apguvām dažādas metodi kas, un Jelgavas pašvaldība bija ieinteresēta saglabāt projekta laikā izveidoto Iekļaujošas izglītības atbalsta centru. Latvijā projekta gaitā pavisam izveidoja astoņus šādus centrus, taču ne visur pašvaldības pēc projekta beigām atbalstīja šo centru turpmāko darbību. Pie mums centrs darbojas kopš 2014. gada, un es tajā strādāju pusslodzes darbu kā pirmsskolas psiholoģe.

Centra speciālisti ir daudz darījuši, lai Jelgavā ieviestu iekļaujošu izglītību, lai palīdzētu visiem bērnam, kuriem nepieciešams atbalsts mācību procesā. Ikviens jelgavnieks var vērsties pēc palīdzības Iekļaujošas izglītības atbalsta centrā, ja ir radušās kādas neskaidrības, ja māc bažas par sava bērna attīstību, lai kādā vecumā šis bērns būtu, piemēram, pusotru gadu vecs vai septītās klases skolēns.

Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu lielākajā daļā ir licencētas programmas bērniem ar valodas traucējumiem. Pašvaldība atbalsta skolas gan pirmsskolas, gan pamatskolas posmā arī programmu licencēšanā, mums ikvienā skolā ir programma bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Tas nozīmē, ka vecākiem nav jāizņem bērns no tās izglītības iestādes, kurā viņš uzsācis izglītoties, un jāiet uz citu skolu, lai bērns gūtu vajadzīgo atbalstu. Tas liecina par pašvaldības ļoti labu izpratni, kā atbalstīt ikviena bērna mācīšanos. Tādējādi es kā “Kamolīša” psiholoģe varu teikt, ka tie bērni no mūsu izglītības iestādes, kas aiziet uz pirmo klasi, jebkurā pilsētas skolā gūs vajadzīgo atbalstu, turklāt ne tikai sākumā, bet arī turpmākajā izglītības procesā.”

 

Rakstu sagatavoja: Aiga Jankevica, PII “Kamolītis” izglītības psiholoģe. Paldies par atbalstu materiāla tapšanā iestādes vadītājai Anitai Bērziņai un vadītājas vietniecei izglītības jomā Mārai Teikai! Foto: Lauma Kalniņa