Valdībā pieņemts valsts pamatizglītības standarts

Ar MK noteikumiem var iepazīties šeit: https://ej.uz/PamatizglitibasStandarts

Pārmaiņas pamatskolas mācību saturā un pieejā ar mērķi ikvienā skolā nodrošināt mūsdienām atbilstošu izglītību visiem izstrādātas Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā ESF projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) un ir balstīta pasaules labāko skolu pieredzē. Pamatizglītības standarta pārskatīšana notiek vispārējās izglītības mācību satura un pieejas pilnveidošanas ietvaros.

Pilnveidotais saturs veidots, sākot ar vīziju par katru skolēnu

Mācību satura pilnveide sākta ar vīziju par to, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu – atbildīgu sabiedrības dalībnieku, personību ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem, radošu darītāju un lietpratēju izaugsmē, kam mācīšanās kļuvusi par ieradumu. Vispārējās izglītības standarts nosaka ietvaru un mācību organizāciju, lai šo vīziju īstenotu dzīvē un skolēnam dotu iespēju apgūt zināšanu pamatus kopā ar vispārējām jeb caurviju prasmēm (pašizziņa, pašvadība, domāšana, radošums, sadarbība, līdzdalība, digitālā lietpratība) un vērtībās balstītiem tikumiem (atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance). 

Kas ir pamatizglītības standarts un uz ko tas attiecas?

Pamatizglītības standarts attiecas uz mācību saturu un pieeju skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Mācību satura apguves mērķi tajā ir izvirzīti attiecīgi trīs gadu posmiem: 1.–3.klase, 4.–6. klase un 7.–9.klase. Skolas ir tiesīgas brīvāk veidot ikdienas mācību darbu, lai šos mērķus sasniegtu, iespēju robežās pielāgojot saviem skolēniem atbilstošu mācību plānu katram posmam. Pamatizglītības standarts ietver katra izglītības posma galvenos mērķus un uzdevumus, obligāti apgūstamo saturu, skolēnu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī mācību  programmu paraugus. Tas nosaka, kādus mācību priekšmetus skolēni attiecīgajās klasēs mācīsies un cik mācību stundu katram no tiem būs atvēlēts.

Būtiskākās mācību satura un pieejas pārmaiņas

Pilnveidotā satura un pieejas mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informatīvu pārblīvētību, nodrošināt mācību satura pēctecību, veicināt kopsakarību izpratni un spēju zināšanas pielietot.

Pilnveidotajā izglītības standartā uzsvērta pieejas maiņa mācībām :

• pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanu uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;
• skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi un apkārtējo vidi, kas ietver arī mācību ekskursijas uz objektiem, kas saistīti ar attiecīgo tematu; 
• starpdisciplināru pieeju mācībām, kas novērš satura sadrumstalotību un veicina skolotāju sadarbību mācību procesa organizēšanā;
• tādu vērtību, attieksmes, vispārīgu prasmju un iemaņu apgūšanu, kas skolēnam palīdzēs apgūto izmantot nepieredzētos apstākļos un noderēs dzīvē turpmāk, ņemot vērā zināšanu mainību un sabiedrības attīstību;
• iespēju mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

Septiņas mācību jomas

Obligātais mācību saturs pamatizglītības standartā strukturēts septiņās mācību jomās ar šādiem mācību priekšmetiem:

• valodu (latviešu valoda, svešvalodas, mazākumtautību dzimtā valoda) 
• sociālā un pilsoniskā (sociālās zinības, sociālās zinības un vēsture, Latvijas un pasaules vēsture)
• kultūras izpratne un pašizpausme mākslām(vizuālā māksla, mūzika, literatūra, drāma)
• dabaszinātņu (dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija)
• matemātikasm(matemātika)
• tehnoloģiju (inženierzinības, dizains un tehnoloģijas, datorika)
• veselības un fiziskās aktivitātes (sports un veselība)

Skolēni tāpat kā līdz šim apgūs ierastos mācību priekšmetus tādus kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, fizika, ķīmija u.c.,  kuriem pievienoti daži jauni mācību priekšmeti. Tādi ir, piemēram, drāma, kurā līdzās citām prasmēm tiek piedāvāta iespēja izkopt publiskas runas mākslu, un dizains un tehnoloģijas, kas attīsta dizaina domāšanu un dod iespēju pieredzēt jaunradītu lietu tapšanas procesus, un aizstās mājturību un tehnoloģijas kā mācību priekšmetu.  

