03.03.2019
Mihails Basmanovs
Ko bērni domā par caurviju prasmēm?
“Ikviens – pat visaugstāk attīstītais cilvēks – vēl audzināms, jo cilvēka garīgā attīstība virzās uz neaprobežotu pilnību, un šai attīstības gaitā viņu audzina arī bērns,” raksta Jūlijs Aleksandrs Students (1898–1964, latviešu pedagogs, psihologs un filozofs, savā grāmatā “Vispārīgā paidagōģija”, kur tālāk turpina: “Bērna neviltotais dzīves prieks, viņa dabiskā jautrība un naivitāte taisa brīnumus.” Lai smeltos mazliet no bērnu gudrības, dodos uz Rīgas mūzikas internātskolu, kur sarunājos ar 2. klases skolēniem. Viņiem patīk mācīties šajā skolā, un viņi stāsta, ka skolā ir forši, tāpēc ka šeit var iemācīties kaut ko normālu un uzzināt ko jaunu un interesantu, turklāt skolā var atrast draugus. Jautāju, ko viņi domā par vispārīgajām jeb tā dēvētajām caurviju prasmēm, kas ir pilnveidotā satura un pieejas viens no stūrakmeņiem.
Sadarbība
- “Sadarbība nozīmē sadarboties – kad draugi sadarbojas kā komanda, kopā taisa darbus, izpalīdz viens otram.”
- “Sadarbojoties visu ko var izdomāt un atbalstīt viens otru.”
- “Sadarboties var ne tikai draugi, bet arī pieaugušie. Ar nedraugiem sadarboties nevar.”
Jaunrade
- “Jaunrade ir tad, kad parādās kaut kas jauns, piemēram, jauna mode, filma vai kas cits, ko var izdomāt.”
- “Jaunrade ir arī tad, kad parādās jauns bērns.”
- “Tas ir – man patīk zīmēt mašīnas, un, kad es izaugšu liels, es būšu mašīnu būvētājs, un es taisīšu jaunas mašīnas, kādas pat vēl nav.”
Līdzdalība
- “Līdzdalība notiek, kad tu piedalies skolas pasākumā, pulciņā vai jaunā komandā, dziedi korī, koncertā vai esi kopā svētkos. Varbūt arī tad, kad vajag kaut ko dalīt vai nodalīt.”
Kritiskā domāšana
- “Kritiskā domāšana reizēm ir tad, kad tu krīti domās, kad tu domā kaut ko un vari kaut ko izdomāt.”
- “Kritiski jādomā pieaugušajiem, lai strādātu, lai palīdzētu kādam vai pelnītu naudu.”
- “Stundās es nekad nedomāju, var teikt, ka stundās es neko nerēķinu, es vienkārši visu zinu un rakstu, piemēram, 47 + 43. Tas ir vienkārši: 40 + 40 ir 80 un 7 + 3 ir 10, tātad 80 + 10 ir 90, un viss. Es nedomāju, jo es visu zinu.”
- “Kad brauc ar riteni, vajag baigi kritiski domāt. Var padomāt, kāda būs tava rītdiena.”
- “Lai rūpētos par savu bērnu, arī vajag domāt kritiski.”
Problēmrisināšana
- “Problēmrisināšana ir vajadzīga tad, ja cilvēks, piemēram, ārdās un viņu vajag nomierināt. Un viņš pats risina to lietu, lai viņš nomierinātos, vai arī visi apkārt risina šo problēmu.”
- “Problēmas risināšana ir vajadzīga arī tad, ja cilvēks kļūdās. Tad cits viņam izlabo tās kļūdas, darbs kļūst labāks, un problēma ir atrisināta.”
- “Zinātnieki risina problēmas. Ja viņiem kaut kas nesanāk, tad viņi sāk domāt un risināt.”
- “Piemēram, ja zinātnieks nezina, kuru pogu nospiest, tad viņš pasauc palīgā un kopā risina problēmu.”
- “Risināt problēmu vajag arī tad, kad zinātnieki uztaisa kādu kļūdu un pēc tam domā, kā to kļūdu izlabot.”
Digitālā pratība
- “Digitālā pratība, manuprāt, ir kaut kas ar telefoniem saistīts, piemēram, kad tu spēlē telefonu vai kaut ko tur skaties.”
- “Tās prasmes ir vajadzīgas, lai zvanītu, atpūstos un spēlētu.”
- “Piemēram, es pat labāk zinu nekā oma un opītis, kad es pats varu ieslēgt datoru un tur visu uzzināt. Digitālās prasmes ir ļoti vienkārši – ieslēdz un viss!”
Uzņēmējspēja
- “Uzņēmējspēja ir tad, kad tev ir tāds veikals un tur ir kādas mantiņas, ko var nopirkt, un spēles, un var spēlēt.”
- “Tas ir tad, kad cilvēks uzņemas atbildību, ja viņam ir veikals un viņam ir daudz naudas.”
- “Mēs ar mammu vienu reizi bijām bagātas, un tad mums bija uzņēmējspēja.”
- Jautāju bērniem, kādas prasmes viņiem būs vajadzīgas, mācoties skolā un arī turpmāk dzīvē. Nedaudz padomājuši, skolēni atbildēja:
- “Man noteikti noder domāšana.”
- “Mums vajadzētu prast palīdzēt viens otram.”
- “Vajag jaunradi, lai varu dziedāt, un korī vajag dziedāt ilgāk nekā kur citur.”
- “Man daudz ko no visa tā ir vajadzīgs: noteikti ir vajadzīgs ķermenis, mācības, un vajag palīdzēt citiem.”
- “Līdzdarboties un sadarboties man vajag, kad es daudz sportoju.”
- “Man no visa tā vajadzīga ir skola!”
Ar bērniem sarunājās Mihails Basmanovs, Skola2030 vecākais eksperts