Projektu darbs un to vērtēšana
– Kā radās ierosme rīkot projektu nedēļu? Kā uzrunājāt kolēģus? Vai skolēniem viss bija skaidrs?
– Ideja izauga no pieredzes, arī paša skolas gados piedzīvotā, ka projektu nedēļa skolās reizēm izvēršas kā papildu brīvlaiks skolēniem. Reizēm skolotājiem nav skaidrs, kas ir projekts un ko no šīs nedēļas vajadzētu panākt, ko skolēns no tā visa gūst. Skolēnu mācību projektu izstrādi mēdz vienādot ar jēdzienu “temats”, un tad projekts par datoru aprobežojas ar skolēna referātu par datoru.
Projektu darbs īstenībā piedāvā izdevību pētīt skolēnam to, kas viņu visvairāk interesē, dziļāk apgūt pētīšanas un IT prasmes, mācīties sadarbību. 2011. gadā, sākot darbu Siguldas pilsētas vidusskolā, man bija audzināšanā sestā klase. Sarunās ar kolēģiem teicu, ka mums projektu nedēļā vajadzētu vienādi sadalīt atbildību par skolēniem, ka skolotājiem jāsaprot sava loma. Skolotājs projektu darbā neatbild par skolēna rezultātu, viņa atbildība ir būt klāt un sniegt atbalstu darba gaitā. Tas nozīmē iemācīt darba procesa soļus. Skolotājs var nezināt visas atbildes uz jautājumiem, viņam tas arī nav jāzina, bet skolotājs var, piemēram, parādīt, kā tīmeklī sameklēt informāciju.
– Šādus darbus ir svarīgi iepriekš izplānot, jo īpaši, ja tas ir kaut kas jauns.
– Tā ir. Svarīgi bija, lai mani audzēkņi saprastu, kas viņiem jāpanāk. Es izveidoju darbadienas kārtību, ko audzēkņi darīs, kāpēc, kādus resursus vajadzēs, arī dienas ilgumu – no pulksten astoņiem līdz pustrijiem, un ar to e-klasē iepazīstināju skolēnus un vecākus. Daļa bērnu, to izlasot, bija visai pārsteigti, jo viņiem nebija tādas projektu darba pieredzes. Darba gaitā viņi sāka saprast, cik svarīgi ir šādu nedēļu saplānot, lai sasniegtu rezultātu. Projekts nav tas darbs, ko var ātri dabūt gatavu.
Pirms darbu uzsākšanas domājām, kā atvieglot gan plānošanas, gan uzraudzīšanas procesu. Tāpēc ir idejas plānošanas darba lapa un īstenošanas darba plāns, kas skolēniem jāizstrādā pirms projektu nedēļas. Tas nodrošina to, ka četras intensīvā darba dienas neaiziet pašplūsmā. Vismaz divas pilnas dienas jāvelta izstrādei, vismaz vienu dienu prasa stenda un prezentācijas sagatavošana, laika ir ļoti maz.
– Kā skolēni uzzina par kritērijiem projektu darbam?
– Tie ir aprakstīti vērtēšanas lapā, ko skolēni saņem divas nedēļas pirms projektu nedēļas sākuma. Snieguma līmeņa apraksti, kas ietver kritērijus, kā darbs tiks vērtēts, ir projekta galaproduktam, stendam un prezentācijai. Tiem, kas projektus jau ir izstrādājuši, tā jau ir zināma lieta, un viņi nākamajā reizē grib vairāk un labāk. Skolēni šāda darba iespēju novērtē kā lielisku, un daļa diskusijās pat teikuši, ka labprāt gribētu, lai projektu darbs ilgtu divas nedēļas, kas ļautu palielināt darāmā apjomu.
– Kā norisinās projektu nedēļa? Kādas atziņas turpmākajam darbam radās pēc pirmās reizes?
– Pirmajā reizē iesaistījās visa skola no 5. līdz 7. klasei, pēc tam jau līdz 9. klasei. Galvenais bija ļaut bērniem izvēlēties, ko viņi gribētu darīt, un mūsu mērķi bija dot iespēju skolēniem apgūt pētniecības darba prasmes radošā, interesantā veidā un ļaut pašiem pārliecināties, ka viņu veikums ir nozīmīgs, kā arī iespēju salīdzināt pašu paveikto ar citu skolēnu darbiem.
