Dati sniedz atbalstu skolu izaugsmei

Ikviena skola un pirmsskola ikdienā sastopas ar izaicinājumiem. Piemēram, Saldus novadā Izglītības pārvalde saņēma sūdzības par kādas novada pirmsskolas vadītājas darbu. Citos novados aktuāls ir jautājums, kāpēc bērni dodas mācīties uz blakus novada skolu. Vai iemesli tam ir saistīti ar mācību kvalitāti vai citi? Kā mums būt drošiem, ka esam labi sagatavojušies skolas akreditācijai? Kā es kā vadītājs varu pierādīt vērtētājiem, ka man ir konkrētās kompetences? Kā uzlabot mācību darbu un veicināt sadarbību? Jautājumi un situācijas, ar kurām skolas vēršas pie Edurio, mēdz būt ļoti dažādas.

Edurio jau 5 gadus sadarbojas ar Latvijas skolām, pirmsskolām un pašvaldībām un palīdz iegūt noderīgus aptauju datus dažādu lēmumu pieņemšanai. Sadarbībā ar pētniekiem izstrādājam aptauju saturu, piedāvājam digitālu platformu aptauju aizpildīšanai un daudzpusīgu rezultātu analīzi. Mūsu fokuss ir skolu nepārtraukta attīstība un izaugsme, ieklausoties visu iesaistīto pušu viedokļos. Lai gan aptauju izstrāde un organizēšana ir mūsu pamatdarbība, ir bijušas situācijas, kad esam ieteikuši izglītības iestādēm neveikt aptaujāšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka aptaujāšana ir līdzeklis, bet nav mērķis. Mērķis ir pieņemt kvalitatīvus lēmumus, kuri veicina izglītības iestādes attīstību. Mūsuprāt, izglītības iestādes pilnvērtīgas attīstības priekšnoteikumi ir spēja godīgi paskatīties uz sevi – savām stiprajām un vājajām pusēm, būt atvērtiem atgriezeniskajai saitei un drosmīgiem pārmaiņas arī īstenot. Par šīm tēmām arī esam izdevuši 3 grāmatas un vadām nodarbības skolotājiem un skolu vadītājiem visā Latvijā. No šīs ciešās sadarbības un gūtās pieredzes redzam, ka ir divas praktiskas darbības, kuras veic tās izglītības iestādes un izglītības pārvaldes, kurām izdodas daudzas situācijas atrisināt jau agrīnā stadijā.

Komunikācija un sadarbība

Pirmā darbība ir laba komunikācija un ieklausīšanās iesaistītajās pusēs. Saldus novada Izglītības pārvaldes
vadītāja Saulcerīte Levica par ievadā minēto gadījumu stāstīja: “Mēs būtībā bijām ļoti emocionāli saspringtā situācijā, kurā viens saka to, otrs saka to... Nu kā lai šādu konfliktu taisnīgi atrisina? To ir ļoti grūti izdarīt! Tāpēc mana iekšējā pārliecība bija, ka vajadzīgs neatkarīgs un
objektīvs instruments, lai parādītu, kas tur patiesībā notiek.” Saspīlējums Saldus novadā kļuva tik milzīgs tieši nepietiekamas komunikācijas jeb pārpratumu un neziņas dēļ. Ja šādās emocionālās situācijās lēmumu izdodas nesasteigt, tas ir ļoti labi. Tad var apstāties un saprast, vai lēmuma pieņemšanai ir pietiekami daudz datu un pierādījumu. Izglītības pārvaldes profesionālā un pārdomātā rīcība, komunicējot ar iesaistītajām pusēm aptaujāšanas procesā, kā arī kopīgā rezultātu izvērtēšana ļāva rast daudz objektīvāku situācijas redzējumu. Pārvaldes vadītāja norādīja, ka viņai šī aptauja ir atgādinājusi, cik svarīga loma ir komunikācijai ar vecākiem. Neizprotot pirmsskolas izglītošanas procesa profesionālos aspektus un saņemot informāciju tikai fragmentāri, vecākiem var rasties nepilnīgs redzējums par to, kas, kā un kāpēc tiek darīts. Arī sarunas starp Izglītības pārvaldi, pagasta vadītāju un pirmsskolas vadītāju veicināja sadarbību: “Pilnīgi droši varu teikt, ka aptauja un saruna par rezultātiem palīdzēja uzlabot savstarpējās attiecības profesionālā līmenī.”

