Skolēni, skolotāji un vecāki par nākotni domā kopā

“Viens no skolā izvirzītajiem audzināšanas darba virzieniem ir individuāla pieeja karjeras attīstības veicināšanā. Lai stiprinātu visu izglītības procesā iesaistīto pušu atbildību par mācību procesu un tālākizglītības iespējām, Druvas vidusskolā jau vairāk nekā desmit gadu karjeras sarunās 9. un 12. klašu skolēni kopā ar vecākiem ierodas uz individuālu sarunu, kurā piedalās gan skolas vadība, gan klases audzinātājs un skolotājs, kurš ir arī karjeras konsultants.

Vecākiem par karjeras sarunām paziņojam jau mācību gada sākumā, pirmajās vecāku sapulcēs. 12. klašu skolēni uz sarunu dodas oktobrī, uzreiz pēc stundām, pēc pašu un vecāku saskaņota grafika. Oktobri esam izraudzījušies tādēļ, lai skolēnam jau mācību gada sākumā kļūtu skaidrāks tālākizglītības virziens un ar to saistītie izvēles valsts centralizētie eksāmeni. Savukārt 9. klašu skolēni uz sarunām ierodas janvārī.

Uz sarunām skolēni atnāk, jau labi sagatavojušies, veikuši rūpīgu izpēti un aizpildījuši skolas izstrādātu veidlapu par tālākizglītības iecerēm. Ar anketas jautājumiem skolēni ir iepazinušies kopīgi, klases stundā nedēļas divas trīs pirms karjeras sarunām.

Lai skolēns tiešām veiktu visaptverošu izpēti, veidlapā ir iekļauti jautājumi gan par tālākizglītības programmām, uzņemšanas nosacījumiem un galvenajiem mācību priekšmetiem, kuri nepieciešami, apgūstot programmu, gan par stipendijām un cita veida finansiālu atbalstu audzēkņiem, gan arī par dzīvošanas iespējām, ja skola atrodas tālu no mājām, un iespējamajiem izdevumiem, kas saistīti ar mācībām izglītības iestādē.

Aptverot tik plašu jautājumu loku, ģimene jau mācību gada sākumā izvērtē un dalās kopējā redzējumā par skolēna nākotni, ņemot vērā pašreizējās iespējas – skolēna sekmes, prasmi plānot laiku un savus līdzekļus, atbildību pret uzticētajiem pienākumiem u. c. Gan skolēni, gan vecāki sarunas atzīst par vērtīgām, sagatavojoties nākamajam izglītības posmam.

Šādas sarunas, kas ievirza bērnus un vecākus spriest par skolēnu nākotnes plāniem, izvirzīt mērķus un domāt, kā tos sasniegt, ir svarīgas arī pārējās klasēs. Esam sapratuši – lai veicinātu vecāku agrīnu iesaisti skolēna karjeras virzībā, individuālas karjeras sarunas, kurās piedalās skolēns, vecāki, klases audzinātājs un pedagogs – karjeras konsultants, ir labi īstenot arī 3., 6., un 10. klasē.

Jau 3. klases skolēni mācās diskutēt par savu mērķu izvirzīšanu un analizēt savas laika plānošanas prasmes. Būtiska loma ir skolotājam, kurš māca skolēnam domāt gan par savu atbildību dažādās ikdienas situācijās, gan par atbildību, apņemoties apmeklēt interešu izglītības pulciņus (piemēram, ko nozīmē tas, ka skolēns ir komandas vai grupas daļa, ar kuru rēķinās pārējie).

Tāpat notiek vērtīgas sarunas arī pirms vai pēc diagnosticējošajiem darbiem, lai izvērtētu, kā saistās skolēna un vecāku izvirzītie mērķi ar ieguldīto darbu un skolēna iespējām. 6. klasē ģimenes izvēlas tālāko izglītības programmu – mūzikas vai dabaszinātņu programmas – apguvi pamatskolā. 10. klasē karjeras sarunu mērķis ir izprast, ar kādu motivāciju skolēns ir izvēlējies mācīties vispārizglītojošā vidusskolā.

Lai skolēnos rastos izpratne par pašvadību un to, kā tā saistās ar katra personiskajām izvēlēm, skola piedāvā kvalitatīvu metodisko materiālu, kas palīdz skolēnam izprast un plānot savu izaugsmi. Šajā mācību gadā, apkopojot klašu audzinātāju ieteikumus, skolā izveidots pašizpētes rīks 3.–12. klašu skolēniem – “Labo nodomu grāmata”. Šis metodiskais materiāls paredz individuālu darbu, izvirzot savus mērķus un analizējot tos vairākas reizes mācību gadā.

