Kopsavilkums par pilnveidotā mācību satura un pieejas piedāvājuma sabiedriskās apspriešanas būtiskākajiem priekšlikumiem

1. Pirmsskola

Vairākums komentētāju mācību saturu un pieeju pirmsskolā novērtē pozitīvi un atbalsta, uzsverot, ka bērnam tiek dots ilgāks laiks izziņas darbībai, to nepārtraucot un veidojot dziļāku izpratni par kopsakarībām. Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atbalsta to, ka pamata mācīšanās forma ir rotaļdarbība – gan organizēta, gan bērnu brīva rotaļāšanās.

Ieteikumos par pilnveidojumiem tiek norādīts, ka jāplāno mazāks skaits tematu, katram veltot ilgāku laiku. Saņemti vairāki precizējoši ieteikumi satura un pieejas pilnveidei: par lasītprasmi, matemātiku, tehnoloģiju un citām jomām. Katrs ieteikums tiks izvērtēts un iestrādāts. Tāpat ir nepieciešams būtiski pilnveidot mācību saturu un pieeju sešgadīgiem bērniem.

Vairākos priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība mūziku un sportu atdalīt no pārējā mācību procesa pirmsskolā. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 pirmsskolas jomas eksperti tomēr norāda uz nepieciešamību mācības pirmsskolā plānot, īpaši neuzsverot kādu atsevišķu mācību jomu, piemēram, latviešu valodu, matemātiku, mūziku vai sportu, kas neizslēdz iespēju atsevišķas nodarbības vadīt speciālistiem.

2. Valodu mācību joma

Sabiedriskajā apspriešanā iesaistītie ir atzinīgi novērtējuši piedāvāto valodu mācību jomas satura struktūru un lielās idejas, un jo īpaši to, ka mācību saturs valodu mācību jomā ir pēctecīgs, mūsdienīgs un piedāvā plašāku skatījumu un izpratni par valodu, proti, valoda uzlūkojama ne tikai kā sazināšanās prasme, bet arī kā iespēja izzināt pasauli, savas un citu nāciju kultūras mantojumu. Tāpat pozitīvi tiek vērtēts tas, ka jaunajā mācību satura un pieejas piedāvājumā ir iekļauta digitālā pratība un medijpratības elementi, to skaitā uzsvars uz daudzveidīgu informācijas avotu izmantošanu, avotu ticamības izvērtēšanu un informācijas atlasi. Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atbalsta priekšlikumu ātrāk uzsākt otrās svešvalodas apguvi, proti, no 4.klases (pašlaik otro svešvalodu skolēni apgūst no 6.klases). 

Tie sabiedriskās apspriešanas dalībnieki, kuri iepazinās ar mācību priekšmetu programmām, tās vērtē pozitīvi, uzsverot, ka tās aptver mūsdienīgus tematus un tekstus, kā arī dažādas noderīgas tīmekļa vietņu adreses un sniedz daudz labu metodisku ideju darbam klasē.

Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki norāda uz pilnveidojamajiem aspektiem –  nepieciešama vienota terminoloģija visai valodu jomai, gan latviešu valodai, gan svešvalodām. Par valodu mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem saņemti komentāri, ka jāpilnveido latviešu valodas kā otrās valodas pašlaik noteiktie sasniedzamie rezultāti, kā arī sniegts atbalsts idejai par vienotiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodas apguvei 7.-9.klašu posmā.

Tāpat sabiedriskās apspriešanas laikā saņemts ieteikums atdalīt latviešu valodu no citām valodām un izcelt to kā atsevišķu mācību jomu, tādējādi uzsverot tās kā vienīgās valsts valodas svarīgumu. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 valodu mācību jomas eksperti uzskata, ka kopējs plānojums un pieeja valodu mācību jomai ir ieguvums, jo nostiprina skolēna valodas izjūtu un prasmes, dodot iespēju valodas salīdzināt.

3. Sociālā un pilsoniskā mācību joma

Sabiedriskās apspriešanas laikā par piedāvāto mācību saturu sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā iespējams nodalīt trīs galvenās komentāru grupas. Atzinīgi vērtēta Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšana vienotā mācību priekšmetā “Latvijas un pasaules vēsture”. Tāpat  atzinīgi vērtēta patriotisma kā pilsoniskās līdzdalības izpausmes attīstīšana, proti, bērnos un jauniešos patriotisms tiek veicināts ar viņu iesaisti un līdzdalību, kā arī starpdisciplināra pieeja ekonomikas apgūšanā, kas pilnveidota sadarbībā ar Latvijas Banku. Otra priekšlikumu grupa ir saistīta ar konkrētiem ieteikumiem, kā precizēt un uzlabot jomā sasniedzamos rezultātus, lai prasības atbilstu vecumposma īpatnībām.

