Pilnveidotā mācību satura un mācīšanās pieejas maiņas ieviešanai skolās jau trešo gadu notiek aprobācijas process, kurā iesaistītas 100 izglītības iestādes (aprobācijas skolas jeb tā dēvētās pilotskolas). Aprobācijas mērķis ir izvērtēt, kā skolās un pirmsskolās iespējams ieviest un nostiprināt tādu pieeju mācībām, kur skolēnu mācīšanās rezultāts ir lietpratība, tostarp iedibinot/ attīstot uz skolēna sasniedzamo rezultātu vērstu mācību plānošanu un skolotāju sadarbību skolas līmenī kā ikdienas praksi.

Pirmajā aprobācijas gadā – 2017./2018. m. g. – katrai pilotskolai bija jāizvēlas viena caurviju prasme, kuru ieviest izglītības iestādes darbā, veidojot un attīstot izpratni, vispirms skolotājiem, tad procesā iesaistot skolēnus. Tālākā aprobācijas gaitā 2018./2019. m. g. pilotskolas varēja izvēlēties turpināt iedziļināties izvēlētajā caurvijā vai to mainīt, vadoties pēc skolas reālajām vajadzībām, iekšējiem analīzes datiem, kuri apliecina vajadzības, un skolas kopējiem mērķiem. Daļa skolu izvēlējās turpināt strādāt pie izraudzītās caurvijas, saskatot attīstību iedziļinoties, turpretī daļa izvēlējās attīstīt citas caurviju prasmes, izmantojot iegūto pieredzi un izvirzot konkrētus uzdevumus.

Pašvadītas mācīšanās caurviju prasmi izprast un mērķtiecīgi attīstīt bija izvēlējušās 26 pilotskolas. Plānojot pārmaiņas mācību procesā, skolas sāka ar ļoti konkrētiem uzdevumiem:

• vispirms katram skolotājam nonākt pie izpratnes, kā caurvija izpaužas darbībā un kā caurviju ieviest savā mācību priekšmetā/jomā; kā caurviju ieviešana/attīstīšana var palīdzēt skolēniem mācīšanās procesā un ko tas nozīmē ikdienas mācību procesā, kādas darbības tāpēc veicamas, kādi akcenti liekami;
• pēc tam izveidot skolotāju komandas kopējo plānu, kā caurviju ieviest skolotāju darbā un skolas kā mācīšanās organizācijas kontekstā.

Viens no mērķiem, ko pilotskolas formulēja, izvēloties un konkretizējot savus veicamos uzdevumus, lai ieviestu pašvadības caurviju savā darbā, bija attīstīt skolēnu prasmes, lai skolēni atbilstoši vecumposmam un esošajām prasmēm un iemaņām arvien patstāvīgāk, atbildīgāk un apzinātāk spētu vadīt savu mācīšanos, t. i., saprast sasniedzamo rezultātu un plānot tā sasniegšanu. Plānošanas procesā galvenā uzmanība bija pievērsta tam, kā skolotājiem atbalstīt savus skolēnus, veicinot un attīstot vēlamās darbības un/ vai attieksmes un prasmes ikdienas mācību procesā un skolā kopumā.

Ar pieredzi un sasniegtiem rezultātiem skolu komandas dalījās pieredzē mācību gada noslēgumā 2018. gada maijā un 2019. gada maijā. Bija vērojama iezīme, ka sākotnēji skolas mērķus un uzdevumus komandas centušās formulēt plaši un vispārināti, taču līdz ar izpratnes veidošanos un attīstību mērķi tika sašaurināti līdz konkrētam uzdevumam, lai attīstītu kādu konkrētu un nozīmīgu prasmi konkrētas skolas skolēniem.

Tā, piemēram, Mārupes vidusskola (kopš 2019. gada 1. septembra Mārupes Valsts ģimnāzija), sākot ieviest pašvadības caurviju, sākotnējo mērķi formulēja šādi: “Skolēns prot plānot un pārraudzīt savu mācīšanos.” Turpinot un attīstot šo caurviju prasmi nākamajā mācību gadā, mērķis tika definēts šādi: “Atbildīgs, drošs skolēns, kurš prot plānot savu laiku.”

Savukārt Elejas vidusskolas sākumskolas komanda savu mērķi definēja šādi: “Iesaistīt skolēnus mācību mērķu izvirzīšanā, attīstot patstāvīgās mācīšanās prasmes.”

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas izvirzītais mērķis bija: “Skaidri definēt sasniedzamo rezultātu un plānot mācīšanās procesu, lai rezultātu sasniegtu.”

Pilotskolas ar gūto pieredzi, vērojumiem un sasniegumiem ir dalījušās komandu mācību semināros un pieredzes apmaiņas pasākumos, konferencēs, un sniegumu atzinīgi ir novērtējuši, ar gandarījumu tam sekojuši līdzi Skola2030 eksperti.

