Pilnveidotā mācību satura modelis vidusskolā – ar iespēju mācīties atbilstoši skolēna interesēm un mērķiem
- 18.februāra preses konferences video ieraksts
- 18.februāra preses konferences prezentācija "Izglītības satura plānošanas principi vispārējā vidējā izglītībā"
- Lejupielādējams skaidrojošs materiāls "Izglītības satura plānošanas principi vispārējā vidējā izglītībā"
Kā norādīja Anita Muižniece, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre, – vidusskolas satura un pieejas principu piedāvājums ir likumsakarīgs nākamais solis vispārējai pēctecīgai izglītības satura pilnveidei. “Jau šogad mūsu bērni pirmsskolas posmā sāks mācības citādi. Pirmsskolas uzdevums būs ikvienā bērnā veicināt zinātkāri, radošumu, veselību, aktivitāti un dzīvesprieku. Nākamajā gadā notiks pāreja uz jauno mācību saturu pamatizglītībā, kas turpinās veidot skolēnu – cilvēku, kurš ir atbildīgs savā lēmumu pieņemšanā, kritiski vērtē, pēta, analizē un rada. Šis ir trešais secīgais solis – vidusskolas posms, kura laikā labi ieliktais pamats pamatskolā būs jāpapildina ar dziļām zināšanām,” viņa sacīja.
Nepieciešamību mainīt līdzšinējos izglītības satura plānošanas principus vidusskolā pamatoja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks: “Pašreiz pārāk lielais priekšmetu skaits vidusskolā, kad skolēns vienlaikus mācās 18 līdz 20 mācību priekšmetus, un lielais visiem obligāti apgūstamo priekšmetu loks, nedod iespēju iedziļināties kādā mācību jomā, kā arī liedz atklāt un attīstīt savas intereses. Turklāt, profesionālo skolu, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem jau šobrīd ir ļoti atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos, lai gan eksāmeni 12. klasē ir vienādi.” Kā norādīja G. Catlaks, tad pašlaik, piemēram, matemātikas stundu skaits profesionālās izglītības iestādes audzēknim un valsts ģimnāzijas skolēnam var atšķirties pat divas reizes (ģimnāzijā 525–700 mācību stundu, bet profesionālajā izglītības iestādē 320), lai gan viņi kārto vienādu eksāmenu.
Ar jauno vidusskolas piedāvājumu iecerēts samazināt laiku, ko skolēni pavada, mācoties obligāti noteiktos mācību priekšmetus, lai dotu iespēju katram attīstīt savas intereses, mācīties vairāk un dziļāk tos priekšmetus, kas viņus interesē. Tas iespējams, piedāvājot mācību satura apguvi līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā) ar definētiem sasniedzamajiem rezultātiem katram apguves līmenim un veidojot mācību priekšmetu kursus atbilstoši šiem līmeņiem. Turklāt līdz ar padziļināto kursu ieviešanu, jaunais modelis nodrošinās Latvijas skolēnu iespējas pielīdzināt vidusskolas atestātu labākajām pasaules izglītības sistēmām.
Skola2030 piedāvājums paredz, ka visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību, mācoties kādu no pamatkursiem katrā mācību jomā, un izvēlas kādu no skolas piedāvātajām padziļināto kursu kombinācijām jeb izvēļu “groziem”, kas dos iespēju 11. un 12. klasē lielākā apjomā, nekā šobrīd, apgūt trīs kursus augstākajā līmenī, kā arī izvēlēties dažādus citus ar savām interesēm saistītus specializētus kursus no skolas piedāvājuma. Šobrīd VISC piedāvājumā ir izveidoti 11 izvēļu “grozu” piemēri, taču skola var veidot arī savus izvēļu “grozus” ar nosacījumu, ka katrā no tiem ir vismaz trīs padziļināti kursi. Kopējā mācību slodze un mācību diena skolēnam paliek nemainīga (3360–3780 mācību stundas trīs gados jeb 36 stundas nedēļā).
Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, saglabāsies trīs obligātie centralizētie eksāmeni, taču tos varēs kārtot dažādos līmeņos – latviešu valodā (optimālajā vai augstākajā līmenī), svešvalodā (angļu, vācu vai franču – optimālajā līmenī), matemātikā (pamata, optimālajā vai augstākajā līmenī). Divos no skolēna izvēlētajiem padziļinātajiem kursiem skolēni kārtos augstākā līmeņa eksāmenu, kā arī vienā no šiem kursiem aizstāvēs pētniecības, jaunrades vai sabiedriskā darba projektu.
Skola2030, strādājot pie vidusskolas satura piedāvājuma, struktūras un izglītības mērķiem, īpaši detalizēti pētīja Igaunijas un Somijas – kā ģeopolitiski un idejiski tuvāko valstu – vidusskolas modeļus, kuros ir gan obligātie, gan izvēles kursi, un sasniedzamie rezultāti ir definēti valsts līmenī. Tāpat arī tika izvērtēti līdzšinējie vidusskolas modeļi Latvijā un ņemtas vērā IZM pasūtītā konsultāciju un pētījumu uzņēmuma Dynamic University ziņojuma rekomendācijas – par vēlamu specializāciju 12. klasē, mācību priekšmetu integrāciju un starpdisciplinaritāti, pamata zināšanu obligāto apguvi un mācību satura izvēli.