Izlasīt detalizētāk par Saldus novada pieredzi varat šeit http://bit.ly/saldusspriedze

Savukārt Dobeles Valsts ģimnāzija kā komunikācijas rīku izmantoja aptaujas par vidusskolas izvēļu groziem. Skola aptaujāja 9. klašu vecākus un aicināja viņus mājās pārrunāt ar bērniem gan viņu redzējumu, gan arī jaunos un, iespējams, neskaidros terminus. Pēc pāris mēnešiem aptaujas deva 9. un 12. klašu skolēniem. Skolas direktore Inese Didže stāsta, ka šāda aptaujāšanas secība tika izmantota, ņemot vērā iepriekš veikto aptauju pieredzi Skola jautāja skolēniem par karjeras izglītību, un skolēni atbildēja, ka skolā nenotiekot karjeras izglītības pasākumi. Šādas atbildes gan skolas vadībai, gan skolotājiem bija liels pārsteigums, jo ar karjeras izglītību saistīti pasākumi notiek gandrīz katru nedēļu! “Skolotāji jautāja skolēniem un sarunās saprata, ka daudzi skolēni nemaz nesasaista ar karjeras izglītību pasākumus un stundas, kurās, piemēram, jomas profesionāļi nāk uz skolu un stāsta par savu darbu vai piedalīšanos konkursos un nometnēs. “Pēc šī gadījuma mēs sapratām, cik svarīgi ir precīzi un apzināti lietot jēdzienus, izskaidrot tos skolēniem, lietot tos ikdienā. Tagad daudz vairāk uzmanības pievēršam tam, kādus vārdus izmantojam un cik labi skaidrojam pasākumu mērķus,” norāda Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.

Komunikācijas lielo nozīmi atklāja arī aptaujas par skolas sadarbību ar skolēnu vecākiem, kuras Latvijā pavisam ir aizpildījuši jau vairāk nekā 600 skolotāju un 2400 vecāku. Abu iesaistīto pušu atbildes parāda, ka pastāv liela plaisa skolu un vecāku savstarpējā komunikācijā. Piemēram, vairākos būtiskos aspektos nav skaidras savstarpējās vienošanās par atbildību, proti, vecāki norāda, ka tā ir skolotāju atbildība, bet skolotāji, ka vecāku! Kurš un cik lielā mērā sekos līdzi, lai skolēni saprastu to, ko skolā viņiem māca? Kuram vajadzētu pamanīt, ja skolēnam rodas grūtības mācībās, mainās motivācija un uzvedība? Pie kā vērsties šādās situācijās? Kurš rūpēsies, lai katram skolēnam būtu labas attiecības ar vismaz vienu klasesbiedru? Nav vienas pareizās atbildes, kā organizēt sadarbību un kādas būtu savstarpējās atbildības, taču ir ļoti svarīgi, lai skolā būtu vienota izpratne par to, ko skola sagaida no vecākiem un ko vecāki sagaida no skolas. Vairāk par secinājumiem no šīm aptaujām varat lasīt: http://bit.ly/kadusadarbibuvelamies.

Nobeigumā, domājot par sadarbību un komunikāciju, vēlamies uzsvērt, ka tā ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai varētu kopīgi strādāt pie uzlabojumiem. Tāpat izglītības iestādei ir ļoti nozīmīgi uzturēt labu komunikāciju ar pašvaldības deputātiem un sabiedrību kopumā, it īpaši laikā, kad izglītības jomā notiek būtiskas pārmaiņas. Kā izglītības iestāde var parādīt, ka tā ir mūsdienīga, iet līdzi laikam un sniedz skolēniem 21. gadsimtam atbilstošu izglītību? Kādos elementos mēs varam sagaidīt uzlabojumus, ieguldot izglītības iestādē papildu resursus? Atgriezeniskā saite, ieklausīšanās izglītības iestādes darbā iesaistītajās pusēs un skaidrojoša, pierādījumos balstīta komunikācija rada labāku izpratni par iestādes darbu un var novērst pārpratumus un problēmas, pirms tās kļūst lielas.

