Nozīmīgākie rīcībpolitikas soļi iekļaujošas izglītības pilnveidei Latvijā

Iekļaujošas izglītības attīstībā svarīgs ir 2000. gads, kad stājas spēkā LR Izglītības likums, kura 3.pants nosaka, ka speciālā izglītība ir vispārējās izglītības īpašais veids (Izglītības likums, 1998). Šajā likumā tiek definēts, kas ir speciālā izglītība, kādas tā sniedz iespējas skolēnam ar speciālām vajadzībām un to vecākiem: izvēlēties jebkuru izglītības iestādi savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošas izglītības iegūšanai. Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt skolēna pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā. Jebkura izglītības iestāde ir tiesīga licencēt Vispārējā izglītības likuma noteiktajā kārtībā speciālās izglītības programmas, ja ir atbilstoša vide un kvalificēts personāls skolēnu ar speciālajām vajadzībām kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Skolēnu ar speciālajām vajadzībām integrēšanu (tā laika lietotais termins) vispārējās izglītības iestādēs nosaka Vispārējās izglītības likuma 53.pants. Turpmāk skolēnu ar attīstības traucējumiem vecākiem ir likumīgs pamats izvēlēties skolēnam izglītības iestādi pēc saviem ieskatiem (Vispārējās izglītības likums, 1999).

Līdz 2004. gadam tiek radīta likumdošanas bāze skolēnu ar attīstības traucējumiem iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs; pakāpeniski tiek veidota pozitīva sabiedrības apziņa; uzsākta praktiska skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādēs; augstskolās vispārizglītojošo priekšmetu skolotāju sagatavošanas programmās iekļauti lekciju kursi speciālajā izglītībā; organizēti kursi un īstenoti projekti, kuru ietvaros izglītoti vispārējo izglītības iestāžu pedagogi; realizēts liels skaits kā speciālo, tā arī vispārējo izglītības iestāžu izstrādāto un ES fondu finansēto projektu; aktivizējās skolēnu ar īpašām vajadzībām vecāki, veidojot atbalsta grupas Latvijas rajonos (Domniece, Eglava, 2004).

Speciālo izglītības vajadzību nodrošināšana iekļaujošā vidē ir viens no izglītības politikas prioritāriem virzieniem, kas konkrētu uzdevumu veidā iekļauts “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam”, ko 2006.gada 27.septembrī apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.742. Pamatnostādnēs noteikts mērķis: skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā (IZM, 2006). Valstī tiek izveidots Valsts speciālās izglītības centrs (LR MK noteikumi Nr.146, 27.02.2007.), kura sastāvā darbojas Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija.

2008.gadā Latvijā notiek UNESCO Starptautiskā izglītības konference, lielākais starptautiskais forums izglītības politikas jautājumos, kas aktivizē virzienu uz iekļaujošo izglītību kā pamatprincipu un stratēģiju virzienā uz izglītības pieejamību un kvalitāti. Pāreja no speciālās izglītības uz iekļaujošo izglītību ir uzskatāma kā nopietna paradigmas maiņa, kuras rezultātā skolotājam jākļūst par daudzveidīgu skolēnu grupu vadītāju, izglītotāju, motivētāju, moderatoru, izglītības un zinātnes vērtēšanas speciālistu (Hofzess, 2008; UNESCO, 2008/b; Vasiļevskis, 2008).

2008.gada otrajā pusgadā tiek izstrādātas un apstiprinātas sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu un iekļaujošās izglītības atbalsta sistēmas izveides nostādnes. Tajās noteikti šādi uzdevumi: izveidot atbalsta sistēmu skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, atbalstīt reģionālo speciālās izglītības centru izveidi un darbību, kā arī pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un statusa nostiprināšanu; nodrošināt skolēnus ar speciālajām vajadzībām ar atbilstošām mācību programmām, mācību līdzekļiem un aprīkojumu to īstenošanai; nodrošināt atbalstu skolotājiem, kas strādā ar skolēniem ar speciālajām vajadzībām; palielināt speciālā pedagoga lomu izglītības iestādēs; veicināt darba un sadzīves prasmju apguvi jauniešiem ar speciālajām vajadzībām; uzlabot mācību vidi speciālās izglītības iestādēs; pielāgot vispārējās izglītības iestādes skolēniem ar kustību traucējumiem u. c.

No 2009.gada izglītības pārvaldēm un skolu vadītājiem ir iespēja pašiem lemt par speciālistu nepieciešamību un to darba likmju apmēru mērķdotācijas 15% apmērā.

Latvijā atbalsts iekļaušanas procesu attīstīšanai perspektīvā, vienādu iespēju nodrošināšanai ikvienam sabiedrības pārstāvim, tajā skaitā skolēniem ar speciālajām vajadzībām, formulēts vairākos politikas dokumentos: Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (2007–2013) (Nacionālais attīstības plāns, 2006); ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” (Ilgtermiņa konceptuālais dokuments, 2005); Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam (IZM, Izglītības attīstības pamatnostādnes, 2006) u.c., kuros bija un ir noteikts arī pamatnosacījums: lai skolēnam būtu nodrošināta atbilstīga “vide, lai būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību” (Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu un iekļaujošas izglītības atbalsta sistēmas izveides nostādnes, 2009). Speciālo izglītības vajadzību nodrošināšana iekļaujošajā vidē ir viens no prioritāri nominētajiem izglītības politikas virzieniem (Ziņojums konsultatīvajai padomei “Izglītība visiem”, 2008).

