Šis gads bija neziņas, pārmaiņu un izaicinājumu pilns visiem. Kādas pārmaiņas jūsu izglītības iestādē ir veiksmīgi īstenojušās?

Indra: Pirms pandēmija ieviesa korekcijas mūsu darbā, viena no lietām, ko mēs ieviesām, bija tā dēvētie lielīšanās pusdienlaiki – labās prakses apmaiņas brīži jeb dalīšanās ar to, kas izdevies. Mēs, ejot pa grupām, redzējām daudz lielisku lietu, projektus, idejas, bet tāda privilēģija staigāt pa grupām bija vairāk vai mazāk mums, vadības komandai. Sākumā mums nācās pat mazliet piespiest: “Meitenes, mēs redzējām, palielieties!” Skolotājas ļoti novērtēja, ka viņu labais darbs tiek ievērots. Tad, kad sākās pandēmija un vairs nedrīkstējām tikties, lielīšanos turpinājām slēgtajā Facebook grupā. Reizi nedēļā katram bija jāpublicē grupā realizētās pozitīvās, atšķirīgās lietas: nodarbības, aktivitātes, izlasītais un izmēģinātais. Svarīgi bija ielikt pilnvērtīgu refleksiju, nevis tikai vienu fotogrāfiju ar vienu teikumu. Jāteic, ka tagad, pavasarī, kad veicām Edurio aptauju, ļoti daudz skolotāji to novērtēja un teica: cik lieliski, ka mēs šo saglabājām, un tā bija iespēja kaut nedaudz redzēt, kā kolēģis strādā, par to turpat arī parunāt un pārrunāt.

Jānis: Šogad bija uzsvars uz nodarbībām ārā. Ne tikai dabas nodarbībām, bet dažādām nodarbībām. Es kā sporta skolotājs cenšos sporta nodarbības organizēt ārā. Mēs cenšamies atrast finansējumu, lai varētu iegādāties galdus un bērniem būtu iespējas strādāt ārā. Viņiem tas ļoti patīk, uzmanība ir daudz noturīgāka. Ja nu kādu bērnu kādā dienā neinteresē skolotāja ierosinātās nodarbības, viņu var ļoti jauki ievirzīt citās nodarbēs, un viņš darbojas ar kaut ko tādu, kas viņu pašu intersē.

Vietu, kur mūsu teritorijā ir vairāki koki, mēs saucam par mežu. Vecāki palīdzēja apkārt uztaisīt sētu, tur izveidojām dubļu virtuves, plauktus, spēles, izvietojām klučus, akmeņus. Bērniem tajā mežā ļoti, ļoti patīk. Dubļu virtuves man šķiet ļoti, ļoti labas, bērniem patīk ar dubļiem spēlēties, pēc tam viņi paši arī visu savāc, nav tur nekas traks.

Vecākiem mēs lūdzam parakstīt atļauju, ka vasarā bērni var staigāt basām kājām un mēs viņus varam laistīt. Šis tomēr ir dārziņš un dārziņu jālaista, tad mēs arī bērnus laistām, lai viņi augtu lielāki un stiprāki. Rīt ārā prognozē +30 grādus, un mums būs šļakstīšanās diena. Bērni ņems līdz ūdenspistoles un laistīsies ar ūdeni.

Tagad, karstajā laikā, arī smilškastēs ielejam ūdeni, bērni noģērbjas līdz apakšveļai un pa dubļiem spēlējas, nekāda lielāka prieka viņiem nevar būt. Ir bērni, kuri negrib smērēties, bet tad, kad viņi redz, kāda sajūsma ir pārējiem bērniem, visi met nost drēbes, kāpj smilšu kastē un kļūst netīri kā ārprāts. Pēc tam vairāk jāstrādā audzinātājām un auklītēm, lai viņus tīrus dabūtu uz pusdienlaiku.

