Kam skolēnam mācīšanās stratēģijas un kā tās palīdz mācīties?
Kas ir mācīšanās stratēģijas, un kā tās palīdz mācīties?
Stratēģijas palīdz ātrāk nonākt pie kādas prasmes. Piemēram, zinot teksta analīzes stratēģiju, skolēns var kvalitatīvāk, mērķtiecīgāk atrast būtisko informāciju un izmantot to. Ja skolēns nezina, neprot stratēģijas, arī tad viņš var patstāvīgi caur mēģinājumiem nonākt prasmes. Taču šāds ceļš ir daudz grūtāks un ilgāks. Stratēģijas līdzinās taisnākam ceļam uz prasmes apguvi. Tās dod izpratni, kā labāk organizēt savu laiku tā, lai iegūtu maksimāli vēlamo efektu mācību darbā. Tās ietver ir prasmes plānot laiku, prioritizēt darāmo lietu sarakstu, mērķtiecīgi vadot izziņas darbību. Mācot tās skolēniem, skolotājs var palīdzēt izprast, kas ir vadīts (vai šobrīd – pašvadīts) mācību process. Skolēnam jāapzinās savi mācīšanās paradumi, jāizvērtē, kas no tiem strādā efektīvi un kuras no šīm prasmēm jāpārskata. Struktūra ir un paliek balsta vārds: kas? cik man tas prasa laiku? kā tas korelē ar maniem mācīšanās paradumiem?
Kā atšķiras skolēns, kurš lieto mācīšanās stratēģijas, no tā, kurš tās nelieto?
Ja izmanto stratēģijas vai vismaz tās pilnveido, secīgums un zināma pēctecība darbībā ir būtiskākie raksturlielumi. Nelietojot mācīšanās stratēģijas, skolēns mēdz iesākt vairākus projektus vienlaikus, tā īsti neko neizdarot līdz galam. Viņam ir idejas visām lietām, bet nav ieplānots laiks tās realizēt. Var teikt: apjukums un stress (ja nelieto) pret apzinātu kontroli par darāmo.
Kas šodienas skolotājiem jādara atšķirīgi no tā, kā strādāja iepriekš, lai skolēniem iemācītu šīs prasmes pārvaldīt savu izziņas procesu?
Iespējams, ka vairāk jādemonstrē, kas domāts ar vienu vai otru stratēģiju. Proti, kopā ar skolēniem skaļi jādomā un jāapspriež uzdevuma paveikšanas soļi, tātad viņiem demonstrē, kā es kā skolotājs domāju par šo jautājumu vai, teiksim, valodas vai matemātisko problēmu. Man jau šķiet, ka esam to darījuši arī līdz šim, bet digitālajā laikmetā, kad atbilde ir pāris peles klikšķu attālumā, šis demonstrējums ir nozīmīgāks. Mans personiskais viedoklis ir, ka esam kļuvuši daudz bagātāki informācijas apjoma ziņā, bet tas nav veicinājis analītisko prasmju attīstību tikpat lielā mērā. Te tad arī ir skolotāja loma – parādīt, ka domāšana, lai gan sarežģīts process, ļauj manipulēt ar šo lielo informācijas daudzumu, ko mums piedāvā digitālais laikmets.
- Ja vēlies noklausīties visu Jāņa Zeimaņa runu konferencē "Skola katram bērnam", skaties to Skola2030 YouTube kanālā - https://youtu.be/b6tQVjLp9fM!
Konference tiek rīkota Valsts izglītības satura centra ESF projekta Nr. 8.3.1.1/16/I/002 “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) ietvaros. Konference top sadarbībā ar Ogres novada domi, AS "Swedbank" un British Council pārstāvniecību Latvijā.
