19.12.2018
Līga Čakāne

Formatīvā vērtēšana – kas tas ir?

Saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas loma. Vērtēšana vienmēr ir bijusi neatņemama mācību procesa daļa. Bet kāpēc pašlaik uzsveram tieši formatīvo vērtēšanu?

Ar formatīvās vērtēšanas palīdzību skolotājs atbalsta, sekmē, precīzi virza mācīšanos, lai skolēns sasniegtu konkrētos stundai vai ilgākam laika posmam definētos mācību mērķus. Mūsdienu situācijā esam vienisprātis par skolēnu prasmes mācīties (jeb vadīt savu mācīšanos) nozīmi, un tā pamatoti kļuvusi par skolā apgūstamā mācību satura daļu. Formatīvās vērtēšanas procesā skolēns gūst pieredzi, kā plānot un pārraudzīt mācīšanos, iegūt un izmantot atgriezenisko saiti, lai savu mācīšanos uzlabotu.

Vai formatīvā vērtēšana ir kas jauns?
Latvijā šis termins skolās ienāca pagājušā gadsimta beigās, kad citur pasaulē jau bija veikti pētījumi, kas liecināja par iespējām panākt būtiskas izmaiņas skolēnu mācību darbībā. Iedvesmojošu rezultātu uzrādīja Lielbritānijā 1998. gadā veiktais pētījums – profesionāli īstenotas formatīvās vērtēšanas rezultātā uzlabojas skolēnu sniegums galarezultātā (summatīvajā vērtēšanā) par 30 % (Black et al., 2002). Diemžēl nebūt ne visās klasēs formatīvā vērtēšana tās patiesajā izpratnē ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa.

Ko aktualizē pēdējos 10 gados veiktie pētījumi? 
Tiek runāts ne tikai par “vērtēšanu, lai mācītos”, bet arī par “vērtēšanu kā mācīšanos”, uzsverot skolēniem noderīgas, izmantojamas atgriezeniskās saites lomu, skolēnu iesaistīšanu savu rezultātu analīzē un turpmāko mācīšanās mērķu definēšanā. Vērtēšana ir integrēta mācību procesā, tā ir nepārtraukta, panāk skolēnu aktīvu, mērķtiecīgu iesaisti savstarpējā vērtēšanā un pašnovērtējumā, kas nozīmē mācīt skolēniem prasmi dot, pieņemt un izmantot atgriezenisko saiti.

Kas ir formatīvā vērtēšana?
Formatīvā vērtēšana ir pierādījumu iegūšana par skolēna sniegumu mācīšanās laikā, to interpretēšana un izmantošana, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par turpmākajiem mācību procesa soļiem. Nepārtraukta ikdienas vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa, kas palīdz veidot uz datiem balstītus spriedumus. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam uzlabot mācīšanu un skolēnam – mācīšanos un sniegumu. Formatīvo vērtēšanu īsteno skolotājs un skolēni partnerībā. Skolēnam ir skaidri snieguma kritēriji, un viņš mācās izvērtēt savu darbu atbilstoši snieguma līmeņu aprakstiem, sekot progresam atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Tā ir iespēja skolēnam saprast, cik tālu ir tikts mācīšanās procesā (kas izdodas, kas pagaidām vēl neizdodas), kurp jānokļūst, kā tur nokļūt, un rīkoties tūlīt, lai sniegumu uzlabotu.

Ar ko formatīvā vērtēšana atšķiras no summatīvās vērtēšanas?
Vērtēšana ir process, kurā tiek iegūti atbilstošie dati, tie tiek interpretēti, lai izdarītu informētus secinājumus par to, ko skolēns zina, prot, spēj izdarīt, bet mērķi var būt atšķirīgi. Summatīvās vērtēšanas laikā tiek novērtēts un dokumentēts skolēna mācīšanās rezultātskāda mācīšanās posma (temata, kursa, moduļa, mācību gada, izglītības posma u. c.) noslēgumā.

Būtiska ir arī vērtējuma izteikšanas forma. Summatīvās vērtēšanas gadījumā tās ir atzīmes, punkti u. tml. Formatīvajā vērtēšanā efektīvākais atgriezeniskas saites veids ir mutiski vai rakstiski komentāri. Tiklīdz skolēns saņem atzīmi, mācīšanās apstājas, tas arī ir spēcīgs signāls skolēnam par to, ka mācīšanās ir beigusies (Kohn, 1994). Ja skolotāja patiesais nolūks ir uzlabot skolēnu sniegumu, ne tikai novērtēt, tad būtiski ir nepalikt pie rezultāta konstatācijas.

Ļoti precīzs ir Jaunzēlandes Izglītības ministrijas 2009. gadā dotais skaidrojums par abu vērtēšanas veidu atšķirību: “Ja mēs domājam par mūsu bērniem kā par augiem... Tad augu summatīvā vērtēšana ir vienkārši augu izmērīšana. Tas var būt interesanti un noderīgi, lai augus salīdzinātu un mērījumus analizētu, bet tas nedod nekādu efektu augu augšanai. Formatīvā vērtēšana atbilst augu barošanai un laistīšanai, ievērojot katra auga vajadzības, tā ļoti tieši ietekmē augu augšanu.”

Formatīvā vērtēšana un atgriezeniskā saite
Atgriezeniskā saite ir pats informācijas apmaiņas process, kas ir formatīvās vērtēšanas svarīgākā daļa. Tās laikā tiek dotas un saņemtas atbildes uz jautājumiem ne tikai par uzdevuma izpildi, bet arī par mācīšanās procesu un iespējām sevi vadīt uz izvirzīto mērķi, tās laikā arī skaidro plānotos rezultātus un vērtēšanas kritērijus. Atgriezeniskā saite, kā rāda pats termins, ir abpusēja, tā ir starp skolēnu un skolotāju vai starp pašiem skolēniem. Tāpēc būtiska ir skolēnu iesaiste – mācīšanās dot un saņemt atgriezenisko saiti, izmantot to turpmāko mācīšanās mērķu noteikšanai.