Ar 2010.gadu atbalsta pasākumu izmantošanu reglamentē MK 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” (MK, 2010/1) un MK 2010.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.33 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību”(MK, 2010/2).

No 2011.gada 3.augusta stājās spēkā grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Šie grozījumi uzliek pienākumu izglītības iestādēm nodrošināt skolēniem ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumus mācību procesā, kā arī izveidot viņiem individuālos izglītības plānus (Grozījumi Vispārējās izglītības likumā, 2011). Atbilstīgi 16.10.2012. pieņemtajiem MK noteikumiem Nr.710 par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām (MK, 2012/a) atbalsta pasākumus var izmantot skolēni, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk tekstā PMK), logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par skolēna speciālajām vajadzībām. Noteikts, ka skolēnus vispārējās izglītības iestādē iekļauj vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības klasē vai atverot atsevišķu klasi tikai skolēniem ar speciālajām vajadzībām (speciālās izglītības klasi). Izglītības iestāde, atverot speciālās izglītības klasi, nodrošina: licencētas speciālās izglītības programmas apguvi atbilstošas profesionālās kvalifikācijas pedagogu vadībā; rehabilitāciju, kuru sniedz ārstniecības iestāde, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar izglītības iestādes dibinātāju, vai sertificēts izglītības iestādes medicīniskais personāls.

16.10.2012.pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.709 (MK, 2012/b) “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” nosaka Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darba uzdevumus, kas aktualizē valsts iekļaujošo politiku skolēnu ar speciālajām vajadzībām izglītošanas jautājumā.

17.12.2013. stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.1510 “Valsts pārbaudījumu norises kārtība” (Valsts pārbaudījumu norises kārtība, 2013). Nozīmīgu ieguldījumu iekļaujošās izglītības ideju iedzīvināšanā Latvijā, metodisko ieteikumu, materiālu izstrādē iekļaujošajam izglītības iestāžu darbam kopš 2007.g., tā nodibināšanas gada, sniedz VSIC Valsts Speciālās izglītības centra (vēlāk IZM VISC Speciālās izglītības nodaļas) speciālisti (vadītāja M.Reigase, patlaban A.Falka). Jāatzīmē arī ilggadējā VISC vadītāja G.Vasiļevska atbalsts speciālās izglītības īstenošanai Latvijā.

2009.gadā tiek izstrādāts un ar 2011.gada 4.janvāri IZM VISC sāk īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu (turpmāk tekstā ESF) “Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” (VISC, 2013). Projekta mērķis ir veidot atbalsta sistēmu skolēnu ar funkcionāliem traucējumiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai Latvijā, sekmējot viņu iekļaušanos sabiedrībā. Ar ESF līdzfinansētā projekta atbalstu Balvos, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā darbu uzsāk iekļaujošās izglītības atbalsta centri, kuru uzdevums sniegt atbalstu pašvaldībām, izglītības iestādēm iekļaujošas darbības īstenošanā, LiepU, LU darbu uzsāk, bet RA – darbu turpina Speciālās izglītības laboratorijas (VISC, 2013). Projekta “Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” darbībai beidzoties 2013.gada beigās, projekta laikā izveidoto Iekļaujošās izglītības atbalsta centru ar īpaši apmācītu speciālistu komandām darbība lielākoties pāriet uz vienas pašvaldības (8 lielāko Latvijas pilsētu) un atsevišķu teritoriāli blakus esošo pašvaldību izglītības iestāžu vajadzību nodrošināšanu.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam kā virsmērķis nominēts: kvalitatīva un iekļaujošā izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei (IZM, 2013, Latvijas NAP 2014 -2020,2012). Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020.gada prioritātes ir mācību sasniegumu paaugstināšana un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju izglītības un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamība (skolēni, nākotnē – cilvēki ar dažādiem attīstības traucējumiem, ietilpst šajā riska grupā) (Latvijas NAP 2014 -2020, 2012)., kvalitatīva un iekļaujošā izglītība personības attīstībai un cilvēku labklājībai, un ilgtspējīgai valsts izaugsmei (Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, 2013), tādēļ ir svarīgi darīt visu iespējamo iekļaušanas procesu sakārtošanai valstī, atbalstot vispārējās izglītības iestāžu skolotājus un sniedzot tiem iespēju godīgi strādāt ar skolēniem, kuriem izglītības procesā ir nepieciešams atbalsts un palīdzība.

No 2020. gada 1. septembra stājas spēkā MK noteikumi Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” (https://bit.ly/ likumi_310939), kas nosaka to, kas izglītības iestādei jānodrošina skolēnu ar speciālām vajadzībām atbalstam, lai viņus drīkstētu iekļaut vispārējās skolas mācību procesā.

Izmantoti Dr. paed., asoc. prof. M. Rozenfeldes monogrāfijas materiāli.

Rozenfelde, M. (2018). Skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības iestādēs atbalsta sistēma. ISBN978-9984-44-2167. Rēzekne. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija