Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma pamatizglītībā

Mērķis: kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā pratība, kas nozīmē, ka skolēns:

• praktiski darbojas, iztēlojas un gūst prieku radošajā procesā;
• atklāj un pilnveido savus radošos talantus, zināšanas, prasmes un tehnikas dažādos mākslas veidos;
• vērtē un interpretē daudzveidīgus radošās izpausmes veidus, mācoties izprast kultūras atšķirības un veidojot savu kultūras identitāti;
• piedzīvo klātienē kultūras notikumus, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības;
• līdzdarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā.

(MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.3. apakšpunkts.)

Lielās idejas: kultūras izpratnes un pašizpausmes mācību jomā skolēni veido izpratni par kultūru – iepazīst, apzinās un izprot sevi un piederību tautas, valsts, kopienas kultūrai, apzinās kultūras mantojumu, kultūru daudzveidību un izpausmes, izprot mākslas darbā ietvertās idejas kā autora, laikmeta un kultūras mijiedarbību, kā arī iepazīst dažādus mākslas veidus – vizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātra māksla – un to izteiksmes līdzekļus, piedzīvo jaunrades procesu.

Mācību satura attīstība pamatskolā: kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā visiem mācību priekšmetiem ir vienādas lielās idejas. Šāds vienots redzējums sniedz iespēju skolēniem ieraudzīt un izprast kopīgo starp dažādiem mākslas veidiem, kā arī kombinēt dažādu mākslas veidu izteiksmes līdzekļus savā radošajā darbībā. Pamatskolas 1.–3. klašu posmā mācību saturu iespējams apgūt divos atsevišķos mācību priekšmetos – “Vizuālā māksla” un “Mūzika”, savukārt 4. .– 6. klašu un 7.–9. klašu posmā to iespējams apgūt četros mācību priekšmetos – “Vizuālā māksla”, “Mūzika”, “Literatūra” un “Teātra māksla”.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā:

• ar mākslas priekšmetu palīdzību skolēniem veidojas kultūras izpratne, kas ļauj skolēnam labāk izprast pašam sevi un savu kultūru un kas ir būtiska saskarsmē ar citām kultūrām, un tādējādi ir nozīmīgs saskarsmes punkts dažādām dzīves jomām un nodrošina dialoga iespējamību, neskatoties uz atšķirībām;
• visos mācību jomas priekšmetos ir būtiski piedzīvot kultūras notikumus klātienē un tādējādi gūt emocionālo un estētisko pieredzi un attīstīt personiskās kultūras vajadzības;
• katra mākslas veida specifisko prasmju apguve dod skolēniem konkrētus rīku komplektus dzīvei un profesionālajai karjerai, ko nevar iegūt citās mācību jomās. Piemēram, mūzikā skolēns mācās klausīties, muzicēt, iepazīst improvizācijas un komponēšanas procesu; vizuālajā mākslā – apgūst un izmanto vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus un mācās tos izmantot jaunrades procesā; literatūrā – piedzīvo teksta radīšanu, veido lasīšanu kā ieradumu, dod iespēju iepazīt daudzveidīgus tekstus un veidot savu lasītāja pieredzi; teātra mākslā – apgūst un izmanto balss tehnikas, kustību, žestu un mīmikas valodu, verbālo un neverbālo valodu saskarsmē ar auditoriju;
• pieteikts jauns mācību priekšmets skolēnu personības izaugsmei “Teātra māksla” (sākotnējais nosaukums “Drāma”). Mācību priekšmets sniedz iespēju attīstīt saskarsmes un empātijas prasmes, gūt skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi, iepazīt teātra mākslas paņēmienus un izteiksmes līdzekļus. Iegūtās prasmes noderēs, gan publiski uzstājoties lielākās auditorijās, pētniecības darbu aizstāvēšanā, gan diskusijās un debatēs, gan arī savstarpējā verbālā un neverbālā saziņā.  Mācību priekšmets ir veidots tā, lai to varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti – kopā ar literatūru, sociālajām zinībām, sportu un veselību. Teātra mākslas mācību saturu paredzēts integrēt 1.–3. klasē literatūrā, sociālajās zinībās un citos priekšmetos, bet no 4. līdz 9. klasei tai atvēlēts noteikts stundu skaits.

Papildresursi:

• Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, Rita Dementjeva (2018. gada februāris): https://www.youtube.com/watch?v=1V6uTz4Rylc&index=3&list=PLLls_n2ybYpo_26qoM_IEURG6pLevgLhB 
• Drāma kā darbības māksla, Inese Leitāne (2018. gada novembris): https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/drama-ka-darbibas-maksla
• Es jau mācu drāmu! Pieci pieredzes stāsti, Inese Leitāne (2018. gada novembris): https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/es-jau-macu-dramu-pieci-pieredzes-stasti
• Aktualitātes mācību saturā: Latviešu valoda un literatūra, Inese Lāčauniece un Arvils Šalme (2018. gada septembris): https://www.youtube.com/watch?v=hSL3ZHB9CLo&list=PLLls_n2ybYpogmDpLaExv3GPXoAHdreLM&index=8&t=0s
• Vebinārs skolotājiem par aktualitātēm latviešu valodā un literatūrā, Arvils Šalme, Sanita Lazdiņa un Inese Lāčauniece  (2018. gada novembris): https://youtu.be/2k_qV89AOZg​​​​​​​
• Vebinārs skolotājiem par aktualitātēm kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, Inga Krišāne, Austra Avotiņa, Ilze Vītola, Irēna Nelsone (2018. gada decembris): https://www.youtube.com/watch?v=F2gqClob2Z4

Jautājumi mācību satura veidotājiem.