Par dubļu virtuvēm, ūdeni smilšu kastēs un šļakstīšanās dienu gan pedagogiem, gan vecākiem skaidrojām, cik svarīgi tas ir bērna attīstībai. Vecāki reizēm saka: “Ai, kāds viņš te netīrs atnāk, kur es viņu tādu mājās likšu!” Vecākiem es katrā vecāku sapulcē mācu nebaidīties no laikapstākļiem. Galu galā ir lietoto apģērbu veikali, kuros iespējams nopirkt drēbes ar vienu mazu caurumiņu, kuras nebūs žēl, nav jāpērk dizaineru dārgās drēbes, jo bērnudārzā tās var sasmērēt. Ja vecākiem izskaidro, viņi pieņem, ka bērnam ir bērnība un viņam tā ir jāizbauda!

Mācību gada sākumā vecāku sapulcēs skolotāji iepazīstina vecākus ar mācību procesa norisi. Jau otro gadu stāstām par to, ka nodarbības notiks ārā jebkādos laika apstākļos. Vecāku sapulces protokolējam, kuros ir atrunātas visas vienošanās par to, kam vecāki devuši savu piekrišanu. Speciālas prasības ikdienas apģērbam nav. Galvenais nosacījums, lai bērns justos labi, nebaidītos to sasmērēt, skapītī ir jābūt rezerves apģērbam. Visās grupās vēl nav, bet lielākajās grupās vecāki iegādājās lietusmētelīšus, lai varam iet ārā, kad lietus līst, skapītī ir jābūt piemērotiem apaviem. Pagājušajā gadā iegādājāmies drēbju žāvējamos skapjus. Ziemā tie strādā uz pilnu jaudu. Vēl gribam katrā grupā iegādāties “apavu žāvētājus”, kur uzkārt zābaciņus.

Modrīte: Mums visiem Microsoft Office (MSO) 365 darba vide bija kaut kas jauns un nezināms, bet sapratām, ka tas, ko ar to var paveikt, mūs interesē un mēs to gribam iemācīties. Sporta skolotāja, kurai darbošanās ar izglītības tehnoloģijām ir sirdslieta, uzņēmās iniciatīvu, piedāvāja kolēģus pamācīt. Izglītības pārvaldē saskaņojām programmu, un mazās grupās cilvēki apguva, kā darboties MSO vidē. Mēs esam ļoti gandarīti par rezultātu. Dokumentu kopīgošana mums jau ir ikdiena, prezentāciju kvalitāte ir uzlabojusies, sanāksmes veidojām MSO vidē. Darbs MSO vidē ļoti palīdzēja attālinātās mācīšanās laikā. Arī mums bija grupiņas, kuras bija karantīnā, bet darbs turpinājās. Vairāki vecāki izvēlējās nevest bērnus laikā, kad bija vislielākais Covid 19 uzliesmojums. Ļoti laba pierdze bija logopēdiem, kuri strādāja ar bērniem individuāli. Ja bērns bija bērnudārzā, tad ļoti labi iesaistījās skolotāja palīgi. Atsevišķā telpā dators, bērns un skolotāja palīgs vienā pusē, logopēds otrā pusē, un veiksmīgi vadīja šīs individuālās nodarbības. Skolotāju logopēdu vadībā izmantojām jaunapgūto MS Office vidi, lai apspriestu un labotu individuālos plānus, organizētu individuālo atbalstu. MS Teams atvieglo apspriešanās procesu starp iesaistītajiem skolotājiem, informācijas atjaunošanu un papildināšanu, kas jāveic regulāri.

Arīda: Mums ir tāda Ziemassvētku tradīcija, ka vecāki paši gatavo bērniem dāvanas. Aizpagājušajā gadā gatavoja no koka mašīnas. Sākumā vecāki teica, nē, es jau to nevarēšu, bet beigās paši zvanīja mūsu rokdarbu skolotājai, prasīja, kad tad es varēšu vēl atnākt. Rotaļlietas bija vienkārši nepārspējamas. Šogad vecāki savam bērnam taisīja leļļu teātri, izmantojot vienkāršu kasti ar aizkariņiem. Kādas idejas bija vecākiem! Mēs brīnījāmies bez apstājas! Pat tie vecāki, kurus parasti ir grūtāk iesaistīt kopīgā darbā, vienkārši iedegās. Mums sadarbība ar vecākiem ir milzīgi laba, es to iesaku arī citiem pamēģināt. Kas būs nākošgad, vēl nezinu, bet mēs noteikti šo tradīciju turpināsim.

