Vērtības skolā neienāk ar rīkojumu, līdz tām ir jāizaug

Kā jūs skaidrotu, kas ir vērtībās balstīta izglītība (VbI)?

Jēdziens “vērtībās balstīta” nozīmē, ka gan personiskās, gan profesionālās dzīves pamatā ir pozitīvas vispārcilvēciskās vērtības, kas kļūst par domāšanas un rīcības virzošajiem principiem. Izglītība ir vērtībās balstīta tad, ja viss, par ko skola – kā jebkura organizācija – domā vai dara, sakņojas šajās vispārīgajās, pozitīvajās vērtībās, un tās mērķis ir attīstīt cilvēkos patstāvīgu spēju reflektēt par savām domām un darbībām.

Vai varat pastāstīt, kā vērtības ienāca skolā, kurā jūs strādājāt?

No pieredzes varu teikt, ka skola mainīsies, ja tajā ir griba to darīt. Ja skolotāji tiešām vēlas ko uzlabot, būt tik labi profesionāļi, cik vien var. Svarīgi ir radīt vidi, kurā cilvēki gribētu strādāt kopā. Skolā, kurā es strādāju, jau bija daudz laba – bija lielisks direktors jeb, kā es saku, “galvenais skolotājs”, lieliski citi skolotāji. Tas, ko mēs izdarījām – mainījām vidi, lai tā būtu atvērta sadarbībai. Līdz tam skolotāji vairāk vai mazāk strādāja katrs pats par sevi, katrs savā “kastītē”. Daži to darīja spīdoši, daži – pieņemami, bet dažiem, bija redzams, vajadzēja palīdzību, lai viņu darbs uzlabotos. Vēlējos radīt tādu vidi, kurā cilvēki justos droši, nebaidītos un būtu gatavi mainīties, mācīties. Tāpēc vispirms izveidoju ar visiem labas attiecības, jo no attiecību kvalitātes ir atkarīga vadības efektivitāte organizācijā. Nevienam tieši nenorādīju, kas un kā jādara. Ierosināju idejas un uzdevu jautājumu: kādas ir jūsu domas par tām?

Vienmēr vajag kādu cilvēku vai grupu, kuri iesāk un vada pārmaiņas, lai mēs visi tiktu uz priekšu. Mūsu skolā par šādu attīstības veicinātāju kļuva Linda – spoža skolotāja, viņas klase mācījās izcili, – un viņai sekoja citi. Viņa kļuva par vērtību skolotāju. Laimīgā kārtā Lielbritānijas izglītības sistēmā vēsturiski jau bija paredzēts laiks visu skolā esošo kopā sanākšanas brīdim. Sākotnēji Anglijā šai kopā sanākšanai bija reliģisks motīvs – jānotur dievkalpojums. Baznīcas skolās joprojām notiek dievkalpojumi, taču mēs pēdējos gados esam piedzīvojuši pārmaiņas un sapulcējamies tāpēc, lai parunātos. Šajās kopā sanākšanas reizēs sapulcējas lielākā daļa bērnu un darbinieku. Šie ir brīži, kad varēju visus uzrunāt un iedvesmot kāgalvenais skolotājs. Vienmēr uzsveru, ka esmu “galvenais skolotājs”, nevis direktors vai priekšnieks. Jo esmu lepns būt skolotājs, un kā galvenais skolotājs rādu paraugu labam skolotāja darbam. Lai veidotu vidi, kurā mēs dotos vienā virzienā, bija svarīgi sākt ar jau pazīstamo. Sāku ar to, ka apstiprināju – mūsu skolā ir daudz laba, bet mums šī labā pieredze jāapvieno, dalīsimies tajā un strādāsim kopā! Skolotājos nebija pretestības, viņi teica: “Jā, nāc, paskaties, kā man tas izdodas!” vai “Paskatīsimies, varbūt tu vari man palīdzēt?” Tā mēs izpalīdzējām cits citam, un visi bija priecīgi, neviens nejutās apdraudēts. Viņi zināja, ka es nedraudēšu un nerakstīšu inspektoriem.

Tātad vispirms ir svarīgi izveidot labas attiecības, kurās ir uzticēšanās. Uzticēšanās ir atslēga. Ja skolā strādā kāds, par kuru acīmredzami var teikt, ka viņš nespēj vai negrib būt labs skolotājs, tad, manuprāt, viņam nav jāstrādā skolā. Taču tādu cilvēku ir ļoti maz. Lielākoties cilvēkiem var palīdzēt kļūt par labākiem skolotājiem, bet palīdzēt var, ja viņi to grib. Pārmaiņas notika, veidojot attiecības, mācoties uzticēties un neizmantojot priekšnieka hierarhisko statusu. Mēs vienkārši katrs darām savu darbu un visi strādājam kopā.

