Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma pamatizglītībā

Mērķis: veselības un fiziskās aktivitātes pratība, kas nozīmē, ka skolēns:

• izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus;
• atpazīst riskus dažādās, arī ekstremālās situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai;
• prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas;
• piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus.

(MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.4. apakšpunkts.)

Lielās idejas: mācību jomas saturu veido četras lielās idejas – pamatkustību apguve; daudzveidīgas fiziskās aktivitātes; fizisko aktivitāšu priekšnosacījums labai fiziskajai un garīgai veselība; drošības jautājumu apguve.

Ar veselības jautājumiem saistītais saturs ir iekļauts arī vairākās citās mācību jomās – sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, dabaszinātņu mācību jomā un tehnoloģiju mācību jomā. Tāpat arī ar drošību saistītie jautājumi ir iekļauti ne tikai veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, bet arī vairāku citu mācību jomu saturā – tehnoloģiju mācību jomas visos tematos, ņemot vērā, ka paredzēts praktiskais darbs ar darbarīkiem, kā arī dabaszinātņu mācību jomā, veicot eksperimentus.

Mācību satura attīstība pamatskolā: mācību jomas saturs pamatizglītības 1.–9. klašu posmā tiks īstenots mācību priekšmetā, kuru turpmāk sauks “Sports un veselība”. Salīdzinot ar esošo situāciju, sākot no 2. klases mācību priekšmetam “Sports un veselība” palielināts stundu skaits vidēji no divām līdz trim nodarbībām nedēļā.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā:

• paplašinās mācītā satura konteksts – līdztekus mācībām par fizisko aktivitāti skolēni apgūst tā saistību ar veselību (veselīga dzīvesveida pamati un ieradumu veidošanās) un drošību (riska situāciju atpazīšana un izsvērta rīcība tajās), palielinās apgūstamo fizisko aktivitāšu veidu dažādība un daudzveidīgums;
• mērķtiecīgi tiek veidota izpratne par fizisko vingrinājumu nozīmi veselības nostiprināšanā – mācību saturs  ir veidots tā, lai skolēns pakāpeniski, sākot no pirmsskolas, apgūtu dažādas pamatkustības un attīstītu savas fiziskās spējas, veidotu izpratni, kā šo kustību veikšana ir saistīta ar viņa organisma uzbūvi;
• paredzēts, ka līdzīgi kā iepriekš dažādas fiziskās aktivitātes rudenī, ziemā un pavasarī notiek ārā svaigā gaisā, jo šīs nodarbības stiprina imunitāti;
• mācību saturs ir papildināts ar jauniešu vidū iecienītām fiziskajām aktivitātēm, kā skrituļošana, braukšana ar skrituļdēli, velosipēdu;
• mainījies uzsvars no fiziski izmērāmiem normatīviem (cik?) un sacensību uz sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida ieradumu veicināšanu un atbildi uz jautājumiem “kā?” un “kāpēc?”; pilnveidotajā mācību saturā un pieejā skolēns rūpīgi un mērķtiecīgi izzina, analizē un izvērtē savu darbību un rīkojas, lai uzlabotu savu sniegumu.

Papildresursi:

• Veselība un fiziskā aktivitāte, Inese Bautre (2018. gada februāris): https://www.youtube.com/watch?v=kPc3IULs6Ts&list=PLLls_n2ybYpo_26qoM_IEURG6pLevgLhB&index=6
• Vebinārs par aktualitātēm veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, Inese Bautre, Maija Priedīte, Dins Danne (2018. gada decembris): https://www.youtube.com/watch?v=2X3L8Vr_1P4​

Jautājumi mācību satura veidotājiem

Atbild Skola2030 veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas vadītāja, vecākā eksperte Inese Bautre.

– Ar kādiem izaicinājumiem esat saskārušies satura izstrādē? Kā grūtības ir pārvarētas?

– Lielākais izaicinājums bija mācību satura izstrāde veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, jo bija jāiekļauj sasniedzamie rezultāti skolēnam gan sporta, gan veselības, gan drošības izglītības jautājumos.

Pašlaik spēkā esošajam mācību priekšmetam “Sports” ir maza saikne ar veselīga dzīvesveida paradumu veidošanu. Sportā līdz šim esam gājuši nedaudz atšķirīgu ceļu – esam skrējuši, metuši, lēkuši, neveidojot skolēnam dziļāku saikni ar veselības un drošības jautājumiem plašākā izpratnē, ko tagad ļoti uzsveram. Piemēram, veselības izglītības  jautājumi ir mācību priekšmetā “Bioloģija”; tajā māca par elpošanas, sirds asinsrites sistēmām utt. Tagad jāsadarbojas abu šo mācību priekšmetu skolotājiem, lai saskaņotu tematu apguves laiku un abās mācību stundās dotu skolēniem izpratni par apgūstamo tematu, piemēram, sporta stundās vairāk uzsveram tādus vingrinājumus, kas ir saistīti ar sirds asinsvadu sistēmu. Līdz ar to skolēni apgūst kompleksu sasniedzamo rezultātu, mācoties, kā fiziskā aktivitāte ietekmē viņa veselību. Skolēnam jāsāk apzināties, ka svarīgākais nav tas, cik tālu viņš var aizlēkt, bet tas, ko šāds vingrinājums viņam dod tagad un turpmākajā dzīvē.

Kā šie izaicinājumi ir pārvarēti? Domāju, ka darbs vēl turpinās. Pati, iepazīstoties ar citu mācību jomu un priekšmetu sasniedzamajiem rezultātiem un mācību priekšmetu programmu paraugiem, tajos atrodu  fantastiskas ierosmes savam darbam.

– Vai ir kas īpašs, kas būtu jāzina jūsu mācību jomas skolotājiem? Vai ir kādi visbiežāk izskanējuši jautājumi?

– Vēl vairāk jāskaidro skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma mācību priekšmetā “Sports un veselība”. Ir paredzēts veidot vērtēšanas kritēriju paraugus, skaidrot tos un skolotājiem pašiem praktiski veidot savus piemērus aprobāciju skolu skolotāju, metodisko koordinatoru un sporta skolotāju semināros.  

Vēl viens aspekts skolotājiem – skolotājs nav visvarenais un visgudrais. Nav jābaidās kaut ko nezināt un kļūdīties. Ļausim arī skolēnam uz laiku un skolotāja virsvadībā iejusties skolotāja lomā, piemēram, mācot kādu jaunu spēli. Vēl svarīgi ir izskaust šad tad sastopamu praksi, kāda ir, sastopoties ar kaut ko jaunu, – aizliegt, jo tā šķiet vieglāk. Tā, piemēram, bērni tagad ir aizrāvušies ar kendamu – spēli, kas attīsta sīko roku muskulatūru, kustību koordināciju, veiklību. Ja bērni tādu spēli aiznes uz skolu un tā viņu vidē ir ļoti populāra, tad visiem skolotājiem, iesaistot arī sporta skolotājus, būtu jāapspriežas, ko darīt, jāizvērtē iespējamie riski un jāļauj skolēniem droši darboties. Lai skolēni paši izveido spēlei drošas rīcības noteikumus, kad un kurā vietā spēlēt, atpazīst riskus, un mācās saskatīt problēmas vingrinājumu izpildē! Līdz ar to attīstīsim arī caurviju prasmes, kā kritisko domāšanu un problēmrisināšanu, pašvadītu mācīšanos un sadarbību. Spēlēt kendamu nav bīstamāk kā darboties ar zīmuli un pildspalvu.

– Kas jums ir sagādājis vislielāko gandarījumu šajā darbā?

– Lielāko gandarījumu ir devis tas, ka jaunajā pieejā fiziskā aktivitāte saistās ar daudzām citām mācību jomām un mācību priekšmetiem, piemēram, fiziku, kas savulaik man pašai bija obligāts pārbaudījums iestājeksāmenos Fizkultūras institūtā (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – LSPA), arī ar bioloģiju. Nākamajiem sporta skolotājiem ir ļoti svarīgi paplašināt zināšanas šajās divās nozarēs. Ja runājam par kompleksiem rezultātiem un to, lai bērns saprastu, kāpēc viņš kaut ko dara, tad to var panākt tikai mācību priekšmetu skolotāju saskarsmē un sadarbībā.

Labi ir tas, ka skolām ir dota lielāka brīvība mācību satura izvēlē, viņi var izvēlēties sporta spēļu vingrinājumus un to daudzveidību, ir iekļautas fiziskās aktivitātes, kas mūsdienu skolēnus īpaši interesē, kā skrituļošana,  braukšana ar skrejdēli u. tml.

Liels paldies par paveikto un auglīgo sadarbību LSPA docētājiem, sporta skolotājiem, ekspertiem un visiem pārējiem konsultantiem, kuri bija un joprojām ir iesaistīti mācību satura izstrādē un pilnveidē. Tikai komandā ir spēks!

Vislielāko gandarījumu man ir devis tas, ka, strādājot projektā, esmu satikusi kolosālus cilvēkus, skolotājus un ļoti labus kolēģus, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt un atbalstīt. Paldies par to!