Kāda ir noderīga un izmantojama atgriezeniskā saite?
Tā dod skaidru atbildi uz šādiem jautājumiem: 

Kas man izdodas – ko jau labi protu?
Kas pagaidām vēl neizdodas, kāpēc?
Ko un kā darīt turpmāk?


Pilnvērtīga formatīvā vērtēšana prasa aprakstošu atgriezenisko saiti. Atzīme un citi simboli nedod atbildes uz šiem jautājumiem. Realitātē nav iespējams vienmēr visiem dot detalizētu vērtējumu, tāpēc pakāpeniski skolēniem attīstāmas pašnovērtēšanas prasmes. Šie jautājumi uzdodami gan par konkrēto uzdevumu (cik tas labi izpildīts?), gan par procesu (kas nepieciešams, kas jādara, lai saprastu, izpildītu?), gan par pašregulāciju (kā labāk sevi kontrolēt, kā virzīt un regulēt savu darbību?). (Hattie&Timperley, 2007.) Skolotājs parasti dod precīzu vērtējumu uzdevuma līmenī, kas vairākumam skolēnu nav pietiekami. Domājot par iespējām uzlabot mācīšanos un tās rezultātu, ļoti būtisks ir vērtējums procesa un pašregulācijas līmenī. Tieši atgriezeniskās saites kvalitāte visbūtiskāk ietekmē turpmāko mācīšanos.

Kā skolēnam palīdzēt saskatīt izaugsmes iespējas? 
Savas mācīšanas vadīšanai, situācijas izvērtēšanai un turpmāko sasniedzamo rezultātu formulēšanai noderīgi ir snieguma līmeņu apraksti pret apgūstamajām prasmēm. Tie palīdz saprast pazīmes, kas raksturo labu darbu, dod skaidrību par snieguma kritērijiem. Īpaši būtiski tas kļūst, atbalstot skolēnu, kad viņš mācās rīkoties kompleksās situācijās.

Kā mums veicas īstenot formatīvo vērtēšanu? 
Sarunājoties ar skolotājiem un vērojot stundas, redzams, ka skolās par to pašlaik tiek domāts. Skolotāji konstatē, vai stundā sasniegts plānotais rezultāts, bet tas nepietiekami tiek izmantots tūlītējai atgriezeniskās saites došanai skolēniem.

Stundās pēc konkrētu uzdevumu veikšanas skolēniem ir iespēja pārliecināties, vai viņu iegūtās atbildes ir pareizas, bet viņi pietiekami bieži nesaņem skolotāja konstruktīvus ieteikumus par to, kas un kā būtu jādara, lai mācīšanās rezultāts būtu labāks. Stundas beigās veiktais pašnovērtējums bieži ir vairāk emocionālā līmenī, trūkst skaidru kritēriju, lai pārliecinātos par rezultāta un mācīšanās procesa kvalitāti.

Ir skolotāji, kuri izveidojuši ļoti labas sadarbības attiecības ar skolēniem un meistarīgi izmanto formatīvo vērtēšanu – formulē skaidrus sasniedzamos rezultātus, pārrunā snieguma kritērijus, nodrošina skolēniem atgriezenisko saiti precīzi par plānotā rezultāta sasniegšanu. Izvēloties konkrētos formatīvās vērtēšanas un atgriezeniskās saites došanas paņēmienus, izšķirošais ir – cik tas būs precīzi, cik noderīgi skolēnam, vai viņam būs iespēja tūlīt šo informāciju izmantot sava darba uzlabošanai. Svarīgs ir ne tikai rezultāts, tiek pārrunāts arī process, stratēģijas, kuras skolēni izmantoja. Šajās stundās skolēni nebaidās kļūdīties, ir ieinteresēti, mērķtiecīgi, palīdz klasesbiedriem ar noderīgiem ieteikumiem.

Ir svarīgi dalīties pieredzē un ne tikai izplatīt konkrētos piemērus un paņēmienus, kā īstenot vērtēšanu, vēl nozīmīgāk ir dalīties ar pierādījumiem no savas prakses, kas apliecina formatīvās vērtēšanas efektivitāti. Tas palīdzētu skolotājiem, kuriem vēl trūkst pārliecības par formatīvās vērtēšanas nozīmīgumu, un skolām, pārskatot skolā definēto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, lai formatīvo vērtēšanu tajā atspoguļotu pēc būtības. Tāpēc aicinām skolas un skolotājus, kuri jau iepazinušies vai pēta formatīvās vērtēšanas paņēmienu ietekmi, dalīties pieredzē un rakstīt e-pastu uz adresi info@skola2030.lv 

Par būtiskiem formatīvās vērtēšanas aspektiem un situāciju Latvijā detalizētāk var lasīt šādos rakstos, kur atrodams arī izvērsts literatūras saraksts. 

Atsauces

  • Black P., Broadfoot, P., Daugherty, R., Gardner J., Harlen, W., James, M., Stobart, G., & Wiliam, D. (2002). Testing, Motivation and Learning. Nuffield Foundation and University of Cambridge.
  • Hattie, J., & Timperley, H. (2007). The Power of Feedback. Review of Educational Research, 77(1), pp. 81–112.
  • Kohn, A. (1994). Grading: The issue is not how but why. Educational Leadership, 52 (2), 38-41.

Par raksta autoru

Līga Čakāne

LU SIIC, Skola2030 mācību satura izstrādes eksperte