Vecāku vēlmes par vidusskolu saturu tika noskaidrotas pērn Skola2030 veiktajā vecāku aptaujā. Saņemtās atbildes liecina, ka arī vecāki vēlas saskaņotību starp mācību priekšmetiem, iespēju skolēniem mācīties saistībā ar dzīvi un mācīties iedziļinoties.
“Mums ir bijis ļoti svarīgi veidot sistemātisku saturisku pamatu šim modelim, skaidri pasakot, ko tieši skolēns iemācās katrā no līmeņiem un katrā no kursiem. Tas dod iespēju skolēniem un skolām pēctecīgi plānot šo kursu apguvi, skolēniem arī mainīt savas izvēles, piemācoties klāt nākamā līmeņa kursu. Vēl ļoti svarīgi, ka izvirzot vienlīdz augstas, pamatīgas prasības visās mācību jomās, vairs nebūs vieglie un grūtie priekšmeti, veidosies līdzvērtīgas izvēles. Turklāt vairs nebūs vienkārši vidusskolu, jo katrai vidusskolai būs jāizvērtē savs piedāvājums, jāattīsta sava specializācija. No šādām apzinātām skolas izvēlēm ieguvēji būs gan skolēni, gan skolotāji. Visiem šiem nosacījumiem izpildoties, vajadzētu nozīmīgi uzlaboties vispārējās vidējās izglītības kvalitātei,” uzskata Zane Oliņa, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja.
Igors Grigorjevs, Ogres 1. vidusskolas direktors, kurš vidusskolas satura piedāvājuma izveidē bijis piesaistīts kā konsultants, modelējot piedāvātā vidusskolas modeļa īstenošanas iespējas skolā, norādīja – to iespējams īstenot dažādās skolās, arī nelielās, taču vispiemērotākais tas būs skolām ar vismaz divām paralēlklasēm, un – jo lielāka skola, jo lielāku izvēli un dziļāku specializāciju tā spēs piedāvāt. Kā vienu no izaicinājumiem I. Grigorjevs minēja skolu piedāvājumu salāgošanu tā, lai reģiona skolēniem būtu pieejama daudzpusīga padziļināto kursu izvēle. Taču viņš arī atzina: “Mūsu skolā ļoti pozitīvi skatāmies uz iespējām mainīt skolas darba organizāciju, jo jaunā modeļa piedāvājums skolām pašām ļauj un liek domāt par to, kā strukturēt vidusskolas saturu un izveidot saprātīgu piedāvājumu skolēniem.”
Dāvis Šļaukstiņš, Siguldas pilsētas vidusskolas (pilotskolas) 10. klases skolēns, kura skolā jau šobrīd ir sākts padziļināti mācīt noteiktu priekšmetu kopu un kurš apgūst robottehnoloģiju ar tādu specializētu priekšmetu palīdzību kā programmēšana, elektronika un telpiskā modelēšana, runājot no skolēnu pozīcijām, stāstīja par savu pieredzi. Mācoties skolā, viņš jau ir praktisku pieredzi – izveidojis automātisku durvju atslēgu, kas strādā ar karti, un astoņu cilvēku grupā video spēli. “Beidzot pamatskolu, man nebija pārliecības, ko darīt nākotnē,” viņš sacīja. “Tagad man ir interese par inženierzinātni un videospēļu izstrādi. Profesija šajā nozarē ir mans sapnis. Līdz tam es nebiju pārliecināts, vai es to spēju un vai es to varētu nākotnē sasniegt. Tagad es zinu, ka tas ir man un man tas padodas.” D. Šļaukstiņš arī uzsvēra: “Mūsu vecuma pusaudžiem ir ļoti liela interese strādāt, bet viss ir atkarīgs no tā, ko mēs mācāmies un kas mūs interesē.”
Savukārt Artūrs Zeps, Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors, pauda gandarījumu, ka augstskolas ir bijušas iesaistītas vidusskolas pilnveidotā satura izstrādē, taču uzsvēra, ka diskusijām joprojām jāturpinās, lai ikvienam skolēnam nodrošinātu iespēju izvēlēties tādu priekšmetu “grozu”, kas dotu nepieciešamās zināšanas studijām dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā, kā arī katrs izvēļu “grozs” ietvertu pietiekamu eksakto priekšmetu skaitu un apjomu, lai uzsāktu studijas šajos virzienos, ņemot vērā, ka daudzi skolēni līdz pat vidusskolas beigām nav pieņēmuši lēmumu par turpmākajām studijām un profesiju. “Mēs sagaidām, ka jaunais modelis spēs paaugstināt kopējo skolēnu zināšanu līmeni,” uzsvēra Zeps. “Šī modeļa ietvaros svarīgākais, kas jāsasniedz, ir perfekts balanss starp to, ka ir minimālās zināšanas noteiktos priekšmetos, ko gribam nodrošināt visiem skolēniem, un padziļinātām zināšanām atsevišķos mācību priekšmetos, kas ir šī projekta lielākā vērtība.”
Līdz martam tupināsies darbs pie vidusskolas satura modeļa pilnveides un konsultācijas ar pedagogiem un sociālajiem partneriem, tai skaitā par konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem visās mācību jomās. Martā VISC plāno iesniegt IZM vispārējās vidējās izglītības standarta projektu, lai virzītu apstiprināšanai valdībai. Pēc standarta pieņemšanas tiks pabeigts darbs pie kursu programmām un mācību līdzekļu piemēru izstrādes, lai 2020. gadā skolas varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju.
