Vai bija grūti mācīties 1. klasē?

Vienā balsī skolēni apgalvo, ka nebija pārāk grūti. “Pat easy bija,” saka viens no viņiem. Nospriežu, ka šiem skolēniem angļu valoda labi padodas. Tad jautāju, ko vēl bija viegli mācīties.

– Ētika, tāpēc ka tur viss ir skaidrs un var vienkārši runāt.
– Mūzika, jo man patīk dziedāt. Es arī dejoju. Man bija interesanti. – Gan vizuālā māksla. Tur mēs mācījāmies zīmēt. Reizēm bija grūti, bet ļoti interesanti. Man tā tik labi nepadodas, bet ļoti patīk. Jāmācās vēl.

Dažiem skolēniem viegli bija mācīties matemātiku.

– Kas gan tur var nebūt skaidrs: divi plus divi ir četri. Nekā grūta nav. Tikai reizēm jāpadomā, jo skolotājai patīk uzdot sarežģītākus jautājumus. Piemēram, par putniem un automašīnām. Tāpēc arī ir interesanti. Es varu izdomāt uzdevumu par citplanētiešiem.

Taču vienlaikus citi skolēni atzīst, ka viņiem šie paši mācību priekšmeti – ētika, mūzika, matemātika – tik viegli nemaz nešķiet un nepadodas. Bet grūtības bērniem nav šķērslis. Svarīga ir apziņa, ka apgūtais dzīvē noderēs.

– Grūtos var labāk iemācīties – jo tu tiem velti vairāk laika. Un tad visu labi zināsi un visu mācēsi.
– Kad tu būsi liels un tev būs darbs, tad, man liekas, tieši šie grūtie mācību priekšmeti tev dzīvē būs vajadzīgi. Piemēram, tu varēsi saviem bērniem tos pamācīt. Vai draugiem.
– Bez grūtiem nevar dzīvot. Matemātika tev palīdzēs saskaitīt naudu, bet latviešu valoda – izlasīt instrukcijas, arī angļu valoda būs vajadzīga, ja tālu aizbrauksi.
– Vispār katram cilvēkam jāzina burti, lai darbā var izlasīt dokumentus un saprast, kas tur ir rakstīts.

Vai var mācīties bez skolotāja/skolotājas?

– Skolotāja ir ļoti vajadzīga. Ja nebūs skolotājas, tad uzreiz būs tracis. Mēs vēl neesam lieli, un daudzi vēl trako. Nākamajā klasē gan mēs tā nedarīsim – mēs būsim lieli un gudri.
– Skolotāju vajag arī smukumam. Mūsu skolotāja ļoti mīļa un smuka!
– Skolotāja vienmēr zina, ko mums iemācīt. Mēs vēl daudz ko nezinām un nezinām, ko vajag mācīties. Kaut es zinu, tikai to vēl nemācās otrajā klasē, piemēram, ķīmiju.
– Bez skolotājas nevar mācīties, jo klasē jābūt vienam gudrākajam.
– Skolotāji taču jau ir izmācījušies visus mācību priekšmetus visās klasēs: pirmajā, otrajā, trešajā un vēl, un vēl, un vēl. Tāpēc arī ir gudri!
– Es gribu būt veterinārārsts, un man daudz jāmācās dabaszinības. Domāju, ka mācīšos arī bez skolotājas, kad būšu liels. Skolotāja var visu nezināt.
– Es gan būšu vides arhitekts. Tur visu pašam jāiemācās. Vispār pašam jāmācās ļoti daudz un visu laiku.

Labākā vieta, kur mācīties

– Galvenais, lai neviens netraucē. Un lai ir galds. Svarīgi, lai ir pildspalvas un zīmuļi visādās krāsās, kādas patīk. Un lai būtu gaišs, arī vakarā.
– Man reizēm patīk mācīties vienam, bet reizēm ar draugiem. Man ļoti patīk, ja mēs darām kaut ko kopā, piemēram, eksperimentu.
– Reiz es biju bibliotēkā un tur mācījos. Man ļoti patika, jo tur bija kluss un visas grāmatas arī bija. Un bērnu bija maz. Tad vari daudz ko iemācīties.
– Man vienmēr gribas ieslēgt stiprāku gaismu, lai vieglāk visu ko redzēt.
– Man patīk mācīties visur, kur man ir interesanti. Un tad arī vieglāk mācīties.

Kā iemācīties to, kas grūti?