Pārliecinājāmies, ka liela daļa priekšdarbu, pārsvarā informācijas apkopošana, jāpaveic pirms projektu nedēļas, un tas prasa apmēram mēnesi. Piemēram, bērns nolēmis veidot hologrammas, un līdz projektu nedēļai viņš apkopo informāciju, vāc piemērus.
Projektu nedēļā skolēni četras dienas strādā, piektajā dienā ir izstāde, prezentācijas un vērtēšana. Sadalījums ir nevis pa klasēm, bet pa tematiskajiem blokiem. Pērn bija ap 110 projektu, un bija tādi bloki kā dabaszinātnes, IT, Sigulda, dažādas spēles, un prezentācijas notika pa tēmām. Sadarbība un piemēri nav jāmeklē tikai vienas klases, viena vecuma ietvaros, bet ir iespēja redzēt, ko par to domā, kā dara citi. Ir labi, ja, piemēram, piektklasnieks, kurš ir kaut ko pētījis Gaujas Nacionālajā parkā, ierauga, kā 8. klasē ir darījuši kaut ko līdzīgu, vai cits piektklasnieks, kuru interesē IT nozare un kurš gatavo programmvadāmu risinājumu, var aiziet un paskatīties, kā kaut ko līdzīgu dara vecākas klases audzēknis. Projektu var izstrādāt līdz piecu cilvēku liela grupa, tas nozīmē, ka var strādāt arī viens skolēns.
Bērniem ļoti patīk, ka viņi var pētīt, ko grib, mums nav ierobežojuma. Lielum lielajā daļā gadījumu projektiem ir pašu skolēnu idejas. Ir bērni, kas pirmajos gados ir jāpavirza, arī es pirmajā reizē savai audzināmajai klasei ieteicu pievērsties vietējo vēstures objektu pētniecībai, bet tālāk jau viņi strādāja patstāvīgi.
– Kas ir projekta nedēļas gala iznākums? Kas paveikto vērtē, un kas ir vērtējums? Kā to uztver paši skolēni?
– Projektu darbā no skolēniem prasām galaproduktu, stendu un prezentāciju. Galaprodukts atspoguļo skolēna pētījumu par izraudzīto tematu un ir paša radīts, tas var būt makets, digitāls prototips, iespējams arī referāts. Stends iepazīstina izstādes apmeklētājus ar izstrādāto projektu, un stendam jāsniedz atbildes uz vairākiem jautājumiem: kas projektu izstrādājis, kas ir bijis tā mērķis, kāda ir bijusi darba gaita, kas ir galaprodukts, kādi no tā ir ieguvumi? Trešā lieta ir piecu minūšu prezentācija, iepazīstinot klātesošos ar to, kas ir pētīts, kā pētīts, kas ir iznācis.
Būtiska ir vērtēšanas sistēma, kas ir izveidota šādi: stends dod 25 % punktu, prezentācija – 25 %, galaprodukts – 50 %. Galaproduktu vērtē citi skolēni, audzinātājs un izstādes apmeklētāji – vecāki un žūrija, stendus vērtē citi skolēni, skolotāji un vecāki, kas ierodas kuplā skaitā un labprāt piedalās vērtēšanā, prezentāciju – žūrija. Darbam žūrijā pieaicinām cilvēkus no ārpuses – atbilstoši tām jomām, kādās darbi ir tapuši. Bieži vien tie ir pašvaldības pārstāvji, dažreiz žūrijas darbā iekļaujas arī kāds mācību priekšmeta skolotājs.
Atzīmes par darbiem neliekam, vērtējums ir procentuāls. Skolēni to uztver pašsaprotami. Ja tava darba vērtējumā procentus veido astoņu dažādu cilvēku vērtējums, tad tas ir objektīvi. Vidēji ir vismaz četri prezentāciju vērtējumi, par trim vērtējumiem produktam un stendam. Pēc projektu nedēļas izdrukājam visu projektu nosaukumus ar numuriem, atspoguļojot arī iegūtos procentus, skolēni ierauga sava darba salīdzinājumu ar pārējiem. Šo brīdi skolēni ar nepacietību gaida. Projektu nedēļā paveikto publicējam arī skolas sociālajos tīklos un vecāku facebook lapās.
Projektu produktu vērtēšanas lapa
Saites papildu informācijai:
