19.02.2018
Sanita Lazdiņa

ATSKATS uz diskusiju forumu “Ko nozīmē – zināt latviešu valodu?”

Šī diskusiju foruma pamatjautājuma formulējumu bija ietekmējuši vairāki apstākļi:

  • diskusijas skolotāju semināros par skolēnu zināšanu un prasmju pavājināšanos;
  • uzsvaru maiņa pašā valodniecības zinātņu nozarē, proti, izpratne par valodas būtību ir paplašinājusies, ar to saprotot ne tikai gramatiku un semantiku, bet arī pragmatiku – valodas lietojumu noteiktos kontekstos;
  • vēlme foruma laikā filozofiski paskatīties uz jēdzienu “zināt” kontekstā ar latviešu valodas mācību saturu.

No foruma galvenā jautājuma izrietēja divi tam pakārtotie jautājumi:

  1. Ko nevajadzētu un ko vajadzētu mainīt latviešu valodas saturā un mācīšanas pieejā?
  2. Kādai jābūt citu valodu un citu mācību priekšmetu lomai, mācot latviešu valodu?

Atskatoties uz forumu un tajā izskanējušajiem viedokļiem, ir izkristalizējušās vairākas atziņas.

1. Kas jāmaina latviešu valodas saturā?

  • Valodas mācīšanā jāiekļauj aktuāli, mūsdienīgi teksti, īpaši – no medijiem digitālajā vidē (vidusskolniece: «Mācību grāmatas nepalīdz mācīties latviešu valodu, tās ātri noveco.»).
  • Jāiesaista saturā arī sociālo tīklu teksti, komunikācija digitālajā vidē, lai analizētu pozitīvo un negatīvo, strādātu ar valodas stila jautājumiem.
  • Precīzāk jāplāno pēctecība starp gramatiskajām kategorijām 1.-12. klasē (lai neliekas, ka, piemēram, par darbības vārdu mācās visu laiku).
  • Mācot latviešu valodu, jāvelk paralēles ar citām skolēniem zināmajām valodām, lai dziļāk izprastu dzimto valodu; tādā veidā skolēnos veidotos valodas izjūta. (Vajag saskaņot – lai valodas iet vienā ritmā.)
  • Latviešu valodā jāstrādā arī ar tekstiem no citiem mācību priekšmetiem, lai mācītu dažādu tekstu žanru struktūru kā balstu, palīgu citiem mācību priekšmetiem.
  • Lielāka uzmanība jāpievērš tekstveides jautājumiem. (Ir novērots, ka, nonākot žurnālistikas studijās, jaunie censoņi bieži vien nevar salikt kopā tekstu un pat īsa stāsta sagatavošana viņiem sagādā problēmas.)
  • Valodas mācīšana jāsasaista ar tās sociālo funkciju – veidot attiecības starp cilvēkiem (bērns saprot, ka valoda ir vienīgais veids, kā izpausties).

2. Kas jāmaina pašā mācību procesā?

  • Skolotājam jārada skolēnam draudzīga vide (vidusskolēni: «Valodu vieglāk apgūt draudzīgā vidē un atmosfērā; skolotājiem jābūt pozitīviem un draudzīgiem.»).
  • Jāmazina plaisa starp skolēnu un skolotāju (Ko ieteikt, lai pasaules tuvinātu? Kā realitātē to darīt?)
  • Nav jākoncentrējas visu laiku tikai uz kļūdu labošanu.
  • Valodai ir jābūt radošai un dzīvai – jātiekas skolās ar aktieriem, dzejniekiem un citiem radošiem cilvēkiem.
  • Vairāk jāiesaista vecāki, kas būtu informēti par jauno projektu un spētu sadarboties kopēju mērķu sasniegšanā.
  • Valodas jautājumiem (pareizrakstībai, teksta izpratnei, argumentācijai u.c.) jāpievērš uzmanība visos mācību priekšmetos, tikai tad ir iespējams pozitīvs rezultāts.
  • Sadarbība ar citu mācību priekšmetu skolotājiem jāplāno tā, lai tā veidotos organiski (tematu līmenī, apgūstamo tekstu žanru līmenī u.tml.). Sadarbība nav pašmērķis.
  • Praksē mācību stundas varētu būt vairāk nošķirtas, katrai stundai cits fokuss: gramatika, lasīšana, runāšana.
  • Jāmaina motivācija – patlaban valodu apgūst eksāmenam. (Ļaut skolēnam izpausties, lietot valodu tur, kur tā ir interesanta. Svarīga motivācija un cilvēku atbalsts!)

3. Kas jāmaina mācīšanas pieejā?

  • Mācot valodu, jāuzsver valodas būtība – tā ir daļa no skolēna un viņa dzīves, nevis kāda abstrakta parādība ārpus skolēna.
  • Skolotāji nevar konkurēt ar tīklu krātuvēm, tāpēc biezāk jādod iespēja skolēniem pašiem atrast un apgūt vajadzīgo mācību vielu; skolotājs ir palīgs, kurš vada šo procesu.
  • Pašlaik pieteiktais virziens ir pareizs: sākt no veseluma, sākt ar tekstu – dažādi žanri un veidi – un tad iet uz detalizāciju.
  • Skolēnam un pašam skolotājam jāsaprot, kāpēc jāmācās tas vai cits valodas jautājums; jāprot pamatoti to izstāstīt.

4. Latviešu valoda mazākumtautību skolās.

  • Ir mācību priekšmeti ar ļoti specifiskiem terminiem, piemēram, filozofija, ko apgūt latviešu valodā mazākumtautību pārstāvjiem ir grūtāk.
  • Vidusskolniece: «Latviešu valodas apguvi mēdz kavēt attiecības ģimenē – mazākumtautību vecāku ģimenēs nesaprot, ka valoda ir vajadzīga, lai skolēns būtu tik vienlīdzīgs kā latviešu bērni.»
  • Daudzi skolotāji nav kompetenti mācīt mācību priekšmetu valsts valodā, vajag nostiprināt viņu valodu prasmes.

5. Skolotāju sagatavošana.

  • Jābūt stingrākai pedagogu atlasei, lai skolās ienāk skolotājs entuziasts.
  • Svarīga ir skolotāja valodas kvalitāte; tai ir jāpievērš īpaša uzmanība.
  • Digitālo rīku apguve. (Skolotāji, izmantojot dažādus digitālus rīkus, var iesaistīt un ieinteresēt skolēnus mācību procesā.)
  • Forums «Ko nozīmē – zināt latviešu valodu?» bija trešais no septiņiem diskusiju pasākumiem, kuros dažādu profesionālās darbības jomu eksperti diskutēja par jautājumiem, kas ir aktuāli jaunā mācību satura un pieejas kontekstā. 

Forumā izskanējušie viedokļi un atziņas ir būtiski Skola2030 komandai un Valsts izglītības satura centram, strādājot pie mācību satura un pieejas pilnveidošanas un domājot par sekmīgu tā ieviešanu. Paldies ikvienam foruma dalībniekam par aktīvu līdzdalību!

Par raksta autoru

Sanita Lazdiņa

Skola2030