Svetlana Semenko, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore

Jaunā mācību gada sākums. Satura aprobācijas triju gadu laikā akcents tika likts uz jaunās pieejas pārnesi uz visu skolas kolektīvu. Aprobācijas komandas dalībnieki ir dalījušies pieredzē, aicinājuši kolēģus uz atklātajām stundām, rīkojuši seminārus, ir izveidojuši vīziju par to, kādu grib redzēt skolēnu, tāpēc droši varu teikt, ka skolas saime zina par pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un ceru, ka viss izdosies. Gatavojoties jaunajam mācību gadam, īpašu uzmanību pievērsīsim skolotāju savstarpējai sadarbībai stundu plānošanā un tematu saskaņošanā.

Tomēr arī mēs jauno mācību gadu gaidām ar nelielu uztraukumu, un nevar teikt, ka esam pilnībā gatavi. Pamatskolas skolotāji ir sagatavoti labāk nekā vidusskolas skolotāji, to atzīmē paši skolotāji. Kā pozitīvs moments jāmin mācību resursu krātuvē ievietotie vebināri par to, kā strādāt ar mācību programmām.

Pārvarētās grūtības. Lai palīdzētu gan savas skolas, gan citu skolu skolotājiem, esam rīkojuši konferences, pieredzes apmaiņas seminārus. Ja kāds prasa padomu, esam palīdzējuši, un arī turpmāk palīdzēsim, kā varēsim. Domāju, ka pieredzes apmaiņa ir īpaši svarīga šajā pārmaiņu laikā un palīdz pārvarēt grūtības.

Ieteikumi. Kā teica kolēģi – pirmais ieteikums ir strādāt mierīgi un neuztraukties. Tad vēlreiz iepazīties ar standartu, sava priekšmeta programmu, pēc tam ķerties klāt tematiskajam plānojumam. Un galvenais – meklēt domubiedrus sekmīgai sadarbībai!

Ineta Dejus, Ventspils 6. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, skolas Valodu jomas vadītāja, Ventspils izglītības pārvaldes Pedagogu atbalsta dienesta konsultante

Jaunā mācību gada sākums. Mācību gada sākumā aktualizēsim pašvadītas mācīšanās nozīmi, kas ir viena no caurvijām. Jau iepriekšējā mācību gadā, domājot par savas audzināmās (7. b) klases skolēniem, sapratu, ka ir nepieciešams kāds uzskatāms, konkrēts materiāls, kas palīdzēs skolēniem šo prasmi apgūt. Izdomāju un izveidoju tieši viņiem uzskatāmu materiālu pašvadītas mā-cīšanās prasmju apguvei, lai skolēni vieglāk, ātrāk, rezultatīvāk varētu iemācīties mācīties. Klasē skolēni paši aktīvi un radoši papildināja uzskates materiālu ar nosaukumu “Pašvadītas mācīšanās soļi”, ko skolēni nosauca par “Rociņu”. Tajā 1. solis ir “Stop!” – saprast, kāds ir SR. Mācību stundās praktizēju, ka skolēni paši to formulē. 2. solis ir “Darbības plāns”. Ko es darīšu vispirms, ko pēc tam? 3. solis ir “Stratēģijas”. Kā es darīšu? 4. solis ir “Laiks un resursi”. 5. solis ir atgriezeniskā saite (AS) par procesu un rezultātu. Bieži praktizējam, ka pirms darba sākšanas katrs skolēns individuāli vai grupā, vai kāds skolēns konsultants vispirms, izmantojot “Rociņu” vai “skaitot” uz saviem rokas pirkstiem, stāsta paredzamo darba gaitu. Esmu novērojusi, ka skolēniem patīk uzņemties atbildību, tad mācību process ir jēgpilnāks. Tā kā izveidoto uzskates materiālu atzinīgi novērtēja skolotāji, skolas administrācija, skolēni, tad esam to kā atbalsta materiālu izvietojuši skolā katrā mācību kabinetā. Taču galvenais nav pats materiāls, bet gan prasmes apguve un radoša pieeja. Skolā seminārā par pašvadītas mācīšanās prasmes attīstīšanu skolēniem dažādu mācību priekšmetu skolotāji dalījās pieredzē.