Kas skolai būtu jādara, ja tā vēlas ieviest VbI sistēmu?

Vispirms ir skaidri jāzina, kāpēc vēlaties savā skolā to ieviest. Skolas vadībai ir jāpieņem lēmums – jā, mēs attīstīsim vērtībās balstītu skolas kultūru. Tad jāpārdomā vairāki svarīgi jautājumi. Cik daudz jūs par to zināt, esat lasījuši, izvērtējuši pētījumos gūtos pierādījumus? Kurš vadīs šo ieviešanu? Varbūt atbildību uzņemsies cilvēku grupa, kas pārstāv skolu un kopienu? Vai esat gatavi ieguldīt laiku, enerģiju un resursus? Padomājiet arī par ieviešanas grafiku, kritērijiem, pēc kuriem noteiksiet, kā ieraudzīsiet un novērtēsiet, ka jums izdodas. Kā ir ar kolēģiem – vai visi saprot, ka VbI ieviešana nozīmē pārmaiņas skolas kultūrā? Varbūt viņus māc šaubas?

Pēc tam ir svarīgi izvērtēt pašreizējo situāciju. Ar darbinieku piekrišanu veiciet viņu personisko vērtību un skolas pašreizējo vērtību auditu, noskaidrojiet vēlamo. Rosiniet domāt par pašreizējo mācīšanās un skolas kultūru, par attiecībām, par darbinieku sinerģijas līmeni jeb sadarbību; par skolas kultūras entropijas līmeni un aspektiem, kas kavē īstenot VbI. Uzdodiet jautājumus: kādā veidā mūsu skola šobrīd skolēniem sniedz vērtības? Kādas ir šīs vērtības? Vai tās tiek mācītas netieši vai tieši? Uz kādiem ieguvumiem ceram, ieviešot vērtībās balstīto pieeju?

Nākamais solis ir vērtību definēšanas process, iesaistot visu skolas kopienu jeb skolai piederīgos – bērnus, vecākus, skolotājus, palīgpersonālu. Var rīkot forumu, lai iepazīstinātu ar priekšlikumu īstenot VbI ar pozitīvām cilvēciskajām vērtībām, tādām kā cieņa, godīgums un sadarbība u. c. Tad visi kopā var rūpīgi pārdomāt un izvēlēties vērtības un īpašības, kuras būtu svarīgi stiprināt un attīstīt tieši jūsu skolā. Par izraudzītajām vērtībām jākonsultējas ar vecākiem, jāsaņem viņu piekrišana un jādara visiem zināms, par kādām vērtībām visi ir vienojušies. Pieņemtajam vērtību formulējumam jābūt redzamā vietā skolā, kā arī ietvertam skolas aprakstā – mājaslapā un/vai brošūrā.

VbI attīsta to, ko es dēvēju par ētisko gudrību un kas kalpo kā virzītājs skolēnu domāšanas un tai sekojošās uzvedības pašregulācijai. Modelī, kuru es iesaku ieviest sākumskolās un pamatskolās, ir 22 vērtības, ar kurām bērni iepazīstas divu gadu ciklā. Skolas var nolemt izvēlēties mazāk vērtību un veltīt vairāk laika šīm dažām. Taču ir svarīgi, lai vērtību būtu pietiekami daudz, lai varētu izveidot kopēju ētisku vārdnīcu jeb vārdu krājumu. Vidusskolā, kas turpina pamatskolā iesākto darbu (jo no pamatskolas nāk viņu skolēni!), ieteicams izvēlēties mazāk vērtību, mērķtiecīgāk un dziļāk izvēlēties izkopt konkrētas rakstura īpašības, piemēram, taisnīgumu, neatlaidību un godīgumu.

Svarīgs solis šajā procesā ir atbilstoši izvēlētajām vērtībām lemt par principiem, kas ievirzīs pieaugušo uzvedību. Lai tos noteiktu, jāapspriež tādi jautājumi kā, piemēram, kā pieaugušie rūpēsies par savu labklājību un garīgo veselību, kā sniegs cits citam atbalstu? Kā pieaugušie ievēros noteiktību savā uzvedībā, kā nodrošinās visu darbinieku (mācībspēku un pārējo) konsekventu rīcību, lai skolēni pieredzētu līdzīgu gādību un cieņu no visu darbinieku puses? Jādomā par to, kā tiks apsvērtas skolēnu emocionālās, intelektuālās un garīgās vajadzības, lai nodrošinātu holistisku mācību programmu, proti, lai tiktu kopti visi skolēna dzīves aspekti; par izturēšanos pret skolēniem un par skolas attieksmi un politiku pret sodiem un apbalvojumiem.