Atšķirībā no veidlapas karjeras sarunām, kas izstrādāta tieši tālākizglītības iespēju izpētei, ar “Labo nodomu grāmatu” skolēns strādā visu gadu. Regulāra atgriešanās pie sev izvirzītajiem mērķiem palīdz veiksmīgāk plānot mācību procesu un izvēlēties prioritātes. Šo grāmatu veido četras sadaļas. Pirmo skolēns aizpilda jau septembrī, uzsākot mācību gadu. Tajā skolēns izvirza sev mērķus konkrētajam mācību gadam un analizē iespējas un riskus, izvērtējot gan iekšējos, gan ārējos apstākļus, kas varētu rosināt vai, gluži otrādi, kavēt mērķu sasniegšanu. Otrā sadaļa “Man nav laika!”, kas aizpildāma ap rudens brīvlaiku pirms starpsemestra vērtējumu izlikšanas, ietver sava dienas režīma analīzi, kurā atspoguļojas paša laika plānojums, proti, kā tiek izmantotas brīvās stundas, cik daudz laika tiek pavadīts kvalitatīvi, vai skolēns spēj patstāvīgi plānot nodarbības, kas veicina viņa attīstību arī brīvajā laikā. Trešā, janvārī aizpildāmā, sadaļa “Tuvāki un tālāki mērķi” paredz skolēnam izvērtēt savus sasniegumus un izveidot rīcības plānu savu sasniegumu uzlabošanai. Visbeidzot, ceturtā sadaļa “Nākotnes es” mācību gada beigās liek palūkoties uz savām stiprajām pusēm, talantiem un izvērtēt, kādās jomās tās būs noderīgas nākotnē, ko ar šīm īpašībām iesākt, plānojot darbu nākamajā mācību gadā.

Lai karjeras sarunas visos vecumposmos būtu jēgpilnas, izstrādāts arī metodiskais materiāls, kas palīdz klases audzinātājam vadīt sarunu tā, lai galvenais uzsvars būtu uz bērna stiprajām pusēm, nākotnes plāniem un skolēna redzējumu par savām iespējām.

Mūsu skatījumā apzināts un regulārs darbs ir kā treniņš, kas palīdz izprast un novērtēt savas spējas, izvirzīt aizvien reālākus mērķus un analizēt  panākumus. Mēs ceram, ka šī prasmes palīdzēs skolēniem pieņemt atbildīgus lēmumus sava mācību procesa plānošanā, apzināties, ka kļūdas ir neatņemama katra ikdienas procesa sastāvdaļa un ka, no tām mācoties, iespējams gūt neatsveramu pieredzi.”

Jautājumi karjeras prognozes lapā 9.kl.skolēniem

Manas spējas, piemērotība profesijai, sasniegumi:
Kuru profesiju es izvēlētos, ja visās maksātu vienādu algu?

Manas spējas, prasmes, intereses, lietas, ko patīk darīt:
Mācību sasniegumi (konkursi, olimpiādes, ZPD)
Ārpusstundu aktivitātes, panākumi

Izglītības iestādes, kurās iegūt vidējo / vidējo profesionālo izglītību
Uzņemšanas noteikumi (vidējais vērtējums, eksāmeni, kurus ņems vērā)
Informācijas dienas, kursu iespējas, to apmeklējuma izmaksas
Īstenotās mācību programmas, kura no tām būtu mana izvēle, kāpēc?
Vai mani darba rezultāti atbilst uzņemšanas noteikumiem un mācību procesa īpatnībām? Kas vēl maināms manos mācību paradumos, lai rezultāti būtu labāki?
Dzīvošanas iespējas (kopmītnes, to izmaksas, atrašanās vieta, transporta izdevumi, istabiņas, dzīvokļa īre un izdevumi)
Kopīgie izdevumi mēnesī un ģimenes iespējas tos segt
Ieguvumi, mācoties šajā izglītības iestādē, programmā
Cita noderīga informācija

Mani plāni pēc vidējās / vidējās profesionālās izglītības iegūšanas:

Specialitāte, kuru vēlētos iegūt
1.
2.
Augstskolas, koledžas, un citas mācību iestādes,
fakultātes kur iespējams šīs specialitātes apgūt
1.
2.
3.
Vecāku komentārs un paraksts:

Rakstu sagatavoja Maija Pūne, Druvas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas jomā