Nozīmīgākās atziņas no pilotskolu pieredzes

Piltoskolas ir atzinušas, ka ļoti būtiski ir jau plānošanā skaidri definēt mērķi un uzdevumus, kā arī saplānot mērķa sasniegšanas gaitu. Tieši mērķtiecīgam un efektīvam plānošanas procesam aprobācijās gaitā iesaistītās pilotskolas veltījušas lielu uzmanību, laiku un darbu, kas savukārt prasījis pārmaiņas darba organizācijā, attieksmē un domāšanā par jautājumiem, kurus skolā vēlas uzlabot. Mērķu izvirzīšanai, darbību plānošanai gan pašvadības caurvijas īstenošanai, gan citiem pilotskolām nozīmīgiem mērķiem tika aktualizēts un izmantots jau zināmais SMART paņēmiens (kas nozīmē, ka mērķis ir [no angļu valodas] specific – konkrēts, measurable – izmērāms, attainable – sasniedzams, relevant – būtisks, atbilstošs un time based – laikā ierobežots, ar termiņu). Veiksmīgi izveidots plāns, nozīmīgāko uzdevumu un darbību noteikšana jau plānošanas procesā ir būtisks priekšnoteikums mērķu sasniegšanai.

Skolēniem ļoti nozīmīgi ir redzēt un pieredzēt, kā mēs, pieaugušie – gan skolotāji, skolu vadītāji, gan arī vecāki – paši demonstrējam, ko nozīmē “pašvadība”, kā ikdienā plānojam sasniegt savus izvirzītos mērķus vai veicamos darbus un pienākumus, kā paši izvērtējam un pieņemam lēmumus tālākām darbībām. Skolēniem jāpiedzīvo pats “plāno – uzraugi – novērtē” process, refleksija par paveikto un sasniegto, lai izvirzītu nākamos mērķus un plānotu tālākos darbības soļus.

Skolotājiem būtiski ir saprast, tieši kādas prasmes viņi grib savos skolēnos attīstīt, lai dotu iespēju pilnveidoties viņu pašvadības prasmēm, – kā skolēns gūs vajadzīgo pieredzi, lai tās attīstītu, kas skolotājam tādēļ jādara, kādas ir sagaidāmās skolēna darbības, attieksmes, lai saprastu, veiksmīgi plānotu un vadītu paši savu mācīšanās procesu, spētu adekvāti pašnovērtēt. Skolotājam ir skaidri jāsaprot un jāizplāno, kāds atbalsts un kādā veidā sniedzams, lai skolēnam veidotos izpratne, ieradumi, kas ved pie šīm prasmēm. Šīs prasmes skolēnos attīstās izteiktāk, ja skolotājs pārstāj dominēt mācību procesā, uzticas skolēniem, viņu spējām un spēkiem pašiem nonākt līdz secinājumiem un risinājumiem, atvēl laiku skolēnu domāšanai un argumentācijai, izpratnes veidošanai.

Kā lielāko ietekmi sekmīgai rezultāta sasniegšanai pilotskolas min šādus prakses piemērus.

• Kopīgā plānošana pašvadības caurviju prasmes ieviešanai/attīstīšanai, izpratnes padziļināšana un atbildības jomu skaidra definēšana.
• Vienošanās skolotāju grupā, kura strādā ar konkrētiem vecumposma skolēniem vai kādā klašu grupā, par atbilstošiem uzdevumiem un piemēriem un to loģisko, vispiemērotāko apguves vietu un laiku mācību saturā.
• Konsekventa plāna/vienošanās uzturēšana un refleksija procesā un rezultātā.

Skolas, kuras aprobācijas laikā bija izvēlējušās attīstīt pašvadītas mācīšanās caurviju prasmes:

• Andreja Upīša Skrīveru vidusskola,
• Brocēnu internātpamatskola,
• Cesvaines vidusskola,
• Druvas vidusskola,
• Elejas vidusskola,
• Grobiņas sākumskola,
• Kalsnavas pamatskola,
• Liepājas Valsts ģimnāzija,
• Limbažu sākumskola,
• Līvānu 1. vidusskola,
• Mālpils vidusskola,
• Mārupes vidusskola,
• Ogres 1. vidusskola,
• Preiļu 1. pamatskola,
• Rēzeknes internātpamatskola – attīstības centrs,
• Rīgas Franču licejs,
• Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem (tagad Rīgas Ēbelmuižas pamatskola),
• Rucavas pamatskola,
• Rugāju novada vidusskola,
• Šķibes pamatskola,
• Tukuma 2. vidusskola,
• Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija,
• Valmieras sākumskola,
• Valmieras Valsts ģimnāzija,
• Vecumnieku vidusskola,
• Zaķumuižas pamatskola.