Bet vispirms uzklausīšu skolēnus, viņu vecākus, noskaidrosim, viņu vēlmes, gaidas, skolēnu mācīšanās motivāciju, gatavību uzņemties atbildību, kā arī aktualizēsim vērtību, pamata un caurviju kompetenču apzināšanos skolēniem, bet audzināmajā 8. b klasē arī plānosim soļus gan mācību, gan audzināšanas darbā. Klasē mums ir tradīcija – mācību gada noslēgumā rīkojam “Sirsnības dienas svētkus” – skaistu pasākumu klases skolēniem, skolēnu vecākiem, kur skolēni radoši rāda, demonstrē visu labāko, ko mācību gadā apguvuši. Esmu novērojusi, ka šis pasākums ir kā labs vadmotīvs, lai skolēni apzinātāk apgūtu dažādas prasmes, kā arī varētu novērtēt savus sasniegumus.

Bažas. Ja ir kādas bažas par to, kas sagaida, tad vairāk tās ir emocionālas – lai būtu veiksmīgs mācību gads, lai viss ieplānotais izdotos, lai būtu labi darba rezultāti. Katra skolotāja gatavību jaunajam mācību gadam raksturo, manuprāt, ļoti daudz faktoru – skolotāja zināšanas, prasmes, attieksmes, pieredze, gatavība uzņemties atbildību, prasme mācīties un apgūt kaut ko jaunu, prasme sadarboties, prasme un gatavība jauno īstenot praksē, prasme ieinteresēt, pašam strādāt ar aizrautību, kā arī daudz kas cits. Tā kā skolas pilda valsts pasūtījumu jaunās paaudzes izglītošanā, tad ļoti nozīmīga ir sadarbība visos līmeņos – lielo, mazo ideju, mērķu, instrukciju izpildes nodrošinājuma savlaicīgums, apjoms un kvalitāte. Svarīga ir kopīga izpratne par vērtēšanu – gan valsts līmenī, gan skolēniem, vecākiem, skolotājiem. Lai visiem ir skaidri saprotams, ka mēs runājam vienā valodā.

Ventspils 6. vidusskola ir divplūsmu skola. Mācot latviešu valodu un literatūru gan kā valsts valodu mazākumtautību plūsmā, gan kā dzimto valodu 6.–12. klašu skolēniem, pārliecinos, ka skolēniem ir lieliska iespēja ikdienā mācīties cieņu pret dažādu tautu kultūru, gan arī praktizēt valodu. Ventspils 6. vidusskolā ir ļoti labas iestrādes skolotāju sadarbībā, skolas administrācijas un skolotāju sadarbībā, skolotāju un skolēnu, skolotāju un skolēnu vecāku sadarbībā. To pierādīja attālinātās mācīšanās process.

Gaidas. Manuprāt, pārmaiņas gan dzīvē, gan izglītībā notiek visu laiku. Jau pirms daudziem gadiem, strādājot tikai ar mazākumtautību skolēniem, mācot latviešu valodu kursos pieaugušajiem, strādājot par pieaugušo latviešu valodas kursu nodarbību vērtētāju, vadot dažādus projektus, man bija ilglaicīga lieliska sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru, arī daudzus gadus vadot pilsētas latviešu valodas (Lat 2) skolotāju metodisko apvienību, tagad skolā vadot Valodu jomu, arī mācoties DZM kursos un jau sesto gadu strādājot par VIP Pedagogu atbalsta dienesta konsultanti. Tāpēc man šķiet pašsaprotami, ka pašam skolotājam ir jāmācās, jāizglītojas, jābūt vēlmei domāt, zināt, darīt visaugstākajā līmenī. Ventspils 6. vidusskolā, īstenojot kompetenču pieejā veidotu mācību saturu, sekmējot vērtību / tikumu, pamatprasmju, caurviju apguvi, viena no iestrādēm ir vienā klasē strādājošo skolotāju sadarbība, kur dažādu mācību priekšmetu skolotāji vispirms konstatē aktuālāko konkrētās klases skolēniem, tad izplāno darbības soļus, un tā visu mācību gadu, līdz rezultāts sasniegts. Procesā aktīvi iesaistās skolotāji, klases audzinātājs, skolēni, arī skolēnu vecāki.

Katrs jauns sākums, arī jauns mācību gads, ir laba iespēja un izaicinājums gan skolotājiem, gan skolēniem, skolēnu vecākiem, sabiedrībai. Lai izdodas!

Emīls Miglinieks, Siguldas pilsētas vidusskolas ķīmijas skolotājs

Jaunā mācību gada sākums. Mūsu skola kā pilotskola jauno pieeju izmēģina jau vairākus gadus, tāpēc grūti teikt par pirmo soli rudenī. Mēs turpināsim. Lielākā daļa kolēģu ir aprobējusi visu programmu. Pēc atvaļinājuma galvenais darbs būs metodiskajās apvienībās.

Cik pašam nācies strādāt ar jaunās programmas materiāliem, tie, manuprāt, skolotājam pašam nemaz neliek tik ļoti daudz domāt. Ir skaidrots, ko vajadzētu sasniegt, ir dotas aktivitātes, arī labi špikerīši, ko iedot bērniem. Skolotāja galvenais uzdevums ir izdomāt, kā visu sakombinēt, lai viss notiktu loģiski, pēctecīgi, lai būtu pareizā laikā īstās aktivitātes. Svarīgi ir skolēniem izskaidrot un pareizi uzticēt atbildību, tad viņi ar visu ļoti labi tiek galā.

Man ķīmijas mācību materiāli 8. klasēm (pārējos neesmu īpaši iedziļinājies) bija ļoti labi. Laikam to saukšu par plusu, ka pašam pieredze profesijā ir maza – par skolotāju strādāju trešo gadu. Pirmo nostrādāju pēc vecā standarta ar dažiem jauniem elementiem, otro gadu jau pilnībā pēc jaunās pieejas, un, manuprāt, jaunais ir nesalīdzināmi pārāks, arī skolēniem tas labāk patīk. Materiāli ir kvalitatīvi, skolotājam tikai pašam jābūt gatavam pārmaiņām.

Pārvarētās grūtības. Pats esmu sajūsmā par pārmaiņām. Ja mani kā skolēnu tā būtu mācījuši... Tāpēc arī gūti ko ieteikt, jo, manuprāt, lielu problēmu vispār nav! Lielākās grūtības varētu radīt tas, ka nav vienas grāmatas, kam sekot līdzi, kur būtu norādīts – pirmais temats ir tāds, otrais tāds, trešais tāds, kontroldarbs u.tt. Tagad ir iedots lielais temats, tam ir bloki, tajos – kaudze ar aktivitātēm, SR, un tad grūtākais ir loģiski sagrupēt. Lielāka uzmanība jāpievērš plānošanai, īpaši tagad, sākumā. Skolotājam pašam jādomā, kā labāk izveidot stundu, jo iedotas ir tikai lielās vadlīnijas.

Ieteikums. Pārmaiņu laikā vislabāk sākt ar ko vienkāršu, un tādu tematu, aktivitātes var atrast katrā mācību priekšmetā. Tas ļaus gan pašam skolotājam ieskrieties, gan pieradināt bērnus, ka viņiem vairāk jādomā. Svarīgi ir piedzīvot pabeigta darba izjūtu, gandarījumu, ko dod pirmā mazā uzvara, – gan pašam, gan skolēniem. Tad arī skeptiķiem jaunais standarts neliksies ne tik slikts, ne grūts.