Mācību saturs veidots, saglabājot fokusu uz skolēnam būtiskāko, tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām “lielajām idejām” jeb galvenajām apgūstamā satura idejām, no kurām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti. No standartā definētajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem atvasinātas mācību priekšmetu programmas un mācību stundas saturs, lai ikkatrā mācību stundā tiktu apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret plānoto. Saskaņā ar pilnveidoto pamatizglītības standartu skolēnam sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības tiek noteiktas nevis katrā mācību priekšmetā, bet visā mācību jomā kopumā. Katrā no mācību jomām ir noteikts skaidrs, izmērāms mērķis jeb pratība – kas ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes, kā arī caurviju prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās.

Latviešu valoda. Latviešu valoda tāpat kā līdz šim spēkā esošajos Ministru kabinet noteikumos,  iekļauta valodu mācību jomā, kurā ietilpst arī mazākumtautību valodas un svešvalodas, ar kopīgu struktūras un satura plānojumu, kas veicina dziļāku izpratni par valodas sistēmu, sociālo lomu, attīsta valodas izjūtu un valodu prasmes salīdzinājumā ar citām valodām. Mācību priekšmeta programmā saglabāta visu nozīmīgāko gramatikas likumu apguve, taču būtiska vieta ir atvēlēta valodas žanru izpratnei un daudzveidīgu informācijas avotu iepazīšanai un izvērtēšanai, kā arī digitālajai pratībai. Latviešu valodas stundu skaits nemainās, taču valodas apguve turpinās arī citās stundās kā tekstpratība, jomas terminu apgūšana, zinātnisku tekstu lasīšana, domu izklāsts par konkrētu jautājumu u.c. Literatūra iekļauta kultūras un mākslas pašizpausmes mācību jomā kā mākslas un radošas pašizpausmes veids.

Otrā svešvaloda. Otrās svešvalodas apguvi paredzēts sākt agrāk – no 4. klases (līdz šim – no 6. klases). Daudzi zinātniski pētījumi liecina, ka līdz 10 gadu vecumam bērni citas valodas uztver un apgūst dabiski – līdzīgi kā dzimto valodu, tāpēc šīs bērnu spējas valodu apguvē plānots izmantot. Jo agrāk tiek sākta valodas apguve, jo veiksmīgāk bērni uztver un atdarina specifiskās citas valodas skaņas, ritmu un citas īpatnības. Izglītības programmā noteikts kopējais stundu skaits pirmās un otrās svešvalodas apguvei, lai skolai būtu iespējams stundu skaitu pielāgot savu skolēnu vajadzībām.

Vēsture. Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšana, sākot ar 7. klasi, apvienota mācību priekšmetā  “Latvijas un pasaules vēsture” sociālās un pilsoniskās mācību jomas ietvaros.  Šo pārmaiņu īpaši atbalstījuši jomas profesionāļi – vēstures skolotāji. Vēstures skolotāju biedrība atzīst, ka Latvijas vēsture pasaules kontekstā ļauj labāk izprast cēloņsakarības mūsu valsts vēsturē un nav novērotas pazīmes, ka dalītajā vēstures mācībā skolēni Latvijas vēsturi apgūtu labāk (saskaņā ar Skolotāju biedrības 2015.gadā veiktās aptaujas rezultātiem (http://www.vsb.lv/reforma2011/pedagogu-aptauja).

Dizains un tehnoloģijas. Datorika. Inženierzinātnes. Jaunums mācību satura piedāvājumā ir tehnoloģiju mācību joma, kurā skolēns apgūs pieredzi praktiski radīt sev un sabiedrībai vajadzīgus produktus un digitālus risinājumus. Šīs mācību jomas sasniedzamos rezultātus pamatā īstenos tādos mācību priekšmetos kā dizains un tehnoloģijas, datorika un inženierzinātnes. Mācību priekšmets ar jaunu nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” aizstās līdzšinējo mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu, un to  piedāvās no  1. līdz 9. Klasei. Tas kā izvēles priekšmets būs arī vidusskolā. Mācību saturs ir veidots tā, lai visi skolēni apgūst visu satura piedāvājumu un netiek dalīti, piemēram, grupās pēc dzimuma. Mācības var īstenot, izmantojot dažādus instrumentus un iekārtas, kas vairumā skolu jau ir, tādas kā mācību virtuve, kokapstrādes darbnīca, rokas instrumenti un citi piederumi. Datoriku piedāvāts apgūt jau no 1. klases. Uzsvars uz skolēnu digitālajām prasmēm ir pastiprināts, ko apliecina arī palielinātais stundu skaits  datorikas apgūšanai visā pamatskolas posmā. Datorikas saturs veidots, ņemot par pamatu START IT un VISC satura aprobācijā iegūtās atziņas un piemērus, lai katrs skolēns iegūtu plašas iemaņas darbā ar programmvadāmajām ierīcēm. Visos vecuma posmos tiek apgūtas arī programmēšanas valodas un pieejas.  1.– 3. klasē datoriku paredzēts apgūt integrēti, bet 4.–9. klasē – kā atsevišķu mācību priekšmetu. Savukārt inženierzinību pamatu apguve plānota 7.–9.klasē. Lai palīdzētu skolotājiem labāk sagatavoties Skola2030 no 2019. gada rudens piedāvās profesionālās pilnveides mācības 1200 tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem visā Latvijā.