Atbild Skola2030 kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas vadītāja, vecākā eksperte Inga Krišāne.

– Ar kādiem izaicinājumiem esat saskārušies satura izstrādē? Kā grūtības ir pārvarētas?

– Mēs turpinām skolā mācīties mūziku, vizuālo mākslu, literatūru, papildinot tos ar vēl vienu mākslas veidu – teātra mākslu. Tā kā sasniedzamie rezultāti ir definēti visai jomai kopumā un katrs mākslas veids nav atsevišķi nodalīts, tad izaicinājums bija savienot atsevišķos mācību priekšmetus vienā kopveselumā un paskatīties uz mākslu kopumā. Šāds redzējums ir ne tikai sasniedzamajos rezultātos vien, bet arī plānā, kā to mācīt. Mākslu jomā savstarpēji saskaņojām programmas, lai, veicot dažādas aktivitātes katrā tematā, skolēniem veidotos izpratne par mācību jomai kopīgajām lielajām idejām un katrā no mācību priekšmetiem tiktu apgūti specifiskie  sasniedzamie rezultāti.

Kā piemēru gribu minēt tematu “Maskas” 3. klasē.  Bērni gatavo trīsdimensionālu masku aplikācijas tehnikā, izzina tautas tradīcijas, iešanu ķekatās, mūzikā mācās ķekatu dziesmas, attīsta ritma izjūtu, savukārt teātra mākslā mācās savstarpēji sadarboties, just ritmu, veidot priekšnesumu kā dzīvu darbību, tā katrā atsevišķajā mācību priekšmetā sasniedzot savu mērķi, bet visi kopā – jomas sasniedzamo rezultātu.

Tagad gaida nākamie izaicinājumi – kā aiznest šo vēsti skolotājiem, lai viņi to izmantotu savā praksē. Patīkami, ka mācību jomu koordinatoru sanāksmēs klātesošie no aprobācijas skolām jau uzzina labos piemērus, dzird veiksmes stāstus, vairāku mācību priekšmetu skolotājiem sadarbojoties.

Satura veidotāji mūzikā, vizuālajā mākslā, teātra mākslā un literatūrā visi ir praktiķi un ikdienā strādā skolā vai augstskolā; satura izstrādes darbam velta daļu sava laika, reizēm arī vēlās vakara stundās un brīvdienās. Tas nav vienkārši, un tas prasa daudz spēka. Bet šis ir savā ziņā misijas darbs un iespēja savu pārbaudīto praksi likt lietā valstiskā līmenī. Saskaņošana savā starpā, kamēr domu apmaiņā izkristalizējas kopējā doma, nav viegla.

– Jūs atšķirībā no lielākās daļas kolēģu par mācību jomas vadītāju kļuvāt nesen.

– Projektā strādāju no paša sākuma, bet iesākumā biju mācību satura veidotāja drāmā (tagad – teātra mākslā). No 2018. gada oktobra pārņēmu visas jomas vadību no Ritas Dementjevas, kas, veidojot pamatizglītības standartu, paveica visu milzīgo ledlauža darbu, savienojot dažādās “jūras” – mūziku, vizuālo mākslu, literatūru un teātra mākslu. Rita ir vairāk kultūras teorētiķe, es – vairāk praktiķe. Esmu bijusi kultūras administratore pašvaldībā, joprojām esmu režisore, teātra (drāmas) pedagoģe, skolā vairāk nekā 10 gadu strādājusi gan pedagoģijā, gan arī administratīvajā darbā,  mācījusi kultūras vēsturi, izveidojusi mācību priekšmetu “Drāma” humanitārā virziena vidusskolas klasēm. Esmu guvusi neatsveramu pieredzi darbā ar skolu jaunatni jau no 2000. gada, vadot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku projektus, veidojot režiju un koncepciju.

–  Kas būtu jāzina jūsu jomas skolotājiem – vai ir kādi visbiežāk uzdoti jautājumi?

– Biežāk uzdotais jautājums: “Kas mācīs teātra mākslu?” Mūsu vispārizglītojošās skolās ir vairāk nekā 500 teātra nozares interešu izglītības kolektīvu (pulciņi, studijas, improvizācijas teātris), un to vadītāji ir ar pedagoģisku izglītību, viņi sistemātiski profesionāli pilnveidojas. Ieinteresētie citu specialitāšu pedagogi vispārējā izglītībā, piemēram, pašreizējie literatūras, sociālo zinību, mūzikas vai citu mācību priekšmetu skolotāji varēs mācīt teātra mākslu, pilnveidojot savu kvalifikāciju atbilstošos profesionālās pilnveides kursos.  

– Kas jums ir sagādājis vislielāko gandarījumu šajā darbā?

– Jūtos līdzīgi kā manas mācību jomas darbinieki. Prieks darīt ko jaunu! Darīt ko tādu, ko skolotāji savā praksē jau atraduši, atzinuši par labu esam, kā ļoti vajadzīgu pašreizējai skolai. Mēs pat savā starpā mēdzam teikt, ka legalizējam labo praksi. Tas dod lielu sparu, to varētu saukt arī par sava veida atmodu. Man ir gandarījums par iespēju būt klāt vietā, laikā un vidē, kurā top kas jauns, kurā mēs atmostamies, no jauna paskatāmies uz daudzām it kā jau zināmām patiesībām. Tagad to nosaucam vārdā un iestrādājam dokumentos. Šī aizrautība ir manos kolēģos, tā mūs vieno, un es jūtu, ka šīs labās gaidas ir lielākajā daļā skolotāju.