– Vienkārši vajag mācīties!
– Var vienkārši pacelt roku, un skolotāja palīdzēs tik galā ar jebkuru tavu jautājumu.
– Vajag cītīgi mācīties, nevis vienkārši cītīgi, bet ļoti, ļoti cītīgi. Tad visu var iemācīties.
– Ir arī mājas darbi, kas palīdz mums mācīties. Man parasti ir 2–3 mājas darbi dienā, un es tos pildu viens pats. Tikai reti vecāki palīdz.
– Pirmajā klasē es pildīju ar vecākiem, bet tagad jau esmu liels, un vecāki jau daudz ko nezina.
– Labākais draugs vienmēr var palīdzēt! Un, ja viņš pats nezina, tad mēs kopā varam tikt galā. Un ir arī jautrāk.
– Lai tiktu galā ar grūto uzdevumu, es sāku to lasīt un tikai pēc tam rakstīt.
– Es sāku ar vieglāko uzdevumu. Ir arī tādi uzdevumi, kurus es paspēju skolā izpildīt.
– Man gan cits plāns mājas darbiem. Es sāku ar to, kas man ir vismīļākais. Piemēram, pagājušajā gadā tā bija latviešu valoda, bet šogad – matemātika. Tie neprasa tik daudz laika.
– Vispirms es izmācos visu skolā, kad blakus ir skolotāja. Kad aizejam mājās, mēs jau zinām, kas ir jādara. – Domāju, ka dažreiz var nepildīt grūtāko. Labāk pajautāt draugam vai skolotājai, lai izskaidro. Un tad tu daudz ātrāk izpildīsi pēc tam. Un tev būs laiks ko interesantāku darīt, nevis dusmoties. Mājās vajag atpūsties!
– Ja es palīdzu draugiem, tad es nekad nepasaku gatavu atbildi uzreiz. Es taču pats iemācījos, un vajag palīdzēt viņiem arī iemācīties. Es varu tikai izskaidrot, lai draugs pats pilda.

Nemācās jau tāpat vien. Vienmēr ir kāds mērķis, kurp virzīties, ko apgūt, jeb sasniedzamais rezultāts. Tas ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem lietpratības izglītības kontekstā. Kā skolēni domā – kas tas ir?

Kas ir sasniedzamais rezultāts?

– Sasniedzamais rezultāts ir kā atzīme. Tu kaut ko mācies, un beigās tev tas ir. Uz tu visu laiku zini, kas tev jādara, lai to dabūtu.
– Nav ne jausmas, bet domāju, ka tas ir kaut kas, ko mums kopā vajadzētu sasniegt. Un to var darīt, tikai kopā mācoties, piemēram, skolā. Svarīgi, lai visi kopā sasniedz to.
– Domāju, ka tas nav tikai mācībās. Piemēram, sportā tu skrien un tu zini, ka tas tev patīk, un tev ir interesanti skriet. Un tas būs arī darbā. Un dzīvē.
– Man liekas, tas ir vajadzīgs, lai tu vari redzēt, kā kaut ko izdarīt vēl labāk. Es paskatos, ka citi to dara, un es varu mēģināt uzlabot un sasniegt vairāk. Katram taču ir savs sasniedzamais rezultāts.
–Es paskatos, kā dara citi, un tad es varu izdarīt labāk, piemēram, es nezīmēšu uzreiz ar krāsu, bet uztaisīšu skici. Tikai pēc tam ar krāsām. Tad ātrāk var pie rezultāta tikt. Un es to iemācīšos labāk.
– Sasniedzamais rezultāts ir tas, ko tu vari sasniegt,
tikai atkārtojot vēl un vēl. Es redzēju, ka māsa brauc ar divriteni “bez rokām”, tad es arī gribēju tā iemācīties. Un sākumā es tā mēģināju un gandrīz nokritu. Bet tad es visu laiku mēģināju un mēģināju, un beigās man sanāca. Un tas bija mans sasniedzamais rezultāts, un māsa bija kā skolotāja, bet es tikai paskatījos, viņa neko nemācīja man.
– Tad arī skolā tā var darīt? Es varu paskatīties, kā citi to dara, un tad varu pats to iemācīties. Tas arī būs mans noslēpums mācībās.

Sarunu noslēdzot, piedāvāju skolēniem uzzīmēt ideālu vietu, kurā var ērti un patīkami mācīties. Savās fantāzijās skolēni aizceļoja tālajā nākotnē, piedāvājot individuālas mācību kapsulas un hologrammas ar jaunām zināšanām. Un kā bērni domā jūsu skolā?

Par iespēju satikties un sarunāties ar bērniem pateicamies Ropažu novada vidusskolas kolēģiem: direktorei Intai Ozolai un skolotājai Elenai, kā arī 2. klases skolēniem: Voldemāram, Montai, Rafaelam, Oliveram, Kristoferam, Mārai, Ernestam, Elīnai, Adreanam, Kristīnei, Emīlam, Melānijai, Gabrielai, Klāvam, Kristeram un Laurim.