19.02.2018
Edgars Bajaruns Bc. phil. Tehnoloģiju mācību jomas vadītājs

ATSKATS uz diskusiju forumu “Kādi ir nozīmīgākie sasniedzamie rezultāti skolēnam, beidzot pamatizglītības un vidējās izglītības posmu STEM jomā?”

Foruma diskusijā piedalījās visu trīs jomu – dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas jeb STEM (science, technology, engineering, mathematics, proti, dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) – eksperti, lai diskutētu par tādu skolēnu mācīšanās pieredzi, kuras gala rezultāts ir patiesi dziļa izpratne attiecīgajās mācību jomās.

Foruma dalībnieki, savstarpēji diskutējot, tikai aicināti atbildēt uz diviem jautājumiem:

  1. Kādā veidā mijiedarboties STEM jomām, lai tās cita citu efektīvi papildinātu dziļākai skolēna izpratnei?
  2. Kā īstenot STEM, lai skolēns gūtu pieredzi (gan domāšanas, gan praktiskās darbības ziņā) produkta tapšanā un tehnoloģiju attīstībā?

Nozīmīga foruma atziņa ir saistīta ar skolēnu mācību rezultātu kā spēju veidot zināšanu pārnesi no vienas jomas uz otru, proti, skolēns atpazīst un izmanto rīkus, mācīšanās un risināšanas stratēģijas STEM jomā, kuras iespējams izmantot citās jomās un otrādi. Šādu rezultātu ir iespējams sasniegt, mācību procesā mērķtiecīgi iekļaujot fundamentāli svarīgas prasmes, kuras iespējams darbināt daudzveidīgos kontekstos un situācijās. Šī spēja ieraudzīt kādu konkrētu prasmju starpdisciplināras izmantošanas iespēju kļūst ļoti svarīga, domājot par mācību satura apjoma samazināšanu.

Dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi pārdomāt un vēlreiz pārskatīt dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomu saturu, lai novērstu dublēšanos un dotu nepieciešamās atbalsta zināšanas un prasmes. Atziņa, par kuru jo īpaši pozitīvi atsaucās dalībnieki, bija pāreja no “daudz vairāk” uz “daudz dziļāk”. Ir jāvelta laiks tam, lai skolēni varētu iedziļināties procesos un detaļās.

Pasaulē pieaug pētījumu skaits par to, kā labāk mācīt inženierzinātnes un tehnoloģijas un kā veidot  mācību saturu STEM virzienā. Latvijā līdz šim mācību satura reformas bija īstenotas tieši dabaszinātņu un matemātikas jomā, neietverot mācību saturu tehnoloģijās un inženierzinātnēs. Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura moduļi, to skaitā inženierzinātnes un datorikas moduļi.

Foruma diskusiju laikā izkristalizējušās būtiskākās atziņas par tehnoloģiju mācību jomu apstiprina arī iepriekš secināto. Pirmkārt, ļoti svarīgi tehnoloģiju jomā ir panākt līdzsvaru starp praksi un teorētiskajām zināšanām. Otrkārt, procesā ir jāļauj skolēniem koncentrēties uz pilnu ciklu – no produkta idejas radīšanas, izstrādes līdz vērtēšanai. Kopumā dalībnieki secināja, ka tehnoloģiju jomā skolēnam mācību procesā jāgūst praktiska pieredze, kā top produkts (lieta) – mašīna, zāles, pārtika, betons, tilts, augstceltne... Tāpat forumā izskanēja doma, ka datorika un digitālās prasmes ir jāmāca kontekstā un jāļauj skolēniem praktizēt iegūtās zināšanas un prasmes.

Papildus dalībnieki aktualizēja vairākus izaicinājumus – kā saglabāt mācīšanās prieku un motivāciju visu skolas gaitu laikā, nevis tikai pirmajā klasē, kad skolēnam patīk mācīties.

Forums “Kādi ir nozīmīgākie sasniedzamie rezultāti skolēnam, beidzot pamatizglītības un vidējās izglītības posmu STEM jomā?” bija pēdējais no septiņiem diskusiju pasākumiem, kuros dažādu profesionālās darbības jomu eksperti diskutēja par jautājumiem, kas ir aktuāli jaunā mācību satura un pieejas kontekstā. 

Forumā izskanējušie viedokļi un atziņas ir būtiski Skola2030 komandai un Valsts izglītības satura centram, strādājot pie mācību satura un pieejas pilnveidošanas un domājot par sekmīgu tā ieviešanu. Paldies ikvienam foruma dalībniekam par aktīvu līdzdalību!

Par raksta autoru

Edgars Bajaruns

Bc. phil. Tehnoloģiju mācību jomas vadītājs

Siguldas pilsētas vidusskolas vēstures un fizikas skolotājs, pašlaik studē fiziku Latvijas Universitātē. Siguldas pilsētas vidusskolā izstrādājis telpiskās modelēšanas priekšmeta standartu, izveidojis robotu tehnoloģiju klasi un vada kursus skolotājiem par tehnoloģiju ieviešanu mācībās. Organizē Latvijas skolēnu robotikas sacensības “Siguldas Robotu kauss” un Etwinning skolotājiem vada mācības par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, arī 3D modelēšanu un robotiku. Eiropā lielākajās robotikas sacensībās “Robotex” ieguvis godalgotas vietas ar pašu veidotiem robotiem, bet Microsoft E2starptautiskajā inovatīvo skolotāju konferencē saņēmis augstāko apbalvojumu kategorijā “Mācību aktivitāte”. Nominēts Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas balvai “Platīna pele” kategorijā “Labākais e-skolotājs”. Programmas “Iespējamā misija” absolvents. Iepriekš strādājis valsts pārvaldē, starptautisku pieredzi izglītības jomā ieguvis Spānijā, Horvātijā un Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes sadarbības projektos.