Kādēļ caurvijas?

Latvijā tāpat kā daudzviet pasaulē periodiski pārskatām mācību saturu pirmsskolās un skolās, lai pārliecinātos, ka ikkatrs skolēns iegūs mūsdienīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tam ir vairāki iemesli – gan izmaiņas sabiedrības attīstībā, gan arvien pieaugošais zinātnisku pētījumu kopums par efektīvām mācībām. Pētījumi rāda – ja skolotājs klasē galvenokārt darbojas kā gatavu zināšanu devējs skolēniem, rezultāts ir trauslas, fragmentāras un pasīvas zināšanas, kuras skolēniem ir grūti sekmīgi izmantot dzīvē. Pamatīgu zināšanu iegūšanai svarīgi, lai skolēnam mācīšanās procesā būtu iespēja skaidrot, salīdzināt, meklēt piemērus, pretstatīt, vispārināt – tātad aktīvi intelektuāli iesaistīties savas izpratnes veidošanā jeb, citiem vārdiem sakot, – mācīties iedziļinoties.

Tāds arī ir vispārīgo jeb caurviju prasmju – bieži dēvētām arī par 21. gadsimta prasmēm un transversālajām prasmēm (transversal skills) – integrācijas mērķis mācību saturā – sekmēt mācīšanās iedziļinoties procesus, piedāvāt skolēniem vispārīgas prasmes jeb rīkus, kas caurvij jeb ir klātesoši un būtiski nepieciešami visās mācību jomās, lai tādējādi palīdzētu skolēniem labāk un pamatīgāk apgūt mācību saturu, rīkoties arvien jaunās un nepazīstamās kompleksās situācijās, ko veido daudzveidīgu elementu mijiedarbība.

Pastāv dažādi tā saucamo 21. gadsimta prasmju saraksti. Taču ASV Zinātņu akadēmijas ziņojumā (NRC, 2012) uzsvērts, ka skolā vislielākā uzmanība līdz šim pievērsta tieši kognitīvajām caurviju prasmēm, kas visvairāk saistītas ar domāšanas un informācijas apstrādes prasmēm. Turpretī attieksmju un attiecību – “es pats” un “es un citi” – caurviju prasmēm, kas ietver afektīvo dimensiju un kas visvairāk ir saistītas ar sevis iepazīšanu, emocionālo un sociālo attīstību, rakstura audzināšanu, līdz šim skolu mācību saturā pievērsta mazāka uzmanība. Lielā daļā no šiem caurviju prasmju modeļiem iekļautas līdzīgas prasmes. Arī šo modeļu attīstība turpinās, piemēram, starptautiskā darba grupas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EDSO) projekta Izglītība2030 (Education2030) ietvaros, kas izveidojusi detalizētu piedāvājumu – mācīšanās kompasu (Learning Compass http://bit.ly/MacisanasKompass), kas ietver mūsdienu pasaulē jaunietim nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Vairāk par pamatojumu mācību pieejas maiņai un caurviju prasmju nepieciešamību, kā arī par dažādiem 21. gadsimta prasmju modeļiem lasiet LU izdevumā “Mācīšanās lietpratībai” (http://bit.ly/macisanas_lietpratibai).

Izvērtējot nozīmīgākos 21. gadsimta prasmju modeļus, tostarp Eiropas izglītības rīcībpolitikas pamatnostādnes (Pamatprasmes mūžizglītībai – Eiropas paraugkritēriju sistēma, 2006), 2016. gada pavasarī tika izveidots caurviju prasmju sākotnējais komplekts tālākai mācību satura un pieejas pilnveidei. Tas ietvēra tādas caurvijas kā kritiskā domāšana un problēmu risināšana; jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspēja; digitālā un mediju; pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties; sadarbība un līdzdalība. Darba gaitā Skola2030 eksperti nonāca pie precizēta caurviju komplekta, vispirms formulējot “Redzējumu par skolēnu” jeb kādu vēlamies redzēt skolas beidzēju (http://bit.ly/redzejums_par_skolenu) un tad sagrupējot šādam skolēnam nepieciešamās nozīmīgākās prasmes sešās grupās: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes. Mūsu gadījumā – līdzīgi kā arī citos modeļos – caurviju prasmju grupas ietver ne tikai prasmes, bet arī noteiktas personības īpašības un attieksmes, kuras pakāpeniski iespējams attīstīt par ieradumiem. Tādas ir, piemēram, uzņēmība un neatlaidība, kas raksturīgas jaunrades un uzņēmējspējas caurvijai, vai empātija, gatavība pieņemt daudzveidīgus uzskatus, kultūru atšķirības, kas raksturīgas pilsoniskās līdzdalības caurvijai.