Agita Kukurāne, Rugāju novada vidusskola, sākumskolas skolotāja

Jaunā mācību gada sākums. Jāsāk ar plānošanu, tāpat ar sadarbību starp skolotājiem. Esam neliela lauku vidusskola, tāpēc vairāk vai mazāk cits citu zinām un mums šajā ziņā problēmu nav.

Tā ka pati esmu pirmo klašu skolotāja, tad man svarīgi ir iepazīt bērnus, gan katru atsevišķi, gan klasi kopumā, tāpat arī vecākus. Man pirmais svarīgais solis allaž ir augusta tikšanās. Ļoti ceru, ka to drīkstēs arī šogad. Tad bērns kopā ar vecāku nāk pie manis uz klasi, kur viņiem veltu apmēram 40 minūtes. Iepazīstamies, aprunājamies, bērns redz savu klasi. Ierodoties 1. septembrī, bērnam nav vairs stresa, tiekamies jau kā labi draugi.

Par jauno man sevišķu bažu nav. Iedrošina pēdējos gados aprobācijas projektā darītais, tagad vēl kursos apgūstu mācīšanos lietpratībai pirmajām trim klasēm, plānošanu.

Pārvarētās grūtības. Pati ar kompetenču pieeju pirmoreiz saskāros seminārā Smiltenē. Centos izmisīgi saprast, jautāt, kas vispār notiek. Biju tiešām skeptiski noskaņota. Bet, pamazām darbojoties, tiekoties ar kaimiņskolu pārstāvjiem, piedaloties atklātajās stundās un nākamajos semināros, skaidrība radās. Neizpratne sākumā, gaidas – nezin kas nu tagad būs – tas ir pavisam dabiski. Tas arī sākumā rada noliegumu. Ir jāstrādā, jācenšas no jauna izprast.

Tagad tiek uzsvērta apzināta mācīšanās, bērniem vairāk pašiem darot. Mana atziņa – bērni jau ir tie, kas maina, kas liek mainīties skolotājiem. Nav iespējams strādāt ar tām pašām metodēm, ar kurām tu darbojies pirms vairākiem gadu desmitiem, nevar vairs autoritāri strādāt ar bērniem. Mums jākļūst par sadarbības partneriem.

Kad kompetenču pieeja tika pasniegta lielu degsmi, īpaši uzsverot jauno, tad cilvēki, kas ir ārpus skolas, vecāki, mēdza pārlieku satraukties, ka viss būs pilnīgi citādi un no vecā vairs nebūs nekā. Nav taču tā, ka līdz šim nebūtu plānojuši, sadarbojušies vai vispār strādājuši. Es teiktu, ka ir salikti citādi akcenti.

Esmu diezgan daudz ko skolā un pedagoģijā pieredzējusi. Kompetenču pieeja ir laba, taču, kad kolēģi no citām skolām, kas nebija pilotskolas, nāca un jautāja, kas tad ir tas īpašais, nebija tik vienkārši atbildēt. Ir uzsvērta skolotāju sadarbība. Sākumskolā varbūt ne tik izteikti, vairāk izaicinājumu ir vecākā vecumposma kolēģiem. Kopīgu plānošanu rīkojām katru nedēļu. Tāpat saskaņot programmas, salikt kopā tematus vairāku mācību priekšmetu skolotājiem – tas nebija tik viegli, bet deva arī prieku.

Savā starpā esam daudz diskutējuši, arī pasmaidījuši par mērķa izvirzīšanu, formulēšanu katrai stundai, sprieduši, ka zināmā mērā jau katram bērnam vajag savu mērķi. Izvirzīt tēmai mērķi – tas var aizņemt pat visas 40 minūtes. Ja tam pieiet formāli, tad to var izdarīt dažās minūtēs.

Ieteikums. Nebaidīties, interesēties, jautāt citu skolu kolēģiem. Ir jau tāds uzskats, ka tie skolotāji, kuriem jau ir pāri 40, ļoti pretojas visam jaunajam. Tā nav, gadi nav izšķirošais! Jābūt atvērtiem pārmaiņām.