Nelielu, bet regulāru izvērtējumu iekļaušana ikdienā

Otra darbība, ko veic proaktīvas skolas, pirmsskolas un pašvaldības, ir datu analīzes un sava darba izvērtēšanas iekļaušana jau esošos un labi strādājošos procesos. Izglītības iestādes ikdiena ir ļoti dinamiska, un darba kārtībā pirmie izvirzās steidzamie jautājumi, tāpēc bieži vien dziļai un regulārai sava darba un skolas izvērtēšanai neatliek tik daudz laika, kā vadītāji vēlētos. Šādās situācijās kā vienu no risinājumiem iesakām organizēt samērā nelielu, bet regulāru un strukturētu refleksiju un datu analīzi.

Laurenču sākumskolā šāds process ir skolotāju darba pašvērtēšana, kura sastāvdaļa ir arī Edurio rezultātu analīze. Nekas pārāk apjomīgs – 3 augstākie un 3 zemākie rezultāti no skolēnu aptaujām par šo skolotāju stundām, taču tas ir būtisks pamudinājums iedziļināties sava darba stiprajās pusēs un arī izaicinājumos. Skolas vadība skolotājiem lūdz reflektēt par rezultātiem rakstiski gan semestra, gan mācību gada beigās un salīdzina datus ar iepriekšējiem gadiem. Tas ir mājasdarbs klātienes sarunai, kura veidojas, balstoties rezultātos. “Mēs sarunas laikā kopīgi izvirzām skolotāja profesionālās pilnveides mērķi nākamajam gadam, tostarp arī to, kādus profesionālās pilnveides pasākumus skolotājam būtu vērtīgi apmeklēt. Īpaši priecājos un paslavēju skolotājus, ja var redzēt progresu kādās jomās,” stāsta Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais.

Savukārt Rīgas 6. vidusskolā aptauju datus analizē augusta pedagoģiskajā sēdē, sasaistot tos ar iepriekšējā mācību gada izvērtējumu. Tāpat aptauju rezultātus un citus datus izmanto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā un no šī gada arī, lemjot par skolotāju atalgojumu. Skolas direktora vietniece mācību darbā Jogita Griķe stāsta, ka skolā mācību gada beigās notiek individuālas sarunas ar skolotājiem, kurām gatavojas gan skolotāji, gan skolas vadība, t. i., skolotāji saņem jautājumus, kuri jāpārdomā, un sarunā par pamatu izmanto Edurio aptauju rezultātus. “Sākumā bija doma šos rezultātus dot metodiskajām komisijām apspriešanai, tomēr nolēmām, ka informācija ir sensitīva un labāk apspriest to ar katru skolotāju individuāli,” norāda Jogita Griķe. Turpinot par to, kā uzlabojies mācību darbs, Jogita Griķe saka: “Mēs tiešām redzam pārmaiņas skolotāju darbā. Edurio aptaujas izmantojam jau vairākus gadus un jau pašā sākumā rezultātos ievērojām, ka daļa skolotāju stundas noslēgumā neiegūst atgriezenisko saiti no skolēniem par to, ko skolēni ir iemācījušies un kas viņiem vēl jāmācās. Tāpēc mēs šai stundas sadaļai pievērsām īpašu uzmanību, un tagad stundu vērošanas parāda uzlabojumus.”