Jūs jau minējat, cik jums ir svarīga laba un aktīva komanda. Vecāku atbalsts vienmēr ir zelta vērtē. Cik svarīga jums kā vadītājiem ir savstarpējā pieredzes apmaiņa tieši starp vadītājiem, un vai tā notiek?

Jānis: Pavisam noteikti tā ir ļoti nozīmīga. Ļoti novērtēju, ka mums pirms pāris gadiem pašvaldība sarīkoja pašvaldības iestāžu vadītājiem pieredzes apmaiņas braucienu uz Pērnavu, kur iepazināmies ar pirmsskolu un mācīšanos tajā; brauciens reizē bija arī atpūta, lai neformālā gaisotnē pārrunātu, kas un kā ir izdevies, kā tev iet un kā man iet. Pavisam nesen Rīgā piedalījos ekspertu kursos, kas bija ļoti, ļoti, ļoti vērtīgi, jo bija ieradušies cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt, dalījās ar savu labo pieredzi. Man vēl tepat uz tāfeles ir pierakstītas idejas, kuras es vēl neesmu īstenojis, bet kas ir plānā un noteikti tiks īstenotas. Domu apmaiņa vadītājiem ir ļoti būtiska. Satikt cilvēkus, kam deg acis, lai būtu labāk, tā ir vērtība.

Modrīte: Protams, ļoti svarīga ir sadarbība un pieredze. Iepriekš mums bija ļoti labas iestrādes sadarbībai ar citām izglītības iestādēm, lai brauktu un redzētu, kas notiek novadā un Latvijā. Pieredzes braucienos piedalījās gan skolotāji, gan saimnieciskie darbinieki, kā arī vecāku pārstāvji no iestādes padomes. Šo braucienu mērķis bija iepazīt vides izglītības aktualitātes, piemēram, apmeklējot Daibi, un ekoskolu darbību citās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuru kolēģus esam iepazinuši Vides izglītības fonda rīkotajos ekoskolu forumos. Šobrīd šī sadarbība turpinās attālināti, skolotāji piedalās kursos, ko organizē šīs iestādes, bet, kolīdz būs iespēja tikties klātienē, ir plānots arī izglītojamo sadraudzības pasākums. Novada pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji satiekas regulāri. Sanāksmes notiek MS Teams, aktuālākie pārrunājamie jautājumi mums ir bijuši par darba organizēšanu pandēmijas apstākļos, attālinātā darba norisi un iespējām katrai iestādei, kā arī par iestādes pašvērtējuma sagatavošanu un kā šo informāciju sasaistīt ar ikgadējo iestāžu vadītāju darba novērtēšanu. Mēs tiešām esam atbalsta plecs un varam zvanīt cits citam jebkurā brīdī, rast palīdzību. Par plašāku pieredzi runājot, šobrīd mēs piedalāmies Erasmus programmā, kur mūsu partneri ir no piecām valstīm, divas valstis no tām, ar kurām mēs bijām kopā pirms 10 gadiem Comenius projektā. Visu šo laiku mēs neesam šīs saites sarāvuši, tā ir ļoti laba pieredze un sadarbība ilgtermiņā, kas nav tikai vienas dienas pazīšanās.