Ingrīda Segliņa, Vecumnieku vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja

Jaunā mācību gada sākums. Pati ar interesi un motivāciju gaidu jauno mācību gadu un darbu ar jauno standartu un programmām. Lai arī man jaunajā mācību gadā “neiekrīt” neviena klase, kurai paredzēts strādāt ar jauno saturu, tomēr, saskaņojot ar skolas vadību, esmu izlēmusi to darīt 5. klasē latviešu valodā un literatūrā un 11. klasē literatūrā. Esmu iepazinusies ar standartiem, izprintējusi un izpētījusi programmas, mēģinājusi saprast, kas no maniem izveidotajiem materiāliem jau der, esmu sākusi veidot tematiskos plānus atbilstoši programmai. Stundu plānus nu jau vairākus gadus veidoju datorā kā PowerPoint prezentācijas (vienlaikus tas ir plāns gan man, gan skolēnam), tāpēc tos varēšu viegli rediģēt. Nevaru apgalvot, ka esmu 100% gatava, domāju – tā nevar apgalvot neviens skolotājs, bet man ir objektīvs pamats teikt, ka varu ķerties darba.

Jaunajā saturā un pieejā parādās daudzas lietas, ko esmu uzzinājusi un sākusi lietot pirms vairākiem gadiem. Pirmkārt, jau pirms daudziem gadiem darbojos projektā “Filozofija bērniem”, kurā ieinteresējos par šodien populāro starpdisciplināro pieeju un izveidoju savus materiālus. Šo pieeju joprojām īstenoju savā darbā. Otrkārt, man gadījās nokļūt 100 stundu kritiskās domāšanas kursos, kur piedāvāja pieeju, ko aicina izmantot tagad. Šajos kursos uzzināju un sāku veidot mācību stundas pēc struktūras – ieinteresēšana, apjēgšana, refleksija. Vēlāk parādījās 9 G metode ar šiem elementiem stundas uzbūvē (9 notikumi stundā), kuru arī jaunā satura veidotāji piedāvā kā labu un derīgu. Man ļoti patīk šādi veidot stundas un jau esmu iepraktizējusies. Tas labi darbojas, ja izmantojam principu “mazāk ir vairāk”, jo stundā var apgūt maz, bet labi un pamatīgi. Man ļoti patika Skola2030 veidotais video ar teorētisko pamatojumu šim stundas plānojumam. Man tas bija jaunpienesums iepriekšējai praksei. Nevaru apgalvot, ka šādu stundu efektivitāte ir lielāka par cita veida stundas plānojumu, man nav tādu pētījumu, bet man patīk. Domāju, ka ikviens radošs, motivēts skolotājs atrod un izmanto savas efektīvas metodes stundas plānojumam. Labai stundai ir daudz variantu. Tātad – kopumā izjūtas un noskaņojums ir pozitīvs.

Bažas. Uztrauc mācību materiālu jautājums. Man gan pašai patīk meklēt un veidot mācību materiālus – uzdevumus, tekstus utt., turklāt daudzi no iepriekšējos gados izveidotajiem materiāliem noderēs arī tagad. Tas, protams, prasa laiku. Vēl arī jautājums – kā organizēt sevi darbam neskaidrajos apstākļos ar dažādām iespējamām mācību formām? Svarīgi ir visi aspekti – gan saturs, gan pieeja (skolotājam jābūt elastīgam), gan plānošana, gan sadarbība – un visi arī īstenojami visos variantos (klātienē, daļēji attālināti, attālināti). Man pašai būs jāpapildina zināšanas dažādos digitālos risinājumos, mācīšos. Būtiski svarīga attālinātajā mācību procesā ir skolotāju sadarbība – lai skolēnus nepārslogotu, skolēni iegūtu zināšanas līdztekus vairākos mācību priekšmetos, gan arī vērtējumu. Mums, vairākiem skolotājiem, pavasarī izdevās to realizēt kā projektus. Domāju, ka gluži visu tāpat nevar saplānot un paredzēt, un skolotājam jāspēj būt radošam un elastīgam visa procesa laikā.

