Kas ir vērtēšana plašākā nozīmē?

No sociālantropoloģiskā skatījuma vērtēšana nozīmē klasesbiedru sociālu mijiedarbību ar skolotāju klases ietvarā un arī ar vecākiem, kad skolēni saņem atgriezenisko saiti par paveikto un atbildi uz jautājumu: kā esmu izpildījis darbu? Vērtēšanas ietekmē veidojas mācīšanās kultūra jeb skolotāju un skolēnu dzīvesveids skolā – izpratne par mācīšanos, par pūlēm un to nozīmi, par sadarbības lomu. Mācīšanās kultūra veido skolēna identitāti, kas savukārt nosaka viņa tālāko līdzdalību. Vērtēšanas ierastā atgriezeniskā saite ir balles, procenti, punkti, kam būtu jāraksturo sasniegumi.

Kā mācīšanās var ierobežot... mācīšanos

Ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē mācīšanās kultūra atklāj paradoksālu atziņu, ka mācīšanās var arī ierobežot mācīšanos. Tā notiek, ja izveidojas maldīga izpratne par skolotāja un skolēna lomu un par mācīšanās nozīmi. Ja skolēnus sašķiro grupās – “labajos” un “sliktajos” – vieni ir motivēti darboties, bet citi – izvairīties, un daļā bērnu veidojas “es nevaru” domāšana.

Daudzi skolēni savā prātā iegūtās balles vai atzīmi uztver kā mācīšanās un izglītības sistēmas galveno elementu. Taču, kā uzsver [psihosociālās attīstības teorijas pamatlicējs] Eriks Eriksons – koncentrēšanās vienīgi uz summatīvo vērtēšanu kropļo dabisko dziņu iegūt zināšanas, darboties un meklēt atbildes (Eriksons, 1998). Jo mūsu skolēni mēdz būt ļoti radoši un atrast vieglāko ceļu, kā izpildīt pārbaudes darbus un iegūt iespējami labāku atzīmi, uzskatot to par mācīšanās mērķi.

Skolēna līdzatbildība par savu mācīšanos 

Ja skolotāja rokās ir vara un viņš dala vērtējumus atzīmes veidā, dažreiz skolēni nesaprot, par ko viņi ir saņēmuši tieši šādu vērtējumu, līdz ar to, var teikt, nesaprot arī, ko viņi mācās un kāpēc. Un skolēns saka – skolotājs nav godīgs pret mani. Ja skolotāja rokās ir pārāk liela kontrole, tad skolēns var kļūt pasīvs, naidīgs, pretestības pilns. Tāpēc ir labi skolēnam ļaut apzināties savu līdzatbildību par savu mācīšanos.

Neradīt “uzvarētājus” un “zaudētājus”

Ja skolēnus mēdz salīdzināt un dalīt grupās, viņi ātri vien apzinās savu piederību “labo” vai “slikto” grupai, un šī apziņa izrisa viņos atbilstošu rīcību. Skolēni, sadalīti grupās, tiek pretnostatīti. Ir “labie”, kas saka: “Sliktie paši vainīgi, ka nemāk pacensties, lai kļūtu labāki” Un “sliktie” saka: “Es jau skolotājam nekas neesmu.” Tā priekšlaicīgi tiek sašķiroti “uzvarētāji” un “zaudētāji”.

Varētu maldīgi domāt, ka šīs sistēma ir labvēlīga tiem, kuri labi mācās. Taču [Londonas universitātes pētnieks] Kriss Vatkins (Watkins) skaidro, ka arī spējīgie skolēni šādā sistēmā, kuras centrā ir vērtējums, iemācās ieguldīt mazāk darba, turklāt ļoti baidās kļūdīties. Viņiem ir svarīgi saglabāt ierasto pirmo vietu, tomēr tajā nav vietas eksperimentiem, riskam. Šādi skolēni pierod, ka viņus uztver kā spējīgus, un ir apmierināti vienīgi tad, ja viņu darbs ir labāks nekā vairumam. Turpretī daļa skolēnu pieņem “bezcerīgā skolēna identitāti”. Ja centīgs skolēns regulāri saņem sliktu novērtējumu, bet nesaņem atbalstu vai apbalvojumu par ieguldīto darbu, kas apliecinātu viņa pūļu vērtīgumu, tad viņš ātri vien nonāks pie atziņas, ka nemaz nav vērts pūlēties.

Lai vērtējums iemāca mācīties

Vērtēšana vai nu iemāca skolēniem mācīties, vai arī izvairīties no tās. Ir svarīgi, lai bērnam būtu skaidrs mērķis – kas ir jāapgūst. Lai skolēns apzinātos, kur viņš atrodas pašlaik un kur būs jau pēc brīža, un saprastu, ka ieguldītais darbs ir sekmējis šo progresu. Iespējams, ka cītīgais puisis, kurš neatlaidīgi strādā konsultācijās, noiet daudz lielāku ceļu mācoties, nekā tas, kurš iegūst augstāku vērtējumu slinkodams.
 

Atsauces 
Eriksons, Eriks. H. Identitāte: jaunība un krīze. Rīga (1998)Watkins, Chris. Learning, performance and improvement, INSI research matters, Number 34 summer 2-15. (2010)

Par vērtēšanas ietekmi uz skolēnu mācīšanos – par mācīšanās novērtējumu un novērtējumu mācīšanās veicināšanai – lasiet arī Rika Stiginsa rakstā “Vērtēšana skolēna pieredzē” 
https://skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/blogs-vertesana-skolena-pieredze