Trešā priekšlikumu grupa saistīta ar kristīgo vērtību iekļaušanu mācību saturā, nepieciešamību saglabāt kristīgo mācību. Mācību jomas eksperti uzskata, ka pilnveidotajā mācību satura versijā ir iekļauts jautājumu loks, kas saistīts ar reliģisko kompetenci, un nepieciešams lielāks uzsvars uz vispārcilvēciskajām vērtībām, to skaitā kristīgajām vērtībām. Tāpat mācību jomas eksperti norāda, ka sociālo zinību jaunajā mācību saturā ir integrēta ētika un arī mācība par reliģijām. Kristīgo mācību ir iespējams, tāpat kā līdz šim, mācīt kā izvēles priekšmetu, ja šādu vēlēšanos ir izteikuši vecāki. Šī izvēle paredz to, ka tas ir papildu laiks mācību procesā; līdztekus kristīgajai mācībai var būt jebkas, ko skola var piedāvāt un skolēni var izvēlēties.

4. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma

Kopumā sabiedriskajā apspriešanā saņemts pozitīvs vērtējums par lielo ideju pēctecīgumu, vienotu mākslas priekšmetu standartu un pieeju jomai kopumā.

Atzinīgi vērtēts uzsvars uz radošo procesu un pašizpausmi, proporcionāli mazāk laika veltot teorētisko zināšanu apguvei. Ir saņemti vairāki priekšlikumi par mācību satura apjoma samazināšanu, tomēr ir maz konkrētu priekšlikumu, kā to paveikt.

Kopumā pozitīvi tiek vērtēts jaunizveidotais Drāmas modulis, taču saņemti pretrunīgi viedokļi par tā ieviešanu skolās.

Ir konkrēti priekšlikumi par atsevišķu sasniedzamo rezultātu pilnveidošanu atbilstoši vecumposmiem, kā arī par apgūstamā satura apjoma un teorētisko zināšanu īpatsvara samazināšanu mūzikā.

Tāpat izteikts priekšlikums nostiprināt kultūras izpratnes vietu mācību saturā kopumā, iestrādājot to visās mācību jomās.

Ir saņemts arī atbalsts trīs līmeņu satura apguvei vidusskolā un kultūras studiju mācību priekšmeta saturam un nosaukumam.

Pastāv atšķirīgi viedokļi par literatūras iekļaušanu valodu mācību jomā, kā arī par obligātās literatūras saraksta izveidošanu.

5. Dabaszinātņu mācību joma

Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka jaunais mācību saturs turpina iepriekšējos gados aizsākto dabaszinātņu jomā. Mācību jomas skolotāji jo īpaši atbalsta to, ka ir vienots mācību jomas standarts atsevišķu dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu vietā un ka ir formulētas lielās idejas. Savukārt augstskolu mācībspēki ir iesnieguši jautājumus par lielo ideju izcelsmi. Līdz ar to dabaszinātņu mācību jomas eksperti skatīs lielo ideju saturu un uzsvarus, saglabājot lielo ideju pieeju kā tādu.

Ir saņemti daudzi konkrēti un detalizēti priekšlikumi par dabaszinātņu mācību jomā pilnveidojamajiem aspektiem, to skaitā par sasniedzamo rezultātu atbilstību vecumposmam. Dabaszinātņu mācību jomas eksperti vērtēs katru no šiem priekšlikumiem un veiks nepieciešamās izmaiņas. 

Sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem ir bažas par samazinātu stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos – fizikā, ģeogrāfijā, kā arī nav pārliecības par trīs līmeņu satura plānošanas principiem un specializāciju, jau sākot no 10.klases vispārējās vidējās izglītības posmā. Tāpat ir neskaidrība par līdzsvaru starp teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām dabaszinātņu mācību jomā, proti, cik daudz un bieži būs paredzēti praktiskie darbi, laboratorijas darbi; šis jautājums tiks risināts un skaidrots mācību priekšmetu programmu līmenī.

6. Matemātikas mācību joma

Kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemts atbalsts mācību saturam un pieejai matemātikas mācību jomā.

Domas dalās, vai nepieciešams vēl samazināt specifiskā satura apjomu vai drīzāk otrādi. Ir saņemts atbalsts jaunajai sadaļa Matemātikai raksturīgās stratēģijas un spriešana. Pozitīvi vērtēta mācību pieeja rosināt skolēnus saviem vārdiem skaidrot, modelēt, praktiski veidot un demonstrēt, ilustrēt  savus skaidrojumus ar piemēriem.

Ir saņemts arī būtisks atbalsts trīs līmeņu satura apguves piedāvājumam vidusskolā, taču ir bažas par tā ieviešanu vidusskolās, kurās nav paralēlklašu un klasē ir mazāk nekā  20 skolēnu.

Ir saņemti daudzi konkrēti priekšlikumi par matemātikas specifiskā satura jautājumiem, par to vietu mācību procesā, pārcelšanu no viena mācību posma uz citu, to skaitā par nepieciešamību precizēt lielās idejas matemātikas mācību jomā.

