Tikumi mājo mūsu sirdīs
Pirms ķerties pie tikumu jautājuma, skolēni vienprātīgi atzīst, ka visiem bērniem jāiet uz skolu, lai iemācītos kaut ko par visu, piemēram, par dabu vai par rēķināšanu, un prastu daudzas valodas. Tie, kuri iet uz skolu, būs daudz gudrāki par tiem, kuri nekur neiet un nemācās. Ja nezini, kuras sēnes ir indīgas un kuras nav indīgas, arī noteikti būtu jāiet skolā. Skolā ir ne tikai stundas, bet arī pulciņi. Un vispār – skolā var iemācīties daudz ko, kas dzīvē noderēs un kas nav stundu sarakstā, – gudrību, draudzību, pareizi spēlēties un ievērot noteikumus.
Kas ir tikumi?
– Domāju, ka tas ir tas, ko var mācīties ne tikai skolā, bet arī mājās, ģimenē un ar draugiem.
– Manuprāt, tikumi ir tad, kad kaut kas notika vai vēl var notikt, un tad, ja gribi, lai notiktu labi, ir jāievēro tikumi.
– Tikumi ir, kad cilvēki redz, ka draugam ir slikti un var palīdzēt. Ja tev ir labi tikumi, tad tu vari palīdzēt ne tikai draugam, bet arī viņa vecākiem un citiem.
– Tikums ir tad, kad satiekas, sarunājas par kaut ko gudru un ir labi draugi un draudzenes. Arī, kad labi mācās.
– Domāju, ka tikumi ir, kad cilvēks kaut kam ļoti tic un ļoti daudz domā par to, un tas viņam ir ļoti svarīgi. Piemēram, es domāju par dzīvi, no kā tas viss sākas, un man tas ir svarīgi. Kad tu sāksi mācīties, tu visu uzzināsi.
Kas ir cieņa?
– Zinu! Cieņa nozīmē, ka tu cieni citus cilvēkus un viņus dzirdi, un viņi ir tavi draugi. Kad tu mīli viņus.
– Cieņa ir tad, kad tu cieni arī sevi. Un arī citus. Bet svarīgi cienīt sevi – kā tu mācies un kāda tev ir disciplīna. Bet cieņa pret citiem ir – kad es gribu kaut ko pateikt, tad es paceļu roku, nevis kaut ko saku uzreiz. Un skolotāja pasauks! Tā ir cieņa arī pret skolotāju. Skolotāju es cienu.
– Es arī! Es arī! Es arī!
– Cieņa var būt ne tikai pret cilvēku, bet, piemēram, ēdnīcā pret ēdienu. Jāciena ēdiens un cilvēki, kuri to sagādāja. Cienīt arī vajag mantas. Gan svešas, gan savas.
– Cienīt vajag arī zemi. Man ļoti pietrūkst Latvijas, kad es aizbraucu kaut kur prom.
– Mums visiem vajag cienīt vecus cilvēkus un arī visus draugus. Vispār vajag cienīt un neteikt jokus, ja otram cilvēkam tas nepatīk. Man šodien bija tā – divas draudzenes izjokoja mani ar zīmējumiem, un man tas nepatika. Viņām nebija cieņas pret mani.
– Zinu, ka jāciena sava ģimene. Tā mums ir viena.
– Domāju, ka jāciena viss! Un vienmēr! Cieņu var iemācīties, tikai darot, cienot vienam otru, arī tad, ja neesat draugi.
Dzīvība ir tikai viena, sargājama
– Tā ir svarīga katram. Ja cilvēks jūtas labi, tad viņš arī labi dzīvo. Nedzīvosi taču mūžīgi. Dzīvība ir tikai viena. Nevar daudzas dzīvības dzīvot.
– Dzīvību var dot, piemēram, Saule vai Dievs. Sauli mēs redzam, bet Dievs laikam negrib, lai mēs viņu redzētu. Dievu es neredzēju arī aiz mākoņiem, kad lidoju ar lidmašīnu.
– Mums pašiem jādomā par dzīvību, jo tev nebūs tik daudz dzīvību kā datorspēlē. Tev jāpaspēj visu izdarīt un vajag savu dzīvību sargāt.
– Lai būtu dzīvība, jārūpējas par savu veselību. Nedrīkst kaut ko sasist, un nedrīkst raudāt. Ja es kaut kur sasitos, tad nekad neraudāju, es pateicu vecākiem. Viņi arī rūpējas par manu veselību, t. i., par manu dzīvību.
Darbs kā vērtība
– Kamēr es mācos, mana skola man ir kā darbs. Jo katru dienu eju uz skolu un daru dažādas lietas, arī mācos.
– Ja dari darbu, tad daudz ko vari iemācīties un tev ir draugi. Tad būs darbs un draugi.
– Ja gribi palīdzēt draugiem, tad tas būs arī tavs darbs. Kopā jūs ātrāk to varēsiet izdarīt. Darbs ir vajadzīgs, lai mēs visi varētu būt kopā.
Visbeidzot, meitenīte vārdā Grēta piecēlās un ar sajūsmu un pārliecību teica: “Es sapratu! Tikumi ir tas, kas dzīvo mums šeit!”, un viņa pielika roku pie sirds. “Vissvarīgākais ir tava sirsniņā un viss, kas mājo tur! Gan draudzība, gan mīlestība, gan uzticība, gan centība, gan čaklums un daudz kas cits.”
Par iespēju satikties un sarunāties ar bērniem pateicamies Rīgas Valda Zālīša sākumskolas kolēģiem: direktorei Elitai Rīterei un skolotājai Ilzei, kā arī 1.–3. klases skolēniem Mikaelam, Sofijai, Elīzai, Rolandam, Ernestam, Grētai, Heidijai, Katrīnai, Kristapam, Ernestam, Montai, Jasmīnai, Nikolai un Edvardam.