Pārvarētās grūtības. Satura aprobācijas sākumā daudz kas nebija saprotams, bet pamazām radās izpratne. Sarežģītākais darbs bija vadības komandai, lai organizētu darbu, izplānotu vidusskolas posma darbu, izvēles grozus. Man pašai lielākā problēma ir laika trūkums. Ja gribu iedziļināties standartā, programmā, izveidot labu tematisko plānu un vēl sagatavot mācību materiālus, tam vajag daudz laika. Reizēm domāju, ka būtu labi, ja skolotājs saņemtu gatavu “paku” – standarts, programma, izveidots tematiskais plāns, mācību materiāli katrai stundai – kā bija “vecajā” sistēmā. Taču man būtu garlaicīgi strādāt pēc gatava parauga, un bieži pagāja vairāk laika, lai es saprastu, ko mācību materiāla autors domājis, nekā izveidot tos pašai. Gribētos jau, lai būtu vairāk laika domāšanai, sevis pilnveidošanai, ideju “izauklēšanai”.

Nenoliedzami, satura aprobācijas sākums nebija vienkāršs. No vienas puses, bija skolotāju uzskats “mēs jau tā darām”, no otras puses – pieeja tomēr atšķirīga. Vajadzēja tikt šai barjerai pāri. To es arī ieteiktu visiem skolotājiem – pārvarēt sevī šo “es jau tā daru, man nekāda jauna pieeja nav vajadzīga” un tomēr paskatīties, kas ir citādi, varbūt labāk, interesantāk. Tiem, kuri darbu pie jaunā satura uzsāks tagad, it kā būs vieglāk, jo mēs sākām ar materiālu apguvi, kuriem stūrītī bija rakstīts “projekts”. Toties mums bija iespēja sūtīt savus ieteikumus izmaiņām.

Ieteikumi. Lai sāktu jauno mācību gadu, īstenojot jauno saturu (un ne tikai to), labi jāsagatavojas pašam skolotājam: jāizpēta, jāsaprot standarts (sasniedzamie rezultāti) – Skola2030 piedāvā skaidrojumus par standarta uzbūvi, un tas ticis darīts arī kursos un semināros, kurus vadījuši gan satura izstrādātāji (īpaši gribu izcelt Sanitu Lazdiņu no Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas [un Skola2030 valodu jomas eksperti], ļoti patika skaidrojumi viņas nodarbībās), gan aprobētāji. Šķiet, ka nekā neskaidra nav. Varbūt reizēm jāpalauza galva par dažkārt sarežģīto formulējumu, bet – skolotājam jābūt gudram, nesaproti – domā, jautā, lasi. Jāizpēta programmas, jāizveido tematiskie plāni.

Tātad, manuprāt, skolotājiem jāsāk ar standartu un programmu izpēti un tematisko plānu veidošanu. Katras skolas vadības komanda te droši vien rīkosies pēc saviem ieskatiem, un vienas receptes, kā īstenot jauno pieeju, nebūs. Ieteiktu skolotājiem daudz mācīties, apmeklēt kursus, pētīt, lasīt. Galvenais – dalieties ar materiāliem un nekautrējieties lūgt padomu un pieredzi no citām skolām! Novadā esam vienīgā pilotskola, sadarbojamies ar citām novada skolām gan skaidrojot materiālus, gan daloties pieredzē, gan analizējot mācību stundas. Dalīties pieredzē ir ļoti svarīgi.