Indra: Mums, bērnudārza vadītājām, ir ļoti, ļoti laba sadarbība. Kādreiz to organizēja pašvaldība, bet tagad tā ir mūsu pašu iniciatīva. Mums ir atšķirīgi gan vadīšanas stili, gan bērnudārzi, bet darba jautājumos viena otrai esam ļoti liels atspaids, mēs varam zvanīt viena otrai jebkurā jautājumā. Situācijas ir dažādas, mums katrai ir sava joma, kurā mēs esam spēcīgākas. Piemēram, viena labāk pārzin nomenklatūras nianses, kādai lielāka pieredze dažādu saimniecisko līgumu izstrādāšanā vai priekšlikumi par Koplīguma niansēm.Tas labais ir tas, ka mēs neturam sveci zem pūra. Ja ir jāizstrādā kādi noteikumi un tas ir vairāk mans lauciņš, es saku: “Labi, meitenes, es taisu skeletu, izsūtu, jūs papildināt.” Ir citas jomas, ko citi dara. Šobrīd esam sākuši runāt ar pašvaldību, jo jūtam, ka ir nepieciešamība pēc vienota metodiskā kuratora. No otras puses, man ļoti patīk, ka pašvaldība mums ļauj katram pašam mazliet dzīvot tā, kā mums patīk dzīvot. Šī cilvēciskā saskarsme, iespēja prasīt, un tev nav kauns prasīt, ja kaut ko nezini, tā ir ļoti būtiska. Ja pret tevi izturas ar cieņu, tu uzdrošinies un jautā, un tad ir mazāk kļūdu un pārpratumu. Kopīgi darbojoties mēs esam panākušas visādas labas lietas visām iestādēm un tas ir bijis iespējams tieši tādēļ, ka mēs sadarbojamies.

Arīda: Protams, atbalsts ir ļoti svarīgs, tāpat kā informācijas apmaiņa! Manā pirmajā gadā ikdienā mani lielākie atbalstītāji bija kolēģi. Būtu ļoti patīkami, ja turpmāk būtu iespējas vadītājiem aizbraukt apskatīties kādu bērnudārzu, kas varbūt ir mazāk tradicionāls, un rast jaunas idejas. Jaunās idejas vienmēr dod iedvesmu, grūdieniņu kāpt uz augšu un attīstīties tālāk, domāt, kā uzlabot darbu.

Kuras ir galvenās īpašības un prasmes, kas ir nepieciešamas labam vadītājam?

Jānis: Es domāju, ka laba personiskā īpašība ir labas organizatoriskās spējas. Jāmēģina cilvēkus saorganizēt tā, lai viņi sāktu domāt, runāt. Ar labiem vai ne tik labiem paņēmieniem jāsakārto tā, lai viss notiktu. Ja vadītājs sēž kabinetā un degunu izbāž tikai tad, kad grib pusdienas paēst, tad viss aizies pašplūsmā un neviens arī neko negribēs mainīt. Ja nāk kopā un spriež, kā izdarīt labāk, kurš darīs šo un kurš darīs to, nodala atbildības, tad veidojas komanda, kas ir vissvarīgākā. Vadītājs viens pats neko daudz nevarēs izdarīt. Viens cilvēks varbūt labi raksta projektus, otrs radošus scenārijus, trešais prakstiski kaut ko izveido. Vadītājam ir svarīgi visu saorganizēt un redzēt darbinieka plusus, lai varētu tos attiecīgi izcelt un padarīt visu iestādi labāku. Jāstrādā ar plusiem!

Indra: Par īpašībām runājot, viennozīmīgi tā ir cieņa, cieņa visos līmeņos: es kā vadītāja pret bērnu, pret darbinieku, pret sevi, pret savu ģimeni, pret pašvaldību. Tas nav skaļš vārds! Ja ir cieņa, tad es uzklausīšu un es dzirdēšu. Tā noteikti ir drosme, ja tu vēlies iet savu ceļu, nevēlies tikai peldēt rāmi pa upi, jo algu jau man maksā arī tad, ja es sēžu, neizejot no kabineta. Tā ir drosme, kas nepieciešama, lai pieņemtu dažādus lēmumus, arī nepopulārus, trakus un sāpīgus lēmumus. Man pašai ļoti svarīgs ir sirds siltums. Es neesmu atradusi citu vārdu: sirds siltums, manuprāt, ir pedagoģijas būtība. Arī tas nav no klasiskajiem vādiem, bet maniem darbiniekiem vajag vadītājas dzirksteļošanu. Man nav jādeg par visiem, bet man ir jādzirksteļo. Man ir jāspēj dzirksteļot un aizdedzināt pārējos, jo tad viņi dara. Tas ir iespējams tad, ja es esmu paraugs. Es nedomāju paraugu kā personība, es esmu cilvēks parastais, bet es nebaidos darīt jebkurus darbus. Esmu bijusi šeit sētnieks, medmāsa, auklīte. Darbinieki redz, ka manas prasības ir pamatotas, jo es zinu, par ko es runāju. Ja vajag, es ielīdīšu lāča ādā, ja vajag, nostāšos pret piedzērušos vecāku, jābūt supervaronim, vienkārši jābūt paraugam. Ja tu neliekuļo, viss izdodas.

