Izglītības tendences pasaulē

Kembridžas universitātes Vērtēšanas centrs sadarbojas ar vairāk nekā 160 valstīm visā pasaulē, lai ne vien nodrošinātu šajās valstīs starptautiski atzītus eksāmenus, kas kalpo par pasaules standartu izglītībā, bet arī vairāk nekā 30 no šīm valstīm konsultētu izglītības satura veidotājus ceļā uz mūsdienīgu izglītības sistēmu, balstot savus ieteikumus jaunākajos izglītības pētījumu datos [1].

Anna Smita, Kembridžas universitātes Vērtēšanas centra eksperte, ir konsultējusi izglītības ministrijas, eksaminācijas komisijas, skolas un universitātes Eiropā, kā arī ASV, Kanādā, Ķīnā, Singapūrā, Jaunzēlandē un citur, un viņa uzsver, ka pašlaik galvenais vidusskolas uzdevums ir sagatavot skolēnus mainīgajai ekonomikai, kā arī personiskajai izaugsmei. Līdz ar to akadēmisko zināšanu ieguvei skolā jāiet roku rokā ar dzīves prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu.

Annas Smitas vadītajā seminārā Skola2030 mācību satura izstrādes eksperti iepazinās ar izglītības tendencēm pasaulē un analizēja izglītības sistēmas Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, Jaunzēlandē, Singapūrā un Honkongā, lai rezultātā nonāktu pie vietējam kontekstam piemērotākā risinājuma. Šo valstu pieredze Skola2030 mācību satura izstrādes ekspertiem bija īpaši aktuāla, jo pēdējo gadu laikā starptautiskās skolēnu sasniegumu novērtēšanas pētījuma  (PISA) testos šo valstu skolēni nemainīgi uzrāda labus rezultātus.

2015. gadā PISA testu vidējais rezultāts gan zinātnē, gan lasītprasmē bija 493 punkti, matemātikā – 490 punkti. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū Singapūras skolēni uzrādīja visaugstākos rezultātus ar 556 punktiem zinātnē, 535 lasītprasmē un 564 matemātikā, kamēr Somija seminārā apskatīto valstu vidū ieņēma otro vietu ar attiecīgi 531, 526 un 511 punktiem, bet Zviedrija  sesto vietu ar attiecīgi 493, 500 un 494 punktiem. [2]

Kembridžas universitātes Vērtēšanas centra eksperte, iepazīstinot ar mūsdienīgas izglītības tendencēm pasaulē, norādīja, ka patlaban ir raksturīgi skolēniem vidusskolā vienlaicīgi apgūt mazāku skaitu mācību priekšmetu. Ja skolēns vienlaicīgi apgūst mazāku priekšmetu skaitu, viņam atliek vairāk laika veltīt tieši sev interesējošiem priekšmetiem un gūt dziļāku izpratni izvēlētajā mācību jomā, spēcīgāk attīstīt tai raksturīgās zināšanas, izpratni un prasmes. Pašlaik Latvijas skolēni vidusskolā apgūst 18–20 mācību priekšmetus vienlaikus kamēr Kembridžas A līmeņa programmā (Cambridge Advanced Level) tie vidēji ir 3–4, Jaunzēlandē 5, bet Singapūrā 6 mācību priekšmeti.

Viens no veidiem, kā iespējama priekšmetu skaita samazināšana, vienlaikus saglabājot skolēnu vispusīgu sagatavotību, ir sniegt iespēju apgūt mācību saturu trīs līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Jaunzēlandē, kur vidusskolas posmā skolēni mācību saturu apgūst 1., 2. un 3. līmenī. 1. līmenī skolēni turpina apgūt plašu mācību priekšmetu loku, kamēr 2. un 3. līmenī jau koncentrējas uz pašu izvēlētiem priekšmetiem atkarībā no izvēlētās studiju jomas un nākotnes profesijas. [3] Savukārt Somijā vidusskolēni apmēram 70% laika apgūst obligātos kursus, kamēr 30% sava laika viņi var veltīt pašu izvēlētiem kursiem. Līdz ar to katra skolēna stundu plāns ir individuāli pielāgots un mācību kursus skolēni apgūst atšķirīgā secībā un kombinācijās. Latvijā pilnveidotais mācību satura modelis vidusskolā paredz, ka vispārīgajā un optimālajā līmenī skolēni padziļina un paplašina pamatizglītībā apgūto, bet augstākajā līmenī padziļināti apgūst izvēlētos mācību priekšmetus.

Anna Smita norādīja arī uz caurviju prasmju nozīmi, kas visā pasaulē tiek uzskatītas par būtiskām, lai attīstu skolēnos prasmi mācīties visa mūža garumā un sagatavotu skolēnus visdažādākajām karjeras iespējām konkurējošā darba tirgū un savas personiskās nākotnes veidošanai.

Ņemot vērā ieteikumus, Latvijā pilnveidotā mācību satura modelī vidusskolā paredzēts gan samazināt apgūstamo priekšmetu skaitu, lai mazinātu zināšanu sadrumstalotību un ļautu skolēniem veidot sistemātiskāku priekšstatu par likumsakarībām apkārtējā pasaulē, gan ieviest mācību satura apguvi līmeņos. Tāpat būtiska loma vidusskolā tiek atvēlēta tam, lai nostiprinātu un pilnveidotu jau pamatskolā apgūtās caurviju prasmes. Īpaši šīs prasmes plānots attīstīt starpdisciplinārā vidusskolas kursā, kas veidots pēc līdzības ar Kembridžas universitātes Vērtēšanas centra partnerorganizācijas OCR (Oxford Cambridge and RSA Examinations) piedāvāto kursa programmu skolēnu pētniecības vai jaunrades darba izstrādei, kuru apgūstot, skolēns saņem sertifikātu ar nosaukumu “Extended Project Qualification” (Paplašinātā projekta izstrāde). Šajā kursā, kura pamatā ir projektu metodes izmantošana, skolēni izstrādā pētniecības vai jaunrades darbu, un līdz ar to viņi iegūst ne vien padziļinātas zināšanas, izpratni un prasmes izvēlētājā mācību jomā, bet arī izkopj tādas prasmes kā, piemēram, problēmrisināšanu, radošumu, atbildību, saziņu un pašvadību mācību un darba procesā. Šim kursam izstrādātie un daudzās pasaules valstīs aprobētie kritēriji dod iespēju ar vienotu pieeju izvērtēt skolēnu sniegumu neatkarīgi no darba veida vai jomas, jo mērķis ir attīstīt un demonstrēt vispārīgas prasmes.  

[1]  https://www.cambridgeinternational.org/about-us/what-we-do/
[2]  https://www.oecd.org/pisa/pisa-2015-results-in-focus.pdf
[3]  https://www.nzqa.govt.nz/studying-in-new-zealand/secondary-school-and-ncea/choosing-a-course-or-subjects-at-school/