Lai uzsāktu jauno mācību gadu, svarīgāks par visu (arī par dokumentiem) ir atpūties, iedvesmojies un pozitīvi uzlādējies skolotājs. Kaut gan vīruss šogad liedza apceļot svešas zemes, baudīt mākslas notikumus un papildināt emociju krātuvi ar šādiem iespaidiem, es ar prieku došos uz skolu. Dzīvojot pa māju un daudz lasot, saradušās idejas, kuras jau gribas realizēt. To arī novēlu visiem Latvijas skolotājiem.

Ritma Tīrumniece, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece metodiskajā darbā

Jaunā mācību gada sākums. Savā ziņā soļus jau esam spēruši. Par nākamo mācību gadu sākām domāt iepriekšējā mācību gada beigās. Vispirms iepazināmies ar visām programmām, kas tika publicētas Skola2030 mājaslapā, un viens no pir-majiem uzdevumiem, par ko ar kolēģiem vienojāmies, bija – katram iepazīties ar standartu, ar programmu. Par sasniedzamajiem rezultātiem (SR) skolotāji jau pamazām bija guvuši priekšstatu. Jūnija beigās sapulcējāmies visi pamatskolas skolotāji, lai pa jomām katrs izplānotu visus trīs mācību gadus – kā tas atbilstoši kalendāram izskatīsies. Izveidojām tādu kā lielu plakātu pa jomām, katram uzrakstot, cik laika aizņems konkrēts temats, un tad sākām spēlēties, proti, kuru tematu vajadzības gadījumā var pārcelt vēlāk, lai viena kopīga tematiska līnija vītos cauri vienam mācību gadam. Pēc nepieciešamības tā bīdījām arī pa klasēm – no 7. uz 8., no 8. uz 9. klasi. Paralēli skatījāmies SR, kas ar ko labi sader kopā. Tā rīkojāmies visos mācību priekšmetos un jomās ar uzsvaru uz jomu. Galvenais nolūks bija, lai vienas jomas kolēģi saprastu, ko kurš dara, un tad jau uzreiz skolotājiem radās konkrētākas idejas. Piemēram, ja runājam par viduslaikiem, tad to var aplūkot vairākos mācību priekšmetos, kā literatūrā un mūzikā u. tml.

Tagad šis plakāts jeb lielā lapa ir datorizēta, lai tad, kad augustā visi sapulcēsimies, skatītos, vai ir kas tāds, ar ko varētu iepazīstināt pilnīgi visus kolēģus, lai būtu skaidrība arī starp jomām, kas ir vienojošā ideja konkrētā klasē. Piemēram, 7. klasē uzsvars ir uz pašvadītas mācīšanās prasmēm, 8. klasē – vairāk uz pētniecības darbībām, 9. klasē – uz jaunradi. Tās būtībā ir caurviju prasmes. To ieraugot un saprotot, skolotājiem ir vieglāk strādāt. Tieši tāda pati pieeja ir vidusskolas programmai, lai gan to vēl neesam līdz galam izdarījuši. Visiem saprast vienojošo ideju – šajā virzienā strādājam.

Agrāk sadarbojāmies mācīšanas grupās mācīšanas mērķu izvirzīšanai, kā to darījuši daudzās skolās, bet tagad mums ir vadības grupa pa jomām (jo ir lielās vienojošās tēmas), lai plānotu lielos tematiskos blokus mācību gada griezumā. Sāksim pamazām septembrī, oktobrī. Kad būs lielais kopīgais temats, tad arī skolotāji detalizēti spriedīs par stundu plānošanu.

Bažas. Ir tā, ka cilvēki bieži vien baidās no jaunā, bet es atgādinu pati sev un saku kolēģiem – neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Var jau čīkstēt par daudz ko, bet ir jāsaņemas un jādara. Atbildīgi esam mēs, un mums jāstrādā pēc labākās sirdsapziņas. Jā, ir zināmas bažas par rezultātiem, bet to rādīs laiks un jau visai drīz – pirmais mācību gads.

