19.05.2023

Šobrīd finanšu pratību apgūst visi skolēni

Maija sākumā Santa Kazaka, Skola 2030 mācību satura izstrādes vadītāja, piedalījās Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu”. Eksperti apsprieda jaunāko "Finanšu pratības indeksu", mēģinot rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kā uzlabot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izlauzties no viduvējības slazda? Kā panākt, lai Latvijas iedzīvotāji plāno savas finanses ilgtermiņā, spēj par sevi parūpēties, piedzīvojot finanšu satricinājumus?

Ekspertu sarunu ievadīja Latvijas Bankas pārstāve Aija Brikše, prezentējot 2022. gada "Finanšu pratības indeksa" rezultātus. Dati liecina, ka šajā jomā Latvijā gandrīz nav vērojams progress salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad Latvijā šāds pētījums tika veikts pirmoreiz.

Komentējot datus, Santa Kazaka uzsver: “Skolēni, kas mācās saskaņā ar jauno pieeju, skolu beigs tikai šogad. Līdz šim mācību gadam ekonomika un finanšu pratība bija izvēles kurss, to izvēlējās tikai daļa no skolēniem. Šobrīd tas ir mainījies - pirmo reizi brīvajā Latvijā pilnīgi visiem skolēniem ir iespēja mācīties finanšu pratību un ekonomiku. Esmu pārliecināta, ka nākotnes absolventu būs aizvien zinošāki un prasmīgāki – mēs strādājam, lai tā būtu.” Šobrīd skolās sociālo zinību stundās finanšu pratību māca jau no 1. klases, pēc tam skolēni to apgūst gan vispārīgajā, gan optimālajā, gan padziļinātajā kursā sociālā un pilsoniskā mācību jomā vidusskolā.

Santa Kazaka akcentē, ka tik pat svarīgi, kā iegūt teorētiskas zināšanas par kādu tēmu, ir būtiski prast iegūtās zināšanas pielietot praksē: “Ir jādomā, kā mēs kā sabiedrība varam palīdzēt skolām, lai šī praktiskā pieredze veidotos. Ir skolas, kurās finanšu pratības un ekonomikas skolotāji ir ļoti entuziastiski un jau sadarbojas ar Swedbank Finanšu laboratoriju, ar Junior Achievement programmu, ar uzņēmējiem, izmanto Latvijas Bankas izstrādātos “Mana ekonomika” mācību materiālus. Taču ir skolas, kurām ir nepieciešams atbalsts, lai šāda prakse kļūtu par daļu no finanšu pratības apguves. Ir jādomā, kā vietējās pašvaldības var palīdzēt. Ja skolotājs kopā ar klasi dodas uz vietējo uzņēmumu, dodas uz vietējo bankas filiāli, kopā pārrunā situāciju, skolēnu izpratne tiek būtiski padziļināta.”

Finanšu pratība ir finanšu izpratnes, zināšanu, prasmju, attieksmes un uzvedības apvienojums, kas nepieciešams, lai pieņemtu optimālus finanšu lēmumus un panāktu indivīdu labklājību vai labbūtību. Lai novērtētu, kāda ir iedzīvotāju finanšu pratība, kas ilgtermiņā var uzlabot to labklājību, atbilstoši OECD INFE izstrādātajai metodoloģijai Latvijā tiek apkopots iedzīvotāju "Finanšu pratības indekss". Iegūtie rezultāti sniedz ieskatu ne tikai finanšu zināšanās, bet aptver arī uzvedības un attieksmes aspektus dažādās iedzīvotāju grupās.

 

Diskusijas ieraksts: šeit.