Caurviju prasmes jeb pratības – vispārīgs/plašs zināšanu, iemaņu un attieksmju kopums, kas ir būtiski nepieciešams, lai veiksmīgi darbotos mūsdienu pasaulē, izglītības un darba sfērā. Tādas caurviju prasmes kā, piemēram, kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība, tiek lietotas visās mācību un dzīves jomās. Dēvētas arī par starpdisciplinārām, transversālām prasmēm, arī par “21. gadsimta prasmēm”.

Kompetence jeb lietpratība – indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas reālās dzīves mainīgajās situācijās. Tā ir spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personiskajā vai sabiedriski politiskajā). Lietpratība jeb kompetence ir kompleksa – tā ietver zināšanas, izpratni, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās.

Kurss – vidusskolas posmā skolēni mācību saturu apgūst saskaņā ar jomās plānotajiem rezultātiem kursu veidā: pamatkurss sniedz vispārīgā vai optimālā līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes; padziļinātais kurss sniedz augstākā līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes; specializētais kurss sniedz specifiskas jebkura līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes.

Lielās idejas jeb pamatjēdzieni – veido obligātā mācību satura strukturālo ietvaru; tām atbilstoši aprakstītas prasības mācību satura apguvei jeb plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, pabeidzot noteiktu izglītības pakāpi. Skolēnam jāapgūst, lai veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā.

Mācību joma – apvieno vairāku radniecīgu mācību priekšmetu sasniedzamos rezultātus, labāk palīdzot gan skolotājam, gan skolēniem ieraudzīt šo priekšmetu savstarpējo saistību. Jomas dabiski izriet no cilvēka attīstības. Bērns sāk runāt (valodu joma), iepazīst savu tuvāko apkārtni, to, kas objektīvi tur atrodas – dabu, dažāda veida materiālus (dabaszinātņu joma), iepazīst skaitļu valodu (matemātika), mācās zīmēt, krāsot – pirmie aizmetņi mākslas pasaulē, pamazām izprot, ka cilvēks dzīvo kopā ar citiem cilvēkiem – sociālā joma, savukārt sports un veselība – svarīga joma, kas vajadzīga, lai visu iepriekšminētajās jomās varētu izdarīt.

Sasniedzamie rezultāti – prasības mācību satura apguvei; izmērāms mācību procesa iznākums. Pilnveidotajā standartā formulēti katrā mācību jomā un sasniedzami skolas un skolotāju plānošanas un savstarpējas sadarbības ietvaros.

Vērtības – priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu/parādību pozitīvajām īpašībām, kas ir nozīmīgas cilvēkam vai kopienai. Morālās vērtības – zināšanu kopums, kas attiecas uz izpratni par ētiski pieņemamo vai noraidāmo, par labo un slikto.

Ieradumi – brīvi un apzināti attīstīts un ar laiku nostiprināts izjušanas, domāšanas un rīcības veids, kas var izpausties jebkurā, arī nezināmā, situācijā. Morālais ieradums – ieradums, kas atbilst morālajām vērtībām un palīdz tās īstenot dzīvē. Sinonīms: tikums. Tikums: labs morālais ieradums, kas balstās apgūtās un sev pieņemtās morālajās vērtībās, mudina cilvēku brīvi, dabiski un stingri iestāties par morālo labumu un to īstenot jebkurā, arī nezināmā, situācijā, iegūstot prieku, tā darot.