Gaidas. Sagaidu pozitīvu pieredzi un rezultātu. Noteikti saskatu vajadzību attīstīt sadarbības prasmes starp skolotājiem. Manuprāt, skolotājs savā būtībā ir bijis diezgan liels vienpatis, jā, juties atbildīgs par to, ko dara, bet dzīvojis savā mācību priekšmetā. Tagad ļoti svarīgi ir savā starpā spriest par pārmaiņām, par skolā notiekošo, mērķiem, par to, ko gribam redzēt nākotnē, kā panāksim SR katrā mācību priekšmetā un jomā. Pilnveidotas profesionālās sadarbības prasmes būs liels ieguvums. Pieļauju, ka pilotskolās šajā ziņā ir jau daudz darījuši, savā ziņā arī mēs, bet tagad tā būs konkrēti uz mērķi, uz rezultātu vērsta sadarbība.

Jolanta Ģērmane, Dundagas vidusskolas sākumskolas skolotāja, 3. klases audzinātāja (tajā māca gandrīz visus mācību priekšmetus), 4. klasē māca dabaszinātnes

Jaunā mācību gada sākums. Šogad daļēji strādāšu pēc vecās mācību programmas, un tā būs mana darba lielākā daļa, mācot visus mācību priekšmetus savā 3. klasē. Pēc jaunās mācību programmas mācīšu 4. klases skolēnus dabaszinībās, tāpēc jaunajā pieejā ieiešu uzmanīgi. Uzmanīgi ne tāpēc, lai uzmanītos, bet tāpēc, lai skolēniem tiktu īpaša uzmanība no manas puses.

Skolēni uz skolu nāk, lai satiktos. Priecāšos, ja bērni nāks uz skolu un vēlēsies satikties arī ar skolotāju. Tā es saprotu jauno saturu. Bērni cits citu motivē, un skolotāja palīdz, lai starp skolēniem veidotos dialogs un sadarbība, lai notiktu mācību darbs, aktīvi pētot, bet mazākajās klasēs – arī spēlējoties. Atceros, kā man bērnībā patika spēlēties “skolās”, “mājās” un “dakteros”.

Teorētiski jaunā pieeja mācību saturam ir apgūta mūsu skolas vidē – sapulcēs, semināros, praktiski vērojot kolēģu stundas, rādot savas stundas. Mācību jomu eksperti aktīvi strādājuši, lai mēs uzsāktu veiksmīgu mācību darbu. Atkārtoti vēl jāpārlasa programma. Mācību darba plānošana būs pirmais solis, kā mūsu skola sāks darbu. Neesmu satraukusies par to, kas būs. Esmu gatava jaunajam mācību gadam un gaidu to ar prieku!

Bažas. Jau pirms gadsimta ceturkšņa, kad mācījos augstskolā, bija tādas vēsmas, ko tagad īpaši uzsver un kas ir svarīgas jaunajā pieejā, piemēram, sadarbība ar nolūku palīdzēt bērniem mācīties. Bet tieši tā man liek uzdot jautājumu, vai visas iesaistītās puses būs gana motivētas palīdzēt bērnam mācīties un pieaugt gudrībā? Kāda ir pašu bērnu, viņu vecāku un skolotāju motivācija un atbildība?

Gaidas. Jaunais mani interesē un saista. Taču domāju, ka ļoti jau nekas nemainās – jo līdz šim, cik bijis iespējams, arī pēc vecajām programmām esmu centusies strādāt pēc principa ļaut vairāk bērniem pašiem darboties, pētīt, nonākt līdz rezultātam. Skolotājs, kuram patīk iet pie bērniem, kas mīl darboties savā amatā, ar prieku strādās arī turpmāk.

Būtībā jaunajā saturā un pieejā esam formulējuši to, ko mēs visi jau sen zinām. Manuprāt, tagad ir lielāka konkrētība – sadarbības prasmes, iemaņas, vērtības ir nosauktas vārdā. Tā ir vieglāk strādāt, vieglāk pamanīt, kas bērnos ir mainījies, kā viņi ir attīstījušies, kā apguvuši piedāvāto.