Projekta ieviešanas vadītājas Zanes Oliņas apsveikums projekta piecgadē
Skola2030 ir stāsts par domāšanas maiņu. Tas ir stāsts par skolu, kas ir par katru bērnu, nevis labāko klasi, reitingiem, mācību grāmatas apgūšanu no vāka līdz vākam. Tāpat tas ir stāsts par skolēna apzinātu iesaisti mācībās un skolotāja mērķtiecīgu darbu, domājot par to, kas jāpiedzīvo skolēnam, lai kļūtu par labāku cilvēku.
Šajā piecgades stāstā vēlos akcentēt trīs mūsu kopīgā darba ietekmes apliecinājumus. Pirmais – šobrīd vairs nav diskusiju, vai vajag darīt, kāpēc vajag darīt un ko vajag darīt. Tagad visbiežāk saņemtais jautājums ir: “Kā darīt?” Pilotskolas bija pirmās, kas atzinās, ka grib darīt, jo tic, ka tas var palīdzēt skolēnam. Tagad pilotskolu pieredzi ir pārņēmušas arī daudzas citas izglītības iestādes. Otrais – skolotāji ir ieraudzījuši resursu cits citā un ir gatavi dalīties. Bez šādas apzinātas vēlmes dalīties nebūtu tālākas kustības, ilgtspējas šim darbam. Kā labi zinām, kustība rada dzīvību. Trešais apliecinājums ir par pašvadītas mācīšanās nozīmi un jēgu mācību procesā. Skolotājam ir svarīgi paiet malā un ļaut darboties skolēnam. “Kas man ir jādara?” Tā ir jautājuši daudzi skolotāji. Atbilde: “Paej malā, pavēro, ieraugi, tādēļ saproti labāk!” Aizvien biežāk skolotāji atzīst, ka ir ieraudzījuši savus skolēnus, pazīst viņus personīgāk un redz, cik daudz viņi var paveikt. Pirmie, kas to ieraudzīja visskaidrāk, bija pirmsskolu skolotāji.
Tālāk šajā stāstā aicinu pasniegt roku tiem, kuri ir tikai ceļa sākumā, palīdzot radīt spēles noteikumus, attīstot iztēli vai varbūt uzzīmējot kādus pirmos algoritmus, ar ko sākt, neaizvainojot tos, kas jau tālu priekšā. Nepieciešams apjaust, ka ikviens tiek atbalstīts, tas nozīmē, ka būtiski katram iedot pamatu, vajadzīgās prasmes, pieredzi un iespējas. Vēl viens no mūsu uzdevumiem ir domāt par veidiem, kā “ļaut uzziedēt katrai puķei pļavā”, proti, radīt vairāk iespēju un veidu, kā skolotājiem dalīties ar labās prakses piemēriem. Ikvienam ir nepieiešams laiks un ir nozīmīgi tikt līdz punktam, kur pašam ir iespēja paskatīties uz paveikto, ieraudzīt un atzīt, ka tagad zina, kā ir labāk.
Kā turpmāk tapt un pilnveidoties mācību saturam, mācību metodikai visās jomās? Kā īstenoties iedarbīgai profesionālā atbalsta sistēmai iestādes, pašvaldības un valsts līmenī? Kā tapt un tikt mērķtiecīgi izmantotiem skolēna snieguma mērījumiem, kas paredzēti dažādiem mērķiem? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes radīsim nākamajos gados, turpinot stāstu par domāšanas maiņu – pēctecīgu un sistemātisku turpinājumu uzsāktajam darbam.
Paldies visiem kopā un ikvienam atsevišķi, esot savā lomā! Paldies par iniciatīvu un vērīgumu ikdienā – ieraugot darāmo, uzsitot kolēģim uz pleca, pamājot tiešsaistes vidē un spējot aptver kopskatu! Lai spēks un iedvesma turpināt! Lai ikviens spētu atrast savu līdzsvaru ikdienā!