Iepazīstoties ar saņemtajiem viedokļiem, mācību jomas eksperti ir saskatījuši nepieciešamību pārskatīt matemātikas satura un pieejas atbilstību vecumposmam sākumskolā; daļa sabiedriskās apspriešanas dalībnieku uzskata, ka 1.klases saturs un pieeja vairāk atbilst 7, nevis 6 gadus veciem bērniem.

7. Tehnoloģiju mācību joma

Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki Tehnoloģiju mācību jomā ir atzinīgi novērtējuši uzsvaru uz dizaina procesu, proti, lai skolēni mācītos, kāpēc un kā top lietas. Pozitīvi novērtēta pieeja turpināt praktisku, amatniecības prasmju apguvi, līdztekus atzīstot, ka jāiet līdzi laikam un jāpaplašina un jāattīsta materiālu un instrumentu loks, ar kuriem skolēnam ir iespēja strādāt.

Ir arī saņemts atbalsts piedāvājumam datoriku apgūt no 1.klases līdz vidusskolai. Pašlaik ir atsevišķs mācību priekšmets “informātika” tikai 5.-7.klasē un 10.-11.klasē.

Tāpat ir saņemts atbalsts tehnoloģiju izvēles moduļu piedāvājumam vidusskolā (programmēšana, dizains, robotika, produktivitātes lietojumprogrammas u.tml.), uzsverot sasaisti ar darba tirgu, iespēju skolām veidot starpdisciplinārus piedāvājumus.

Būtisks atbalsts ir sniegts idejai par skolēnu mācību projektiem, vienlaikus uzsverot to, ka projektu veidus nevajag ierobežot, bet piedāvāt piemērus un izvēles iespējas.

Ir pausts arī satraukums, kas notiks ar pašreizējo mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu. Uz tā pamata tiek veidots dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmets, ko varēs mācīt esošie skolotāji.

Pastāv atšķirīgi viedokļi par mācību priekšmetu piederību jomai: dizaina vieta – kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā; datorikas – matemātikas mācību jomā vai arī jāveido atsevišķa datorzinātnes mācību joma. Mācību jomas eksperti šos iebildumus neatbalsta, pamatojot savu viedokli ar to, ka mācību saturs tiek veidots no skolēnam sasniedzamā rezultāta perspektīvas, nevis no akadēmisko disciplīnu viedokļa.

Saņemti ir arī ieteikumi, kā pilnveidot dizaina procesa lomu jomas priekšmetos, piemēram, papildinot skolēnu pieredzi ar informācijas un vides dizaina projektiem.

8. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma

Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemts atzinīgs  vērtējums mācību saturā iekļauto fizisko aktivitāšu daudzveidībai (orientēšanās, skrituļošana, āra nodarbības, piedzīvojumu aktivitātes). Tāpat atzinīgi ir vērtēta pašaizsardzības iekļaušana mācību saturā.

Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki uzsver, ka ir būtiski palielināt mācību stundu skaitu mācību jomai; gan skolotāji, gan Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pārstāvji, gan Veselības ministrija norāda, ka sportam būtu nepieciešamas 3 stundas nedēļā; savukārt veselībai un drošībai vismaz 1 stunda nedēļā (skolotāju viedoklis), 1,3 stunda (LSPA viedoklis) vai 2 stundas (Veselības ministrijas viedoklis).

Atšķiras arī viedokļi, kā mācīt ar veselību un drošību saistītos jautājumus – kā atsevišķus mācību priekšmetus vai integrēti, piemēram, veidojot vienu visaptverošu mācību priekšmetu, 9.klasē ieviešot diagnostikas darbu sportā, veselībā un drošībā. Projekta Skola2030 eksperti uzskata, ka veselības un drošības tēmas ir iekļaujamas citu mācību priekšmetu saturā, tādējādi sniedzot iespēju skolēnam mācīties lietas kontekstuāli, sasaistē ar citām jomām un tēmām.

Sabiedriskajā apspriešanā ir saņemti priekšlikumi iekļaut tēmas par seksuālo un reproduktīvo veselību mācību saturā 5. vai 6.klasē un 9.vai 10.klasē. Projekta mācību satura eksperti vērtē un apsver iespēju šādu tematisko moduli iekļaut mācību saturā, pieņemot, ka šos jautājumus varētu mācīt dabaszinātņu, sociālo zinātņu, sporta vai citi skolotāji.

Par drošības jautājumiem saņemti priekšlikumi mācību saturā iekļaut tēmas, kas saistītas ar izdzīvošanas prasmēm, izpratni par 21.gadsimta karadarbības specifiku, kiberizaicinājumiem. Mācību satura eksperti izvērtē katru atsevišķo priekšlikumu un vērtē, kā to iekļaut jaunajā mācību saturā.