Tieši par aptaujām, kurās skolēni izsaka savu viedokli par mācību procesu, reizēm saņemam jautājumu: “Vai tiešām skolēns spēj objektīvi novērtēt stundas kvalitāti un skolotāja darbu?” Arī mēs uzskatām, ka mācību procesu, vērojot stundas, visprofesionālāk var izvērtēt izglītības eksperti. Tomēr ir trīs lietas par mācību stundām, par ko skolēniem var un vajadzētu jautāt. Tās tiek apskatītas arī mūsu aptaujā: “Skolēnu aptauja par mācību stundām”.

1. Skolēnu redzējums par savu mācīšanos. Vai es saprotu, kas man ir jāizdara katrā stundā? Vai es saprotu, kur stundās apgūtais tiek izmantots dzīvē? Vai man noder tas, ko es iemācos šajās stundās? Vai es saprotu, kāpēc atzīme par manu darbu ir tieši tāda, nevis augstāka vai zemāka? Skolotājam atbildes uz šiem jautājumiem sniedz informāciju par to, cik lielā mērā skolotāja plānotais un stundā veiktais ir sasniedzis skolēnus. Tas skolotājam palīdz saprast, vai un kur jāgroza stundu plāni un to īstenošana.
2. Skolēnu novērojumi par mācību procesu. Cik bieži tava klase uzvedas tā, kā skolotājs vēlas? Cik bieži pirms darba pildīšanas tu zini, par ko skolotājs tavā darbā liks punktus? Cik bieži jūs šajās stundās pārrunājat un labojat kļūdas? Cik bieži skolotājs atbild uz taviem jautājumiem? Atbildes uz šiem jautājumiem skolotājam ļauj pārliecināties, vai nav būtisku atšķirību starp viņa un skolēnu redzējumu par mācību procesu. Reizēm rezultātos parādās atšķirības skolēnu un skolotāja redzējumā, cik liela ir dažu skolēnu uzvedības vai aktivitātes ietekme uz mācību procesu visai klasei.
3. Skolēnu ieteikumi un komentāri. Skolēnu komentāri reizēm var būt subjektīvi, taču mācīšana un mācīšanās notiek sadarbībā starp skolotāju un skolēniem, un ir būtiski, ka visi labi izprot sadarbības procesu un var nākt ar ierosinājumiem tā uzlabošanai. Reizēm komentāri ir arī pateicība skolotājiem par labu darbu un par stundām, uz kurām skolēni iet ar prieku.

Izglītības iestādēs katra diena ir problēmu risināšana un kompleksu lēmumu pieņemšana, un mēs ļoti priecājamies, ka arvien vairāk gan izglītības profesionāļu vidū, gan sabiedrībā kopumā mēs esam droši runāt par izaicinājumiem un varam atzinīgi vērtēt tos, kas par tiem runā un risina. Liels paldies Saldus novada Izglītības pārvaldei, Dobeles Valsts ģimnāzijai, Laurenču sākumskolai un Rīgas 6. vidusskolai, kas bija atvērti dalīties ar saviem stāstiem! Mūs ļoti aizrauj sadarbība ar cilvēkiem, kuri atskatās uz paveikto un plāno nākamos soļus, lēmumu pieņemšanai izmantojot datus.

Edurio skaitļos

Dibināts Latvijā, 2014. gada jūnijā. 41 Latvijas pašvaldība ir lietojusi Edurio Izglītības pārvalžu / Izglītības nodaļu funkcionalitāti. 2019./2020. m.g. Latvijas izglītības iestādēs veikts jau vairāk nekā 1000 aptauju. Kopumā Edurio platformā respondenti ir snieguši vairāk nekā 23 miljonu atbilžu uz aptauju jautājumiem.

5 populārākās aptaujas Edurio aptauju bibliotēkā 2019. / 2020. m. g.

• Vecāku vispārīgā aptauja.
• Aptauja par izvēļu groziem vidusskolas posmā.
• Aptauja par jaunā mācību satura ieviešanu pirmsskolā.
• Aptauja par mobingu sadarbībā ar “Neklusē”.
• Aptauja skolas pašnovērtējumam.

Sagatavoja Gatis Narvaišs, Lauma Tuča, Evija Rudzīte, Edurio