Modrīte: Es no savas pieredzes teiktu, ka ļoti svarīgi ir deleģēt pienākumus darbiniekiem, nebūt tai vienai, kura var visu. Jā, es droši vien arī kādos brīžos varu visu, bet ļoti svarīgi darbiniekam ir sajust šo deleģēšanu. Tā noteikti ir uzticēšanās. Arī mūsu kolektīvā ienāk jaunie kolēģi, jāuzticas, ka jaunais kolēģis ir ar zināšanām. Uzticēšanās, ka visi strādās ar vienādu atbildību, protams, zinot, ka jebkurā brīdī var saņemt atbalstu. Novērtēšana – pamanīt un novērtēt. Tā, ka visu laiku visiem teiksi: “Kāds tu esi malacis!” Svarīga novērtēšana, kas dod cilvēkam gandarījumu par labi paveiktu darbu ilgtermiņā. Tā varētu būt izvirzīšana novada pagodinājumam izglītībā. Mēs redzam, cik liels gandarījums ir cilvēkiem, ja mēs izvirzām šādam pagodinājumam, jo ne jau par katru sīkumu izvirza.

Arīda: Manā skatījumā galvenā ir prasme visu saorganizēt. Dažreiz ir tā, ka nāc no rīta uz darbu, diena ir perfekti sakārtota, tu ienāc bērnudārzā, un piecu minūšu laikā perfektais plāniņš ir kājām gaisā. Domāju, visiem kolēģiem ir bijuši šādi rīti. Jāprot no šīs situācijas iziet. Pēc tam ir gandarījuma sajūta, ka tu spēj visu atrisināt īsā laikā, mācību process nav pārtrūcis, darbinieki ir savās vietās, un viss ripo tālāk. Protams, cieņpilna izturēšanās pret kolēģiem, bērniem un arī godīgums un taisnīgums. Jebkurā situācijā palikt godīgam un taisnīgam gan attiecībā pret sevi, gan arī attiecībā pret kolēģiem. Uzslavas jāprot notrāpīt īstos brīžos un īstos momentos, kad cilvēkam tas ir visvairāk vajadzīgs.

Kādas ir domas par jauno mācību gadu?

Indra: Jaunajā mācību gadā esam plānojuši pilnveidot šo labās prakses apmaiņas procesu divos līmeņos: 1) skolotājs – skolotājam un 2) skolotājs – vecākiem. Pēc īstenotas mēneša tēmas darbam grupā ar bērniem skolotājas gatavos kādas tēmas (pēc izvēles) prezentāciju kolēģiem, iekļaujot ziņu bērnam, sasniedzamos rezultātus visās jomās, organizētās aktivitātes, veiksmes/neveiksmes utt. Tāpat ir iecere dalīties ar labās prakses piemēriem ar bērnu vecākiem – regulāri, vismaz 1 reizi nedēļā, informēt vecākus par bērniem izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem, aktivitātēm (Ko mēs darījām? Kāpēc mēs darījām?), praktiskiem ieteikumiem vecākiem (Ko vēl var darīt mājās, braucot auto, ejot pārgājienā u.c.?).