2018. gadā Skola2030 veiktā vecāku un skolēnu aptauja lielā mērā apliecina – gan skolēni, gan vecāki ir vienisprātis par nepieciešamību paplašināt skolas izglītības mērķus un atzīst caurviju prasmes kā svarīgu izglītības mērķi. Uz jautājumu, ko skolēniem būtu svarīgi iemācīties skolā, bet ko viņi pašlaik nemācās, aptauju atbildēs minētas gan ikdienas dzīves prasmes, piemēram, kā plānot peļņu, maksāt rēķinus, kā audzināt bērnus, dibināt ģimeni, uzturēt mājsaimniecību, izdzīvot, gan vispārīgās (caurviju) prasmes – tādas kā plānošana, kritiskā domāšana, problēmu risināšana, saskarsme, attiecību veidošana, tāpat arī pašregulācijas prasmes – kā saprast sevi, izpratne par savu izaugsmi, emociju vadība; un vērtības un tikumi – sapratne par patstāvīgām un mainīgām vērtībām, rūpes par veselību, psiholoģisko labklājību u. c.

Nav taisnība, ka līdz šim skolā nav attīstītas caurviju prasmes vai ka, piemēram, sadarbība, kritiskā domāšana, problēmrisināšana būtu prasmes, kas raksturīgas un nepieciešamas tikai 21. gadsimtā. Saprotams, tās ir pastāvējušas un bijušas nepieciešamas cilvēka darbībai visu laiku. Jāpiebilst, ka arī pašlaik spēkā esošajā (2006. gada) pamatizglītības standartā, domājot par caurviju prasmju nozīmi bērnu un jauniešu izglītībā, izglītošanās jomā tika izvirzīti līdzīgi izglītošanās aspekti – pašizpausmes un radošais, analītiski kritiskais, sadarbības, mācīšanās un praktiskās darbības u. tml. Daudzās skolās un pirmsskolās šo mērķu īstenošana jau kļuvusi par ikdienas prakses sastāvdaļu. Tāpat vērtību attīstība kā svarīgs skolas mērķis ir bijis formulēts jau līdzšinējos izglītības dokumentos. Taču līdz šim pietiekamā mērā nav notikusi apzināta un mērķtiecīga šo prasmju, kas tik nepieciešamas skolēnu tālākajai dzīvei, pēctecīga attīstība, sistemātisks un saskaņots darbs ikdienas mācību procesā.

Kāda ir caurviju loma mācībās?

Caurvijām ir duāla loma mācībās. Tās ietver domāšanas un darīšanas rīku jeb stratēģiju kopumu mērķtiecīgākai, efektīvākai rīcībai, lai skolēns spētu pamatīgāk izzināt mācību saturu, rezultātā iegūstot dziļākas, pamatīgākas zināšanas. Šajā nozīmē caurvijas visciešāk saistītas tieši ar pieeju mācībām. Piemēram, skolēni, kuriem ir labi attīstītas pašvadītas mācīšanās prasmes, skaidri apzinās, kas viņiem mācību stundā ir jāiemācās, viņi arī pratīs pastāvīgi uzraudzīt, vai viņiem ir skaidrs apgūstamais saturs; viņi griezīsies pēc palīdzības, formulējot konkrētu jautājumu; viņi meklēs sakarības starp skolotāja piedāvāto vispārināmo likumu vai formulu un piemēriem, kas to ilustrē; viņi mērķtiecīgi izmantos efektīvas stratēģijas informācijas ieguvei, izmantojot virsrakstus, pasvītrojumus, citus signālus, kas palīdz saprast, kas te ir galvenais; viņi izvēlēsies pārveidot informāciju dažādos veidos, lai to labāk saprastu un iegaumētu, piemēram, pārfrāzējot saviem vārdiem, teksta uzdevumā ietverto informāciju pārveidojot tabulas formā vai vizualizējot u. tml. Rezultātā mācību stundā viņi iemācīsies vairāk nekā skolēns, kuram šādas prasmes nepiemīt. Savukārt, piemēram, kritiskās domāšanas prasmes skolēniem nepieciešamas, lai viņi spētu analizēt un saskatīt sakarības datos un informācijā un lai formulētu spriedumus, bez kuriem nav iespējams iegūt jaunas zināšanas, kuru pamatā ir izpratne. Vienlaikus caurviju prasmju attīstība ir arī nozīmīgs izglītības mērķis, lai skolēni prastu līdzīgi rīkoties jaunās, nepazīstamās dzīves situācijās, un šī iemesla dēļ tās ir uzskatāmas par vērtīgu mācību satura daļu, kam jāatvēl laiks mācību procesā.