Pieaugušajiem skolā jābūt gataviem un apņēmības pilniem strādāt, lai kļūtu par vērtību paraugiem. Kad skolas direktors un visi darbinieki (skolotāji un atbalsta personāls) ar savu attieksmi un rīcību apliecina vērtības, skola var piedzīvot noturīgus uzlabojumus. Vienošanos par vērtību ievērošanu var atrunāt arī darba aprakstā un ietvert darba pienākumos.

Lai nodrošinātu atbilstību vērtību izglītības politikai, skola izvērtē savas kā organizācijas vērtības: kā to uztver ar šo skolu saistītie cilvēki, kā skolā tiek uzņemti vecāki, kādas norādes ir redzamas skolā, kāds ir skolas ēkas un teritorijas stāvoklis, tīrība, kā noris sporta dienas, koncerti, vecāku sapulces.

Skolai ir jāapsver, kā tā mudinās attīstīt svarīgākās refleksijas prasmes, kas izkopj lielāku pašregulāciju, emocionālo līdzsvaru, labākas attiecības, atbilstošu reakciju uz citiem, kā arī aizvedīs pie vērtībās balstītas uzvedības. Lai īstenotu vērtībās balstītu izglītību, nodrošiniet VbI klātbūtni visos mācību priekšmetos un mācību programmas aspektos. Šo procesu var vadīt skolas vērtību līderis vai arī darbinieku grupa, kurā var būt iekļauti arī skolēnu un skolas saimes pārstāvji.

Skolotāji bieži jūtas pārslogoti, ir daudz stundu, gatavošanās prasa laiku. Kā jūs palīdzējāt saviem skolotājiem?

Mēs apguvām prasmi “iepauzēt”, ja tā var to dēvēt. Iepauzēšana ir ļoti vienkārša – uz minūti apstājies, pavērs prāta uzmanību uz iekšu. Daži cilvēki aizver acis, daži labprātāk atstāj atvērtas. Vienkārši uz brīdi ielūkojies sevī, elpo dziļāk, pievērs uzmanību visam savam ķermenim. Apzinies un sajūti sevi, kā pašreiz jūties, vidi sev apkārt. Tad var ko mazliet uzlabot. Ja tavs prāts ir satraukts, domas riņķo, padomā, kā vari prātu nomierināt. Elpo vēl mazliet dziļāk, nomierini satrauktās domas, pasaki sev, ka risināsi tās vēlāk. Piemēram, ja esi aizmirsis jaku ēdnīcā, neuztrauksies taču par to visu dienu, aiziesi pēc tās vēlāk un tā situāciju atrisināsi. Tātad vispirms nomierināmies. Uz brīdi uzkavējamies šajā sajūtā. Bet pēc minūtes jau dodamies tālāk dzīvē. Tas nudien ir vienkārši.

Skolā šādas prāta nomierināšanas pauzes varam iemācīt arī bērniem un paildzināt šo laiku ar vizualizāciju tehniku. Piemēram, aicinām bērnus iedomāties sevi parkā pastaigājamies. Parka vidū ir kāds cilvēks, kurš tur kasti, tajā ir 3 dāvanas. Iedomājies, ka ej pie šī cilvēka un paņem tās. Uz katras ir uzrakstīta kāda vērtība. Tu ej pa parku un skaties uz dāvanām. Atver acis un pastāsti, kādas dāvanas tu saņēmi. Tā ir iespēja ielūkoties sevī, ieskatīties tādā kā savā “iekšējā mācību programmā”, katram pašam svarīgajās vērtībās.

Liela daļa skolu Latvijā ir vienojušās par savām vērtībām. Vai ir svarīgi, no kurienes skolā ienāk idejas par vides un darba uzlabošanu?

Pēc manas pieredzes, vērtībās balstīta skolas vide neveidojas, ja vadītājos nav pārliecības. Skolas vadībai ir no sirds jāgrib, jābūt pārliecībai, ka tas ir kas labs. Citādi skolā nekas nemainīsies. Ir jāpanāk visu piekrišana. To nevar panākt, dodot rīkojumu – mēs tagad būsim vērtībās balstīta skola! Tā tas nenotiek. Līdz tam ir jāizaug. Ja visi piekrīt, ka to vajag, un vadība dod zaļo gaismu, tad pārmaiņas var notikt. Es gribētu, lai vērtības būtu skolu mācību programmās.