Drāma. Šis ir jauns mācību priekšmets, kurā skolēniem būs iespēja attīstīt saskarsmes un empātijas prasmes, gūt  skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi. Stundās paredzēts izmantot aktiermeistarības un drāmas metodē balstītus vingrinājumus. Iegūtās prasmes būs noderīgas gan pētniecisku darbu aizstāvēšanā, gan diskusijās un debatēs.  Drāma kā mācību priekšmets veidots tā, lai to varētu mācīt pašreizējie literatūras, sociālo zinību vai citi skolotāji gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti – kopā ar literatūru, sociālajām zinībām, sportu un veselību. Drāma papildina tādus tradicionālos radošās pašizpausmes veidus kā literatūra, mūzika un vizuālā māksla. Drāmas mācību saturu paredzēts integrēt 1.–3. klasē literatūrā, sociālajās zinībās un citos priekšmetos, bet no 4.–9. klasei tai atvēlēts noteikts stundu skaits.

Sports un veselība. Mainās sporta nodarbību mērķis un nozīme – uzsvars no fiziski izmērāmiem normatīviem un sacensību ir pārnests uz sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida ieradumu veicināšanu. Stundās vērība tiks pievērsta arī drošumspējai –  spējai atpazīt riskantas dzīves situācijas un pieņemt lēmumu aktīvai rīcībai. Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes.

Latviešu valoda skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Latviešu valodas loma ir pastiprināta skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Kā zināms, šā gada 22. martā Saeima atbalstīta grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā, un plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Līdz ar to pamatskolā paredzēts ne mazāk kā 50% mācību īstenot latviešu valodā 1.–6. klasē un ne mazāk kā 80%  – 7.–9. klasē, līdz ar to jau pamatskolas līmenī skolēni varēs lietot valsts valodu saziņā un būs gatavi turpināt izglītību valsts valodā.

Izmaiņas vērtēšanā

Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa. Saskaņā ar pilnveidoto pamatizglītības standartu būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas jeb vērtēšanas, lai uzlabotu mācīšanos loma ikdienā. Skolotājs sniedz vērtējumu kā atgriezenisko saiti, lai skolēns varētu uzlabot savu sniegumu mācībās atbilstoši plānotajam rezultātam.

Pamatizglītības standartā uzsvērta diagnosticējošo pārbaudes darbu loma kā būtisks atbalsts skolotājiem, plānojot savu ikdienas darbu mācību gada sākumā, jo tie vairs nebūs jāīsteno vienā noteiktā laikā. Projektā tiks izstrādāti un pakāpeniski piedāvāti 20 diagnosticējošie darbi dažādās mācību jomās atbilstoši jaunam mācību saturam.

Turpmāk mācību gada beigās 1.–3. klases skolēni saņems rakstisku sasniegumu vērtējumu apguves līmeņos atbilstoši nozīmīgākajiem mācību jomā definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti. Izmaiņas ieviestas, atzīstot, ka vērtējums ballēs atsevišķos mācību priekšmetos jau no otrās klases neatbilst pašreizējai starptautiskajai praksei un nesniedz detalizētu informāciju par skolēna sasniegumiem. Savukārt 4.–9. klasē vērtējums tiks izteikts 10 baļļu skalā kā līdz šim.

Projekta Skola2030 ietvaros izstrādās metodiskos materiālus, lai piedāvātu piemērus kā vērtē kompleksus sasniedzamus rezultātus katrā mācību jomā.

Tāpat kā līdz šim skolēna sasniegumu vērtēšanā paredzēti arī obligātie valsts pārbaudījumi. Tiek saglabāti trīs jau iepriekš noteiktie un arī pašlaik spēkā  esošie obligātie valsts pārbaudījumi: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, ko papildinās ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un  tehnoloģiju mācību jomā. Obligāto valsts pārbaudījumu saturs mainīsies saskaņā ar jaunajiem mācību jomu sasniedzamajiem rezultātiem. Ar sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās ir iespēja iepazīties pamatizglītības standarta attiecīgajos pielikumos. 

Pārmaiņas mācību organizēšanā skolās  

Skolas atbildība ir plānot un organizēt mācību procesu tā, lai visiem bērniem būtu nodrošināta iespēja sasniegt standartā noteiktos rezultātus, kas ietver zināšanas, prasmes, attieksmi un vērtības. Lai to īstenotu, skolām paredzēta lielāka autonomija mācību plānu veidošanā, kas būtu pieskaņoti tieši šīs skolas skolēniem un viņu vajadzībām. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, nevis nedēļā, kā tas ir bijis līdz šim, un skola tādējādi varēs elastīgāk organizēt mācības, grupēt mācību priekšmetus, lai sekmētu iedziļināšanos tēmās.

