– Kādus ieguvumus no skolotāju sadarbības un skolotāju kopīgas darba plānošanas jūs saredzat kā pilotskolas vadītāja? 
– Skolotājiem savstarpēji sadarboties un kopīgi plānot darbu ir ierasta prakse jau vairākus gadus. Dalība projektā Skola2030 mums ir devusi iespēju šo sadarbību organizēt mērķtiecīgāk – notiek starppriekšmetu projekti, kas palīdz lietot iegūtās zināšanas un prasmes reālās dzīves problēmu risināšanai, darbojas vērtību programma, kas saskan ar projektā paredzēto vērtību aktualizēšanu, skolēnus iesaistām mācību procesa plānošanā, bērniem un vecākiem nodrošinām pārskatāmību par sasniedzamajiem rezultātiem katrā mācību priekšmetā.

Mērķtiecīga skolotāju sadarbība ir rosinājusi apkopot mūsu labākās prakses piemērus un dalīties ar tiem. Pēdējā gadā esam dalījušies pieredzē ar teju visām reģiona skolām. Pamazām mainās mācīšanās klasē – skolotāji kļūst atvērtāki pārmaiņām, ievieš jauninājumus, tehnoloģijas, padara mācīšanos redzamāku un runā ar kolēģiem par to, kas izdodas, kur vajag kolēģa atbalstu.

– Kā to darāt, izmantojot esošos resursus? 
– Mēs sapratām, ka vislielākais resurss pārmaiņām skolā esam mēs paši – skolotāji. Lielākais izaicinājums bija atrast laiku, lai sadarbotos, dalītos pieredzē un mācītos cits no cita, – rast laiku skolas ikdienas ritmā nav tik vienkārši. Nolēmām stundas sākt pulksten 9.00 un pirmdienu rītos nācām kopā, lai mācītos cits no cita. Mūsu skolēniem radās iespēja no rītiem apmeklēt papildnodarbības savai izaugsmei. Otrajā gadā skolotāji paši ierosināja, ka jātiekas vismaz divreiz nedēļā, lai rezultāts būtu produktīvāks. Tagad katru mēnesi izvirzām mēneša uzdevumu projekta Skola2030 mērķu sasniegšanai un mēneša beigās izvērtējam paveikto.

Jau pirms 3 gadiem radās idejas kopīgiem starppriekšmetu projektiem. Darbojoties projektā Skola2030, nostiprinājām pārliecību, ka skolotāju sadarbība palīdz mācīšanos padarīt jēgpilnāku un aizraujošāku, jo skolēniem rodas iespēja apjomīgus tematus apgūt projektu veidā, darbojoties kopā ar dažādu mācību priekšmetu skolotājiem. Skolotāji paši atrod kopīgus tematus, skolēni veido radošus starppriekšmetu projektus, kas ļauj jau tagad mazināt mācību satura sadrumstalotību. Pirmsskolā vide iekārtota atbilstoši bērna vajadzībām. Esam paveikuši daudz, bet daudz vēl arī darāmā.

– Kādas pārmaiņas skolas darba organizācijā ir notikušas? 
– Skolotāju sadarbība, pieredzes apmaiņa un kopīga mācīšanās skolas darba organizācijā ir ieviesusi vairākas pārmaiņas.

Jau pirms 3 gadiem atteicāmies no stundu beigu zvana, lai skolotāji mierīgi pagūtu pavēstīt ieplānoto, rūpējoties par atgriezenisko saiti skolēniem. Esam apkopojuši, mūsuprāt, noderīgas metodes un paņēmienus, kurus izmantojam, lai rosinātu skolēnus domāt un reflektēt par stundā paveikto.

Visās klasēs un visos mācību priekšmetos skolotāji rūpīgi plāno kopā ar skolēniem, ko darīs jauna temata sākumā, un tas ļauj skaidri definēt tematā sasniedzamo rezultātu. Sasniedzamais rezultāts ir pieejams skolēnu pierakstos, viņi veic pašvērtējumu. Mūsu nākamais uzdevums – skaidrs, skolēnam nozīmīgs sasniedzamais rezultāts stundas ietvaros.

4.-9. klašu skolēniem esam izstrādājuši specializētus plānotājus – dienasgrāmatas ar mācīšanās stratēģijām, darāmo darbu sarakstiem, lai attīstītu mācīšanās prasmes , katra skolēna rakstura izaugsmi vērtību programmā, uzkrātu datus par skolēna izaugsmes dinamiku.

– Ko šīs pārmaiņas sniedz skolēnam? 
– Domāju, ka mūsu skolas skolēniem ir iespējas vairāk domāt par to, ko, kāpēc un kā viņi mācās. Skolēni redz, ka arī skolotāji mācās un pieņem izaicinājumus. Tas vairo savstarpējo uzticēšanos un padara mācīšanās procesu efektīvāku. Mēs ticam, ka, mainoties mūsu skolas skolēna mācīšanās pieredzei, būtiski uzlabosies viņu motivācija un sasniegumi.

Alnis Auziņš