Kādas pazīmes liecina, ka skola ir uz pareizā ceļa, lai radītu vērtībās balstītu skolu?

Pazīmes ir ieraugāmas skolas kultūrā un vides kvalitātē – tajā valda miers, prieks, labas attiecības, mācības ir jēgpilnas, skolēniem tiek mācīti vērtību vārdi un to nozīme, skaidrota labas uzvedības nozīme, cilvēki ir izpalīdzīgi, skolēniem vienmēr paskaidro arī, piemēram, mācībās saņemto vērtējumu. Katrai lietai un darbībai skolā būtu jābūt ar jēgu – sociālu vai izglītojošu nozīmi. Raugoties uz dažādiem skolas elementiem, jājautā, kādēļ tie ir tieši tādi. Iespējams, ir tradīcijas, kas pastāv tikai skolotāju ērtības dēļ. Ir svarīgi par šiem jautājumiem domāt un runāt. Tāpat būtiski ir tas, kā skolā izturas bērni, kāda ir viņu saskarsme ar skolotājiem, ko vecāki saka par skolu. Manā skolā vienmēr bija daudz cilvēku, jo viņiem patika tur būt. Katru rītu biju pie skolas un sarunājos ar nācējiem. Sarunāties, būt atvērtiem citam pret citu vienmēr ir svarīgi. Mani interesē, ko citi domā, man drīkst arī nepiekrist, bet labprāt par to sarunājos. Vienmēr biju gatavs paskaidrot citiem, kas notiek manā skolā, skaidrot iemeslus, arī to, ko nozīmē vērtībās balstīta izglītība. Skolas vadība skar arī vecākus, un vecākiem patīk, ka direktors zina, ko dara.

Ko jūs novēlētu skolotājiem, kuri šobrīd piedzīvo pārmaiņas?

Bez pārmaiņām neiztikt, tām noteikti ir jānotiek, lai radītu labu izglītības sistēmu, kas sekmētu Latvijas uzplaukumu visos aspektos un dimensijās. Atcerieties, ka jūs strādājat, lai veidotu plaukstošu, veiksmīgu un mierīgu valsti, kurai ir sava loma pasaules kontekstā, globālā ģimenē. To jūs varat panākt ar savu darbu un ieviešot vērtības skolās un savā ikdienā, lai gala iznākums būtu mierīga pasaule.

Nīla Hoksa prezentācija “Kā vērtības iedzīvināt skolā?” Skola2030 konferencē “Pasaule skolā – skola pasaulē”: http://bit.ly/kavertibasiedzivinatskola .

Prezentācija pdf formātā: http://bit.ly/nilshokss_prezentacija

Uzziņai par Nīlu Hoksu, Dr. phil.

Nīls Hokss (Neil Hawkes), filozofijas zinātņu doktors, karjeru sācis kā skolotājs, ar laiku kļuvis par skolas direktoru Oksfordšīrā. Pēc veiksmīgām pārmaiņām savas skolas iekšējā kultūrā un uzlabojumiem mācīšanās sistēmā nodibinājis organizāciju “Vērtībās balstīta izglītība” (Values-based Education, VbE, https://www.valuesbasededucation.com), kas kļuvusi par starptautisku kustību. Sarakstījis divas grāmatas, kuru mērķis ir palīdzēt ikdienā iedzīvināt vērtības skolās, veidot mācību vidi, kurā uzlabojas gan skolēnu un skolotāju apmierinātība un labjutība, gan darba rezultāti. (https://neilhawkes.org)

Par vērtībās balstītu izglītību

Vērtības bērni sākotnēji apgūst tiešā pieredzē – vērtībās balstītas uzvedības paraugs skolā ir pieaugušie –, kā arī ar simbolu starpniecību, bet vēlāk iemācās lietot vērtību un ētikas valodu ikdienā, atpazīst, kādas vērtības virza viņu rīcību, un mācās regulēt savu uzvedību, ieklausoties sevī un izdarot apzinātas rīcības izvēles. “Ja jūs gribat iemācīt cieņu, tad jūs nevarat kliegt uz saviem skolēniem, jo tā jūs nedemonstrējat cieņu,” uzsvēra Nīls Hokss.

Atziņas pēc Dr. Nīla Hoksa vadītās darbnīcas skolotājiem “Praktiski paņēmieni darbam ar vērtībām skolā” Skola2030 konferencē “Pasaule skolā – skola pasaulē”

• Kā mēs kā skolotāji jūtamies skolā? Atbildot uz šo jautājumu, jūs zināsiet arī, kā jūtas jūsu skolēni.
• Pieaugušie skolā ar savu attieksmi un rīcību ir paraugs bērniem – viņi pārņem mūsu rīcību. Ja mēs kā skolotāji esam laimīgi un to izrādām, par to runājam ar bērniem, tad visticamāk arī viņi tā jutīsies. Katra skolotāja darbība ietekmē bērnu labsajūtu klasē un skolā kopumā.
• Labas skolas pamatā ir attiecību veidošana – labas savstarpējās attiecības gan kolēģu, gan skolas kolektīva un bērnu starpā.
• Vērtībās balstītu skolu pieredzē skolēnu labjutība skolā ievērojami palielinās, viņi jūtas gaidīti un uzklausīti.
• Jebkuram cilvēkam svarīga ir līdzvērtības sajūta un acu kontakts. Sarunājieties ar skolēnu vienā līmenī, neveidojiet dialogu no klases priekšas, bet doties pie paša skolēna, apsēdieties blakus vai pietupieties, lai veidotu acu kontaktu un aktīvi klausītos. Aktīvās klausīšanās metodes izmantošana ir svarīga ne vien maziem bērniem, bet arī pusaudžiem.
• Stresa situācijās, noteikumu pārkāpumu brīžos skolotājam ir jāprot saglabāt miers, līdzsvars. Var izmantot dažādas praktiskas metodes. Bērni to mācīsies no jums!
• Lai jebkurš bērns saprastu, ka pozitīva uzvedība ir vēlama, tā ir jāpamana un par to ir jārunā, sniedzot atgriezenisko saiti. Kad tiek pārkāpti noteikumi vai noticis pāridarījums, arī ir jārunā ar bērnu, taču bērns ieklausīsies tikai tad, ja skolotājam būs labas attiecības ar viņu.
• Nevajag bērnus kaunināt, jo tas tikai liek viņiem justies slikti, nevis mācīties no situācijas un labot to. Jo vairāk pamanīsim un izcelsim bērna nevēlamo rīcību, jo biežāka tā kļūs, tādēļ ir svarīgi izcelt labo un vēlamo rīcību, lai tā vairojas.
• Lai skola vienotos par svarīgākajām vērtībām, ir jānāk kopā un jāsarunājas, jāiesaista pēc iespējas vairāk skolas kopienas cilvēku, lai viņi justu piederību izvēlēto vērtību vārdiem, lai viņos būtu lielāka vēlme tiem sekot un izpratne, kādēļ tie ir jāapliecina bērniem.
• Veidojiet ar skolēniem cilvēciski līdzvērtīgas, cieņpilnas attiecības. Vērtībās balstītā skolā nav hierarhisku attiecību, ir tikai hierarhiskas lomas – direktors, skolotājs, skolēns utt., kuras mēs katrs pildām.
• Vērtības nevar iemācīt tieši, tās var piedzīvot, apliecināt ar rīcību, bet tikpat svarīgi ir veidot ētisko vārdu krājumu – skaidrot šo vārdu nozīmi, stāstīt piemērus. Sarunājoties, pētot un raksturojot cilvēka darbības, kas apliecina vērtības, bērns apgūst ētisko jēdzienu vārdu krājumu, veido labāku izpratni par tiem, iemācās atbilstoši lietot.
• Nav jēgas uz bērniem bļaut, viņi vienkārši jūs nedzird.
• Optimisms skolā un klasē sākas no skolotājas smaidošajām acīm.
• Svarīgi ir bērnam iemācīt, kā var nomierināties. 99 % gadījumu skolā vai ģimenē bērnam nevajag pieaugušā kontroli, viņam svarīgi ir saprast, kas ar viņu notiek, lai pats spētu sevi kontrolēt.
• Vienas minūtes dziļas elpošanas pauze palīdz skolēniem koncentrēties mācībām. Skolotājs var aicināt skolēnus ieturēt miera brīdi un vadīt to: “Dziļi ieelpojam un lēnām izelpojam, sajūtam savas kājas, rokas, mugurkaulu un galvu... Padomājam, kā jūtamies, kas notiek mūsos, vai esam gatavi darbam? Paldies!”