Ir reizes, kad arī skolas kontekstā var sajusties kā svešinieks. Kad, ienākot tās ēkā, kā pirmais ir pamanāms stends ar skolas laureātu diplomiem vai sporta sacensībās nopelnītiem kausiem un klašu fotogrāfijām. Savukārt klasēs pie sienām ir tikai skolas noteikumi un nodarbību saraksts, gaiteņos izlikti pāris skolēnu radošie darbi, un durvis uz stundām ir aizvērtas. Mazāk ir iespējams ieraudzīt, kādus darbus skolēni veikuši tieši stundu laikā.

Viesojoties Lielbritānijā 2017. gada 20. – 25. martā bija iespēja tikties ar izglītības politikas veidotājiem Londonā un Skotijā, kā arī redzēt, kā tur izglītības sistēma darbojas sākumskolas un vidusskolas līmenī.

Redzot reālo darbu skolās, īpaši vēlos izcelt vidi, kas bija uzskatāmi pamanāma visās skolās, kurās viesojāmies. Trīs galvenie aspekti, kas iezīmējās ir: mācību vide ir atbalstoša, mācīšanās padarīta redzama un skolas vide sekmē piederības sajūtas nostiprināšanos.

Mācību vide ir atbalstoša

Mācību vidē viss veidots un pakārtots skolēna vajadzībām, lai atbalstītu viņa mācīšanos.

Sākumskolā katrā klasē ir atsevišķa lasīšanas vieta, kura tiek izmantota lasīšanas stundās, bet pieejama bērnam arī pirms vai pēc nodarbībām. Grāmatas tajā sadalītas lasītprasmes līmeņos. Pirmā līmeņa grāmatās - vairāk attēlu un mazāk teksta, bet, augot lasītprasmes līmenim, grāmatās ir arvien vairāk teksta un mazāk attēlu.

Grāmatu stūris, kurš tiek izmantots nodarbībās kā informācijas iegūšanas resurss. Tajā iespējams iegūt papildus informāciju tēmas apguvei. Šajā gadījumā - lai padziļināti iegūtu informāciju par kukaiņiem.

Katra telpa sadalīta sektoros, atbilstoši vajadzībām. Vai tā ir “virtuve”, “kokapstrāde”, “māksla” vai “lasītava”, katrā attiecīgi ir nodrošināti nepieciešamie priekšmeti. 

Skolēniem un skolotājiem ieviesta sistēma, pateicoties kurai visi mācībām nepieciešamie materiāli pieejami katrā klasē. Skolēni tajos var orientēties paši, paņemot to, kas katrā brīdī darbam nepieciešams. No mājām materiāli skolēniem jāņem līdzi maz vai nemaz.

Mācīšanās padarīta redzama

Skolēnu veidotie darbi skolā ir visur! Tie izvietoti pie sienām klasēs,  iekārti griestos, izlikti uz palodzēm. Katru darbu bērni veidojuši vairākas stundas un var pārliecinoši paskaidrot, ko ar šo uzdevumu viņi mācījušies un kāpēc. Izliktie darbi apliecina izdarīto, ko iespējams izvērtēt, un tas savukārt paver iespēju turpināt domāt par savu mācīšanos.

Arī skolas gaiteņi tiek izmantoti tā, lai citi skolēni, skolotāji un viesi redzētu skolēnu radītos darbus.

Tiek veidotas arī izstādes, kurās skolēniem ir iespēja parādīt savus darbus, arī paskaidrot, kas attēlots darbā un kāpēc tas radīts. Pie izstādītajiem darbiem vienmēr ir klāt paskaidrojums, kāds bija uzdevums vai darba mērķis.

Skolas vide sekmē piederības sajūtu

Ikvienam bērnam, lai dotos uz skolu ar prieku, jājūtas tajā labi, jo skolā viņš/viņa pavada lielāko daļu dienas. Tas skolēnam var palīdzēt nostiprināt domu, ka mēs mācāmies sev. Visās skolās, kuras Anglijā un Skotijā apmeklējām, bērni pārstāvēja daudzveidīgas etniskās grupas un kultūras, runāja dažādās dzimtajās valodās. Lai skolēns labāk iepazītu savus vienaudžus, skolas gaiteņos izvietotas kartes, kurās atzīmētas valstis un no tām ieradušos bērnu vārdi.

Lai izveidotos piederība, svarīgi zināt iekšējās vērtības, kas kopīgas konkrētajai kopienai. Skolēni ne tikai savas vērtības ir izrunājuši ar skolotājiem, bet arī tās ilustrējuši – arī to var apskatīt skolas gaitenī.

Uz skolēnu vajadzībām un interesēm vērstu vidi raksturo arī iespēja bērniem uzdot jautājumus pieaugušajiem un saņemt uz tiem atbildes. Šajā piemērā redzama "jautājumu siena" pie sākumskolas direktora kabineta durvīm. Uzzinām, ka skolas vadība uzklausa skolēnu jautājumus un uz tiem turpat arī atbild, arī iespēju robežās ievieš skolas dzīvē skolēnu izteiktos ierosinājumus.

Ir svarīgi, ka skolēns zina kas notiek skolā, tādēļ būtiski, lai viņam paredzētā informācija atrodas bērna acu augstumā – kā attēlā redzamais  ziņojumu dēlis.

Mūsdienās arī muzeji iet līdzi laikam un cenšas pielāgoties apmeklētājiem, uzrunājot katru vecumposmu, domājot par savu apmeklētāju. Pozitīvais – cilvēkam mainās priekšstats par muzejiem! Līdzīgi mēs varam turpināt mainīt arī skolas vidi, lai katrs skolēns sajustos piederīgs savai skolai un tās vide palīdzētu viņa mācīšanās procesā!