Standartos caurvijas iestrādātas skolēnam sasniedzamo rezultātu formulējumos – tajos savijas kopā gan mācību jomām specifiskās zināšanas, gan veids, kā skolēns demonstrēs savu izpratni. Caurvijas vārda burtiskajā nozīmē vijas cauri jeb ir ievītas mācību saturā kā viena no “matu šķipsnām”, liekot pamatus skolēna lietpratībai jeb spējai “sapīt bizē”, jeb koordinēti lietot nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes arvien jaunās situācijās. Piemēram, pamatizglītības standartā sasniedzamie rezultāti matemātikas mācību jomā 3. klasei skan tā: skolēns, “skolotāja rosināts, meklē vairākus risinājumus; pazīstamu figūru īpašības pamato praktiski – ar locīšanu; salīdzina datus par diviem dažādiem objektiem, pēc personiskās pieredzes vērtē iegūto datu ticamību”; latviešu valodā 6. klasei – skolēns “pamato strukturēta dialoga nepieciešamību. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli; pamana un raksturo saziņas dalībnieku un savas emocijas, kā arī literārā darba noskaņu. Pamato savu viedokli ar konkrētiem piemēriem, balstoties personīgajā un/ vai citu pieredzē”; sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā 9. klasē – skolēns “izvēlas savām interesēm atbilstošāko nodarbošanos un salīdzina savas zināšanas, rakstura īpašības un prasmes ar tām, kas ir nepieciešamas izvēlētajā darbības jomā. Izvērtē savu šodienas izdarīto lēmumu ietekmi gan uz tagadni, gan nākotni un nosaka šo izvēļu ieguvumus, izmaksas un alternatīvās izmaksas”.

Arī pašas caurvijas ir savstarpēji saistītas. Ikdienas dzīves situācijās reti izmantosim tikai kādu vienu caurviju atrauti no pārējām. Piemēram, lai sagatavotu pārliecinošu uzrunu auditorijai, vajadzēs gan problēmrisināšanas prasmes (lai apzinātu auditorijas vajadzības un izvēlētos uzrunas ideju), gan kritiskās domāšanas prasmes (lai formulētu izziņas jautājumus, izvēlētos atbilstošo informāciju), gan sadarbības prasmes (lai izsvērtu auditorijas iespējamās intereses, spētu reaģēt uz jautājumiem un noskaņojumu uzrunas laikā), gan pašvadītas mācīšanās prasmes (lai pārliecinātos, ka esi sapratis uzdevumu, lai plānotu savu darbu un paveiktu to laikā) u. tml.

Caurviju prasmju izmantošana ir dabiska mūsu domāšanas un rīcības daļa ikvienā situācijā. Tās nav iespējams izmantot un attīstīt atrauti no zināšanām, konkrētām dzīves situācijām un kontekstiem, tādēļ tās attīstāmas saistībā ar mācību jomu saturu, nevis, piemēram, atsevišķās kritiskās vai radošās domāšanas nodarbībās. Caurviju prasmes dažādos mācību priekšmetos var izpausties atšķirīgi, piemēram, problēmu risināšanas prasmes skolēni attīsta, gan plānojot un īstenojot pētījumus dabaszinātņu priekšmetos, gan radot oriģinālu mūzikas skaņdarbu vai vizuālās mākslas darbu, gan noskaidrojot vajadzības un izvēloties atbilstošus materiālus un tehnoloģijas savam risinājumam dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmetā. Pašlaik ir maz pierādījumu tam, ka mēs spējam vienā cilvēka darbības jomā apgūtās caurviju prasmes pārnest un vispārināt uz citām cilvēka darbības jomām. Tādēļ ikviena mācību priekšmeta skolotājam jāpievērš uzmanība caurviju prasmju attīstībai, neatstājot to viena skolotāja, piemēram, klases audzinātāja, ziņā. Tāpat visi mācību priekšmeti vienādā mērā neattīsta visas caurviju prasmes un visas nav jādarbina visu laiku. Piemēram, kritiskās domāšanas prasmju attīstībā īpaši svarīga loma ir valodām, strādājot ar daudzveidīgiem tekstiem, mācoties uztvert to jēgu un izvērtējot pieejamās informācijas kvalitāti, kamēr pirmie, kas mācīs sadarbības un pilsoniskās līdzdalības prasmes, būs sociālo zinību skolotāji. Tomēr, skolēnam ieraugot kopīgās pazīmes un saprotot, piemēram, kā argumentētus spriedumus veido dabaszinātnēs un sociālajās zinātnēs, mācīšanās rezultāts var būt daudz pamatīgāks.

Kā attīstīt caurvijas?

