Vērtības ir paplašinātajos izglītības mērķos

Izglītības mērķi ir plašāki, nekā tikai iedot skolēnam dziļas, fundamentālas zināšanas mācību jomās. Izglītības mērķis ir skolēns, kurš ir atbildīgs sabiedrības dalībnieks, radošs darītājs, personība ar pašapziņu un lietpratējs izaugsmē, un šīs īpašības ietver pamatvērtības, ko gribam redzēt skolas beidzējā (http://bit.ly/redzejums_ par_skolenu). Šīs pamatvērtības stiprināt un attīstīt mēs varam kopīgiem spēkiem, veltot atbilstošu laiku, pūles un uzmanību ikdienā, lai tās, būdamas šķietami grūtāk ieraugāmas un izmērāmas, kļūtu par tikpat nozīmīgu mērķi, kā rezultāti, kas ir vieglāk saskaitāmi un izmērāmi. Vēlmi un prasību pēc plašākiem izglītības mērķiem – pēc tā, lai mēs palīdzētu kļūt bērniem par cilvēkiem, kas uzņemas lielāku atbildību par savu darbu un mācībām, prastu novest iesākto līdz galam, – apliecina arī pirms gada veiktajā vecāku un skolēnu aptaujā saņemtās atbildes (http://bit. ly/vecaku_skolenu_aptauja). Tātad skolas, ģimenes un sabiedrības rūpe ir ne tikai par to, ko skolēns zina, bet arī – par kādu cilvēku viņš aug. Kopīgais izaicinājums – šos mērķus pārvērst konkrētās ikdienas darbībās un visu iesaistīto pušu rīcībā.

Vērtības ir iestrādātas tikumos mācību satura ietvarā

Lai šos paplašinātos izglītības mērķus sasniegtu, vērtības ir iestrādātas mācību satura ietvarā kā viens no trim pavedieniem – ietvertas tikumos līdzās mācību jomām un caurviju prasmēm (http://bit.ly/redzejums_par_skolenu). Vērtības nevar iedot tieši, tās bērni un jaunieši mācās no pieaugušajiem, taču skolā var attīstīt vērtībās balstītus ieradumus un, radot atbilstošus apstākļus, veidot un stiprināt tos, līdz skolēni tos izvēlas pieņemt par saviem tikumiem. Tādi (tikumi) pilnveidotajā mācību saturā ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.

Vērtībās balstītu ieradumu attīstīšana ir ietverta sasniedzamajos rezultātos

Vērtībās balstītu ieradumu attīstīšana ir ieraugāma standartos komplekso sasniedzamo rezultātu formulējumos visās mācību jomās. Šo ieradumu attīstīšana ir katra mācību priekšmeta skolotāja uzdevums ikdienā, un tie ir mācību satura daļas – nevis kaut kas ārpus vai papildus.
Daži piemēri:
a) latviešu valodas sasniedzamais rezultāts 6. klasei, kas vēsta par valodu kā vērtību:
     1.1.1. Pamato latviešu valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā un savā dzīvē, kā arī dzimtās valodas nozīmi citu valodu apguvē.
     1.1.5. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli; (kas vēsta par cilvēka cieņu kā vērtību)

b) sociālās un pilsoniskās mācību jomas sasniedzamais rezultāts 6. klasei, kas ietver cilvēka cieņu kā vērtību, veido ieradumu pamatu tādiem tikumiem kā savaldība, solidaritāte, tolerance:

     Paskaidro, kā paša domas un emocijas ietekmē uzvedību. Nosauc, kādas vērtības, tikumi un ieradumi ir paša rīcības pamatā. Pauž emocijas atbilstoši situācijai sociāli pieņemamā veidā. Nosauc savas intereses, stiprās puses un rakstura īpašības vai personības iezīmes, kas vēl jāattīsta.

     6.2. Skaidro stereotipu un aizspriedumu būtību un apzinās to ietekmi uz cilvēku savstarpējām attiecībām, piedāvā rīcības iespējas to negatīvās ietekmes mazināšanai.

c) tehnoloģiju mācību jomas sasniedzamie rezultāti 9. klasei, kas ietver tādas vērtības kā daba un cilvēka cieņa:

     3.1.2. Pēta videi draudzīgu resursu, materiālu un pakalpojumu lietošanu risinājumos ikdienā un risinājumu radīšanā un lieto tos, plānojot un īstenojot savus risinājumus, analizē to ietekmi uz vidi.
     3.2.5. Ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus, etiķeti virtuālajā vidē, izvērtē šo noteikumu neievērošanas sekas.