Ar šo izmaiņu ir panākts, ka skola var ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā priekšmetā vai mācību jomā, lai dotu iespēju, piemēram, apmeklēt muzejus, vēsturiskus objektus, veikt pētījumus un īstenot projektus, kas prasa ilgāku laiku. Šāda pieeja ļauj apgūt noteiktu tematu atbilstoši gadalaikam ārpus telpām dabaszinībās; reģionu un novadu skolās ar nelielu skolēnu skaitu, kurās vienas mācību jomas priekšmetus nereti māca viens skolotājs, var ieplānot vairāku mācību priekšmetu apguvi integrēti. Dažādos apvidos skolēnu vajadzības apgūt pastiprināti kādu mācību priekšmetu var atšķirties – piemēram, pilsētu vidē skolēniem ir pieejams lielāks atbalsts un resurss pirmās svešvalodas apguvei salīdzinājumā ar reģionu skolēniem, tādēļ skola var pēc vajadzības mērķtiecīgi ieplānot lielāku svešvalodas stundu skaitu.     

Ikdienas mācību procesa organizēšanā liela nozīme ir skolotāju savstarpējai sadarbībai stundu plānošanā un tēmu saskaņošanā, ko iespējams aplūkot dažādos mācību priekšmetos no dažādiem aspektiem. Tā skolēns veido padziļinātu, starpdisciplināru izpratni par tēmu. Tādēļ skolu vadītāji ir aicināti rūpēties par apstākļu nodrošināšanu, kas rosinātu skolotājus sadarboties ikdienā. 

Mācību satura pilnveides priekšvēsture 

Mācību satura pilnveide un virzība uz mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību pamatskolā tiek turpināta kopš 2006. gada, kad pirmoreiz akcentēta doma par vispārīgu prasmju jeb tā dēvēto caurviju nozīmi bērnu un jauniešu izglītībā. Jau toreiz izvirzīti līdzīgi izglītošanas aspekti – pašizpausme, radošums, analītiski kritiskā domāšana, morālais un estētiskais aspekts, saziņa un sadarbība, mācīšanās kā process un praktiska darbošanās, un atsevišķi – matemātiskā domāšana. Daudzās skolās šo aspektu īstenošana jau kļuvusi par ikdienas praksi, un pilnveidotais pamatizglītības standarts dos iespēju to nostiprināt un veicināt.  

Mācību satura izstrādē ņemts vērā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” paustais: izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai, orientētai uz radošumu, lai reaģētu uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem. Nacionālajā attīstības plānā 2014–2020 minēta nepieciešams attīstīt daudzveidīgas kompetences jeb lietpratības. 

Pirmo reizi Latvijā vispārējās izglītības mācību saturs un pieeja pārskatīta vienotā sistēmā un pēctecīgi visās bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs – no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz pat vidējās izglītības 12. klasei.

Ieviešana

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski:

a) 2019. gada 1. septembrī – pirmsskolā,

b) 2020. gada 1. septembrī – 1., 4., 7. un 10. klasē,

c) 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē,

d) 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju jau veiksmīgi aprobē 100 pilotskolas Latvijā.  Skola2030 turpina informēšanas, izglītošanas un skaidrošanas pasākumus, lai jaunā satura un pieejas ieviešana skolās sasniegtu gaidīto rezultātu – zinošus skolotājus ar mācību procesa vadīšanai nepieciešamajām prasmēm un iemaņām, motivētus un aktīvi izzinošus skolēnus, kas būs sagatavoti nākotnes izaicinājumiem un konkurētspējīgi starptautiski, pārliecinātus un mierīgus vecākus vai bērnu pilnvarotos pārstāvjus.  

Skola2030 rūpējas par to, lai skolotājiem būtu pieejams vajadzīgais atbalsts mācību procesa organizēšanā atbilstoši pilnveidotajai pieejai, veicina skolotāju sadarbību un pieredzes apmaiņu, un gatavo digitālo resursu krātuvi, kurā būs pieejamas gan metodiskās vadlīnijas, gan kolēģu mācību stundu paraugi, kas rosinātu ideju un pieredzes apmaiņu. Skola2030 ne tikai pilnveido mācību saturu, bet arī plāno un īsteno apjomīgus profesionālās pilnveides pasākumus, lai atbalstītu uzsvaru maiņu mācību saturā un pieejā, kā arī atbalsta materiālu sagatavošanu, kas noderēs skolotājiem mācību procesa plānošanā un organizēšanā.