Modrīte: Turpināsim sāktās pārmaiņas jaunā satura ieviešanai, pilnveidojot skolotāju plānošanas prasmes, lai plānotie uzdevumi vestu uz rezultātu, un rezultāta prasmīgu izvirzīšanu, sasaistot ar mācību saturu. Kā izaicinājums mums būs āra vides pilnveidošana, lai pēc iespējas vairāk aktivitāšu īstenotu dabā, svaigā gaisā, sasaistot ar mūsu pirmsskolas kā ekoskolas uzdevumiem, piemēram, turpināsim uzsākto augu audzēšanu permakultūru dobēs, ģimeņu izglītošanu un paradumu maiņu vides saudzēšanā. Turpināsim iesākto arī vides izglītības projektos vai digitālo prasmju attīstību, lai nonāktu jaunā kvalitātē

Indra Podziņa, Siguldas PII “Tornīši’’, 8 gadu stāžs kā bērnudārzu vadītājai. Indra, būdama maza meitenīte, visiem teica, ka tad, kad izaugs, būs bērnudārza vadītāja. Tiesa, tai laikā viņa patiesībā domāja bērnudārza audzinātāju. Kādreiz domājusi, ka būt skolotājai, pirmsskolas vadītājai ir viņas misija, bet tagad saprot, ka tā nav misija, tā ir viņas esība. Indra ir izteikts dabas bērns. Viņai pietiek pirmo vizbuli ieraudzīt, sabučot, un pietiek spēka līdz pat Ziemassvētkiem. Darbā, sadzirdot kolēģu un vecāku sarunās, ka kāds realizē tās domas un idejas, ko viņa gribētu realizēt, par ko viņa sapņo, esot tā, ka skudriņas skrien, tas ir tik garšīgi! “Tornīšos” darbojas 10 grupas – 8 pilna laika grupas, 2 nepilna laika grupas (līdz 4 stundām dienā), kopējais bērnu skaits 200, vecumā no 1,6 – 6 gadiem.

Arīda Mārša, bērnudārzs “Ketes māja”, “Ketes mājas” vadītāja pirmo gadu. Arīdu iedvesmo visa viņas iepriekšējā pieredze, jo jebkura pieredze ir vērtīga, no tās var mācīties un gūt iedvesmu tālākam darbam. Tieši “Ketes mājā” Arīdu iedvesmo jaukās audzinātājas, kuras katru rītu nāk uz darbu smaidīgas un arī vakarā ir tikpat smaidīgas. Svētki ir tie, kuru dēļ ir vērts darīt visu, lai gan bērni, gan kolektīvs, “Ketes mājā” justos laimīgi: skolotājas uzvelk savus tautastērpus, bērni ir tautastērpos, skan dziesmas. Tādos brīžos rodas aizkustinājuma asaru sajūta, skudriņas skrien.

Jānis Bumburs, Limbažu PII “Kāpēcītis” vadītājs 4 gadus. Iepriekš bijis mācību pārzinis skolā un uzskata, ka darbs pirmsskolā ir solis uz augšu, jo jāiepazīst visi izglītības posmi. Jānim ir divi pirmsskolas vecuma bērni, un tādēļ viņš atzīst, ka mērķis ir veidot pirmsskolu tā, lai gan viņa bērni, gan pārējie bērni gūtu pēc iespējas vairāk: reizē savtīga un nesavtīga interese, lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu. Par Jāņa vadīto pirmsskolu var teikt, ka tas ir maziņš dārziņš un kolektīvs ir ļoti saliedēts. Pirmsskolā ir 4 pilna laika grupas, kurās ir nedaudz pāri, simts bērniem vecumā no 1,6 – 6 gadiem.

Modrīte Voska, Alūksnes PII “Sprīdītis”, vadītāja 25 gadus. Modrītei spēku dod viņas bērni, kuri jau ir beiguši augstskolu. Tikšanās ar viņiem ir mazie svētki, kurus rūpīgi plāno. Modrīte uzskata, ka teiciens “Kvalitāte nozīmē darīt labi arī tad, kad neviens neskatās” nav tikai skaļi vārdi. Tad, kad viņa ikdienā redz un sajūt, ka kolēģi dara par 100% labāko arī tad, ja neviens neskatās, viņai ir ļoti laba sajūta: “Atceroties šo mirkļus, es varu smaidīt, es esmu lepna, un mums rodas jaunas idejas.” Izglītības iestādē darbojas vienpadsmit grupas, tajā skaitā viena speciālā grupa bērniem ar valodas traucējumiem. Izglītības iestādi apmeklē 215 (2020./2021.m.g.) bērni vecumā no 1,3 gadiem līdz skolas vecumam.