Katrā mācību priekšmeta programmā formulēti 10 vērtībās balstīt ieradumi

Mācību saturā ir mērķtiecīgi iestrādāta metodisko paņēmienu izmantošana, plānveidīga skolotāja rīcība, kā katra mācību priekšmeta kontekstā attīstīt vērtībās balstītus ieradumus. Mācību priekšmetu programmās ir atsevišķi pielikumi, kuros ir formulēti 10 vērtībās balstīti ieradumi, kuru attīstība ir svarīgs šī mācību priekšmeta uzdevums. Tādi ir atrodami katra mācību priekšmetā sasniedzamo rezultātu sadaļā ar nosaukumu “Ieradumi”. Tematu apguves norisē programmā aprakstītas arī konkrētas darbības, ko veic skolēni, lai iemācītos šos sasniedzamos rezultātus un stiprinātu minētos ieradumus. Piemēram, ķīmijā tematā, kurā skolēni mācās aprēķināt molmasu, “Ieradumu” sadaļā ir norāde: “Attīsta ieradumu plānot un vadīt savu izziņas procesu, veidojot spriedumu un matemātisku sakarību, kas saista vielas daudzumu, masu un molmasu, izvēloties piemērotāko stratēģiju.”

Vērtībās balstīti attīstāmi ieradumi ir formulēti jau pirmsskolas mācību programmā – kā novērojama un praktiski aprakstāma rīcība, kurā tie izpaužas. Ir svarīgi pirmsskolā šo rīcību ieraudzīt, rosināt un nostiprināt, lai vērtības, par ko reizēm baidāmies runāt skaļos vārdos, kļūtu par ieraugāmu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Svarīgi atcerēties, ka šo ieradumu veidošanās pirmsskolā sākas jau no tādām ikdienišķām nodarbēm kā bērnam iemācīties pašam apģērbties un sakārtot mantas, tāpēc ir svarīgi veidot apstākļus, atvēlēt laiku, atrast iespējas un plānot savu darbu tā, lai būtu iespējams šos ieradumus attīstīt.

Vērtības ir attiecībās (sociāli emocionālā mācīšanās)

Sociāli emocionālās mācīšanās, kas ir iekļauta pilnveidotajā mācību saturā, jēga ir, ka skolēns iemācās saprast sevi, izzināt savas emocijas un pārvaldīt tās sociāli pieņemamā veidā, un šīs prasmes un pieredze dod viņam iespēju veidot konstruktīvas, pozitīvas attiecības ar cilvēkiem. Mācību saturā sociāli emocionālā mācīšanās ir visciešāk saistīta ar divām caurvijām – pašvadītu mācīšanos (mācīties izvirzīt mērķi, uzraudzīt tā īstenošanu un izvēlēties atbilstošas stratēģijas, to skaitā apzināties un pašregulēt savas emocijas) un sadarbību (uzklausīt, pieņemt, virzīt sarunu uz produktīvu risinājumu) caurvijās. Tās ir ļoti konkrētas iemācāmas lietas, kas ir mācību satura daļa un kuru pamatā ir vērtības.

Vērtības ir jēgpilnā līdzdalībā

Pilsoniskās līdzdalības caurvija ir vistiešāk saistīta ar vērtībās balstītu ieradumu veidošanu, jo ar to mēs aktualizējam šobrīd svarīgo savā apkārtnē, valstī, pasaulē. Svarīgākais šīs caurvijas attīstīšanā ir pieredzēt jēgpilnu līdzdalību – piedzīvot situācijas, kurās skolēniem ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu dzīvi, par notiekošo mācību stundā, klasē, skolā un tālāk jau pilsētā, apkārtnē un valstī. Ir daudz situāciju, kurās bērni piedalās, bet vai viņi notiekošajā ir līdzdalīgi? Vai viņiem ir iespēja pieņemt lēmumus, saprast, kādēļ kaut kas tiek darīts? Domājot par svētku svinēšanu, ir vērts padomāt, vai mēs uzturam tradīcijas tradīciju pēc vai varbūt varam pajautāt bērniem pašiem, kā viņi gribētu svinēt svētkus? Arī skolas iekšējās kārtības noteikumu veidošana ir kopīga saruna par vērtībām, jo noteikumi ir izpausme tam, kā mēs kopā dzīvojam. Vai mums visiem tie ir skaidri? Vai esam līdzdarbojušies to veidošanā un zinām, kādēļ tie ir tādi? Visi šie jautājumi ir iespējas pilsoniskās līdzdalības veicināšanas situācijām, un par to var sarunāties visos vecumos un dažādos veidos.

Pilsoniskās līdzdalības viens no jauninājumiem ir saistīts arī ar vidējās izglītības posmu – jebkuram jaunietim, lai beigtu vidusskolu, būs jāīsteno apjomīgs patstāvīgais darbs, kas var būt vai nu zinātnisks pētījums, vai jaunrades darbs vai sabiedriski nozīmīgs projekts. Veicot sabiedriski nozīmīgu projektu, skolēnam ir iespēja izzināt – kas ir tā sabiedrības vajadzība, kuras risināšanā es varu būt līdzdalīgs, varu piedalīties? Tā ir iespēja gūt tiešas ietekmes pieredzi, stiprināt pārliecību, ka jaunietis var mainīt pasauli un padarīt to labāku.

Vērtības mācību procesā izpaužas arī skolēnu un skolotāju attiecībās

Skolēni atzīst, ka skolā viņiem ļoti svarīgas ir cilvēciskas, cieņpilnas attiecības ar skolotājiem, un šajās attiecībās izpaužas vērtības. Skolotājs, kurš vada mācīšanos, iedvesmo, virza un atbalsta skolēnus izaugsmē (http:// bit.ly/skolotajskursvadamacisanos). Aicinu lasīt šo skolotāja darbību aprakstu un pārrunāt, kas no tā izdodas, pie kā vēl jāpiestrādā, veidojot atbalstu skolēnam. Kādā veidā mēs kā skolotāji paužam pārliecību, ka ikkatrs bērns var? Ar interesi par to, kā viņiem klājas. Ar tematu izvēli, daudzveidīgu pieredzi, kur katrs var atrast sev kaut ko nozīmīgu. Negrupējot, neklasificējot, nerindojot skolēnus pēc mācību sasniegumiem, bet klasē veidojot pozitīvu mācīšanās kultūru.

Skolotāji ir tie, kuri klasē veido tādu mācību vidi, kurā skolēniem ir iespēja uzņemties atbildību par savu mācīšanos. Tāpēc ir svarīgi izveidot viegli uztveramus spēles noteikumus, lai skolēniem būtu skaidrs, kas ir jāiemācās, kas jādara, lai iemācītos, lai viņi zinātu, kur atrodas resursi un mācību līdzekļi, un lai būtu saprotami vērtēšanas kritēriji. Tā ir vide, kurā rīcība apliecina skaidras vērtības, kurā mēs nesmejamies, kad kāds kļūdās, un skolēni paši sāk pamanīt, kāda rīcība nav pieņemama un nav atstājama bez ievērības.

Klases audzinātāja loma ir redzēt skolēnu kopumā

Klases audzinātāja svarīgākā un centrālā loma ir būt tam pieaugušajam skolā, kurš redz bērna izglītības pieredzi kopumā. Tieši klases audzinātājs ap bērnu pulcina pārējos pieaugšos, lai sarunātos, kā šim bērnam šobrīd skolā iet, kāds atbalsts viņam ir nepieciešams, ko vēl mēs kopīgi varam darīt, lai palīdzētu viņam virzīties uz priekšu. Klašu audzināšanas stundām nebūtu jābūt papildu mācību priekšmetam, kurā apgūt satiksmes noteikumus vai sociāli emocionālās mācīšanās atsevišķus aspektus, – tas jāmācās skolas mācību priekšmetos visās mācību jomās un jāiedzīvo ikdienā skolas kultūrā.

Skolas kultūra un skolotāja labjutība

Svarīgi skolotājiem un pārējiem pieaugušajiem nonākt pie vienotas izpratnes par vērtībām un būt konsekventiem savā rīcībā. Vērtību apliecinājums izpaužas, piemēram, mobilo telefonu politikā skolā. Ja mēs zinām, ar kādu mērķi kaut ko darām, tad atrodam sevī spēku, lai nelokāmi to ievērotu. Ja esam vienojušies, ka mūsu vērtība ir savstarpēja saruna, tad pieaugušais ir tas, kuram jāpasaka: nē, mēs dienas laikā skolā nelietosim mobilo telefonu un katru mīļu brīdi neskatīsimies ekrānos, jo mums ir svarīgi ieskatīties otram acīs un sarunāties. Un mēs atradīsim veidu, kā to izskaidrot, pamatot ne vien pašiem skolēniem, bet arī vecākiem, un iegūt atbalstu, lai uzturētu šo noteikto prasību.

Vēl nozīmīgāks jautājums ir, kādu skola redz savu mērķi attiecībā uz katru skolēnu. Vai skolā ir praktiskas reālas sistēmas, kā varam sekot katra skolēna izaugsmei? Vai un kuri cilvēki seko katra skolēna izaugsmei, zina viņu mācīšanās vajadzības, konkrēti rīkojas, meklē un ievieš risinājumus, kad nepieciešams papildu atbalsts? Kā un ar kādu mērķi notiek vērtēšana? Vai tās mērķis ir savstarpēji salīdzināt, disciplinēt vai skolēnam iegūt informāciju par savu sniegumu, lai uzlabotu mācīšanos? Kādus secinājumus izdarām no valsts pārbaudes darbu rezultātu analīzes? Par kādiem sasniegumiem un kādēļ īpaši izceļam kādus skolēnus vai skolotājus?

Arī skolas fiziskā vide pauž vērtības, kādas ir šajā skolā. Kādai funkcijai skolā ir visplašākās telpas, kur tās atrodas? Kādēļ un kā mēs izvietojam noteiktas funkcijas skolas ēkā? Ko tas liecina par mūsu vērtībām skolā? Vai bibliotēka ir pieejama ikdienā visiem un tajā var brīvi ienākt un uzturēties?

Arī skolotājam ir svarīgi strādāt vietā, kurā ir viņam svarīgas vērtības, kurā viņš jūtas labi – kur viņam ir pleca sajūta, motivācija darbam un gandarījums par šī darba rezultātu. Vai katram skolotājam skolā ir sava vieta, savs kabinets, kur nolikt mantas, kur gatavoties stundām? Vai skolā ir veidi, kā skolotāji var dalīties pieredzē, mācīties cits no cita? Vai skolotāji jūtas iedrošināti un iedvesmoti mēģināt, eksperimentēt, arī kļūdīties un no tā mācīties – un tādā veidā kļūt labāki?

Vērtību iedzīvināšanā svarīgi ir panākt kopīgu izpratni arī vecākos

Vērtības iedzīvināt skolā neizdosies, ja nesarunāsimies par tām arī ar vecākiem, kuri bieži vien ļoti daudz gaida tikai no skolas. Skolas un skolotāju attiecības ar vecākiem ir būtisks vērtību krustpunkts, un būtu svarīgi bērniem radītu sajūtu, ka pieaugušajiem ir vienota izpratne un konsekventas prasības. Iespējams, ir jāpārvērtē, kā skola veido attiecības ar vecākiem, lai sarunātos par patiešām būtisko. Tāpat arī vecākus aicinu jautāt, sarunāties, nākt ar savu redzējumu, ejot kopsolī ar skolu. Mēs kā pieaugušie – gan skolotāji, gan vecāki – nedrīkstam aizmirst, ka esam modeļi attiecībām un attieksmēm, kādas vēlamies redzēt bērnos. Ja bērni mācās ceļu satiksmes noteikumus un mācās iet pāri gājēju pārejai, tad nevajadzētu uz tās atstāt savas automašīnas, jo kādu gan paraugu mēs ar to rādām bērniem? No mums viņi mācās, kā risināt problēmsituācijas, sarunāties, vienoties. Vērtības nevar iemācīt – vērtības varam pieredzēt kopā.

Būt konsekventiem un vienotiem prasībās ir ļoti grūti. To katrs redzam ikdienā. Taču mums ir iespēja pieņemt lēmumu un ik brīdi izdarīt izvēli, lai ar praktisku rīcību veidotu un stiprinātu arī savus ieradumus. Ja definējam svarīgo, tad varam atrast iespēju, kā to praktiski paveikt.

Zanes Oliņas prezentāciju no Skola2030 konferences “Pasaule skolā – skola pasaulē” var noskatīties šeit: http://bit.ly/vertibas_macibu_satura
Prezentācija pdf formātā atrodama šeit: http://bit.ly/vertibasmacibusatura