Saskaņā ar pētījumiem ir trīs galvenās lietas, ko vecāki un skolotāji var darīt, lai attīstītu un nostiprinātu caurviju prasmes:

• ikdienā tās izmantot pašiem, rādot piemēru, modelējot to izmantošanu;
• radīt iespējas un vajadzību tās izmantot, piedāvājot atbilstošus uzdevumus, izaicinājumus un mācību vidi;
• virzīt un atbalstīt šo prasmju apguvi, mācot stratēģijas jeb darba paņēmienus, rosinot reflektēt par savu sniegumu un sniedzot atgriezenisko saiti.

Piemēram, skolotājs, demonstrējot kāda uzdevuma vai problēmsituācijas risināšanu, var “domāt skaļi”, tādējādi viņš savu domāšanas gaitu padara it kā redzamu skolēniem. Tāpat bērni mācās no mūsu, pieaugušo, reakcijām un rīcības, kad saskaramies ar grūtībām vai kļūdāmies dažādās saziņas situācijās.

Lai skolēni mācītos kritiski izvērtēt informāciju, jābūt kvalitatīviem uzdevumiem, kas prasa atlasīt vienīgi mērķim nepieciešamo – reizēm ierastās kompilēšanas vietā, lai radītu noteikta garuma tekstu. Lai mācītos virzīt komandas darbu uz produktīvu rezultātu, uzdotajai problēmsituācijai jābūt tādai, kuras risināšanā iespējami vairāki ceļi, un, strādājot kopā, darbu iespējams paveikt efektīvāk nekā vienatnē. Pilsoniskās līdzdalības pieredzi var iegūt, iesaistoties reālu lēmumu pieņemšanā par klases, skolas, savas apkaimes dzīvi. Ko tu dari, kad tev no galvas jāiemācās dzejolis? Kas tev palīdzēja nomierināties un neiesaistīties strīdā ar klasesbiedru? Kā grupa tika pie visiem pieņemama risinājuma? Kā vēl citādi varētu atrisināt šo uzdevumu? Tie ir jautājumu piemēri, kas rosina skolēnus apzināti plānot un piemērot dažādas stratēģijas.

Kā jebkurai pārmaiņai, kas prasa pārvērtēt pastāvošo lietu kārtību, apzināties un nostiprināt noteiktas pedagoģiskās prakses, arī caurviju prasmju attīstīšanai skolā ir vērts sākotnēji pievērst pastiprinātu uzmanību, izvēloties savus kolēģus, kas par to domās vairāk, sistemātiski, vispirms pakāpeniski integrējot savā praksē, tad dalīsies ar citiem, palīdzēs kopā plānot, ieraudzīt un izvērtēt paveikto. Pilotskolas, ar kurām vairāk nekā divus gadus sadarbojāmies, aprobējot pilnveidoto mācību saturu un pieeju, sekmīgi gāja tieši šādu ceļu, proti, izvēloties konkrētajā mācību gadā vienu prioritāro caurviju, kuru, pakāpeniski integrējot dažādos mācību priekšmetos un klašu grupās, pēctecīgi attīstīt. Saskaņā ar jaunajām vadlīnijām tieši pirmsskolā vislielākā uzmanība tiks pievērsta caurviju prasmju attīstībai. Pilotskolu skolotāji, kuru vidū ir arī pirmsskolas, apliecina šādas pieejas mācībām augļus – pirmsskolēni uz skolu aiziet uzņēmīgāki, patstāvīgāki, mācās saredzēt un piedāvāt dažādus situāciju risinājumus. Tāpat pilotskolu pieredze rāda - pievēršot uzmanību un attīstot vienu caurviju prasmi, jaušami tiek attītītas arī citas.

Skola2030 pašlaik turpina darbu, izstrādājot metodiskos materiālus skolotāju darba atbalstam, tostarp kritērijiem caurviju prasmju izvērtēšanai.

Ieteicamā literatūra

• NRC. (2012). Education for Life and Work: Developing transferable knowledge and skills in the 21st century. In Pellegrino, J. W., & Hilton, M. L. (eds.). Committee on Defining Deeper Learning and 21st Century Skills, National Research Council (NRC). Pieejams: https://www.nap.edu/catalog/13398/education-for-life-and-work-developing-transferable-knowledge-and-skills
• Oliņa, Z. Kompetence kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts. 1. nodaļa no Mācīšanās lietpratībai. Namsone, D., Oliņa, Z. (2018.) Kas ir mācīšanās iedziļinoties jeb kādā procesā mācīšanās rezultāts var būt kompetence. Mācīšanās lietpratībai. Pieejams: https://doi.org/10.22364/ml.2018.2
• Education2030 http://www.oecd.org/education/2030-project/teaching-and-learning/learning/learning-compass-2030/