Vērtības – būtiska mūsdienu sabiedrības un arī izglītības daļa

• Konferences galveno runātāju prezentācijas iespējams noskatīties ierakstā Skola2030 YouTube atskaņošanas sarakstā: http://bit.ly/Konference_vertibas
• Uzziņai par vērtībām un tikumiem pilnveidotajā saturā un pieejā: https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/vertibas-un-tikumi

Izglītības mērķi ir plašāki par zināšanu un prasmju apguvi, tāpēc pilnveidotajā mācību saturā iestrādāta trešā vienlīdz svarīgā dimensija – vērtības un vērtībās balstīti ieradumi. Savā ievadrunā VISC vadītājs Guntars Catlaks noradīja tieši – lietpratība (jeb kompetence) bez vērtību komponentes nav iedomājama nevienā profesijā, jo svarīgi ir ne vien tas, ko cilvēks zina un prot, bet arī apziņa par savu zināšanu un prasmju ētisku izmantošanu. “Mēs nevaram saukt par kompetentu cilvēku, kurš pielieto savas zināšanas un prasmes, lai radītu bioloģiskos ieročus vai kļūtu par teroristu. Nesauksim par kompetentu ārstu, kurš nogalina savus pacientus, un politiķi, kurš melo saviem vēlētājiem, lai sasniegtu personiskus vai nelielas grupas mērķus, un žurnālistu, kurš ikdienā nodarbojas ar propagandu,” uzsvēra G. Catlaks. “Kompetenci no vienkārši zināšanām un prasmēm atšķir mērķis un griba, kas ir balstīta vērtībās.”

Pilnveidotajā vispārējās izglītības saturā un pieejā vērtības nav viena skolotāja – klases audzinātāja –  uzdevums. Tās caurauž visu mācību saturu – vērtības ir iestrādātas izglītības paplašinātajos mērķos un sasniedzamajos rezultātos visās mācību jomās, kā arī  izpaužas mācību pieejā un attiecībās ar skolēniem, skolas iekšējā kultūrā un plašākā kopienā. “Vērtības ir tās, kas palīdz saprast, kas ir būtiskākais, galvenais, dod jēgu mācībām, motivē ieguldīt pūles, lai mēs kļūtu labāki,”  uzsvēra Zane Oliņa, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja, stāstot par to, kā vērtības iekļautas pilnveidotajā mācību saturā un pieejā. Z. Oliņa atgādināja, ka izglītības mērķi ir plašāki, nekā tikai iedot skolēnam dziļas, fundamentālas zināšanas. Izglītības mērķis ir skolēns, kurš ir atbildīgs sabiedrības dalībnieks, radošs darītājs, personība ar pašapziņu un lietpratējs izaugsmē, un šīs īpašības ietver pamatvērtības, ko gribam redzēt skolas beidzējā. Vērtības nevar iedot tieši, tās bērni un jaunieši mācās no pieaugušajiem, un skolā var attīstīt ieradumus, kas balstīti vērtībās un kurus skolēni vēlāk pieņem par saviem tikumiem. Tādi (tikumi) ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance. Katrā mācību programmā mācību priekšmetos ir formulēti desmit ieradumi, kuru attīstība šajā mācību priekšmetā ir kā uzdevums, un doti to apraksti. Šādi attīstāmi ieradumi ir formulēti arī pirmsskolā. Svarīgi ir, lai visi pieaugušie – gan skolotāji, gan pārējie skolas darbinieki un vecāki – spētu vienoties par pamatvērtībām, sarunāties vērtību valodā savā starpā un ar bērniem, dotu iespēju bērniem vērtības piedzīvot konsekventi, lai veidotu vienotu izjūtu un izpratni par tām.

Skolas vērtību sistēmu mijiedarbībā veido visi skolai piederīgie: skolēni, skolotāji, administrācija, tehniskais personāls un vecāki, un skolas vērtības ir ieraugāmas konkrētās darbībās. Izkopjot un iedzīvinot vērtības skolā, svarīgi ir iesaistīt visu skolas kopienu – veidot uz attiecībām orientētu mācību vidi ar cieņpilnu savstarpējo izturēšanos visā skolā no garderobes līdz klasei; mācīšanos īstenot secīgi, aktīvi, fokusēti, ņemot vērā skolas, katras klases un bērnu vajadzības; mācību procesā mērķtiecīgi attīstīt sociālās, emociju pārvaldības un mācīšanās prasmes. Savukārt piederības izjūtu skolai skolēnos pirmām kārtām palīdz veidot skolotājs. Tā savā priekšlasījumā ar konkrētiem piemēriem ieraudzīt vērtības skolā un tās iedzīvināt skolā kā organizācijā vedināja Solvita Lazdiņa, Skola2030 mācību satura izstrādes vecākā eksperte, pētniece, kas iedziļinājusies Latvijas skolu mācīšanās kultūrā VISC projekta “Mācīties būt” ietvaros, un arī Rīgas Pilsētas sākumskolas direktore.

Ar iedvesmojošu priekšlasījumu “Kā vērtības iedzīvināt skolā?” kā īpašais viesis Latvijā bija ieradies britu skolotājs un izglītības eksperts, starptautiski atzītās praktiskās sistēmas “Vērtībās balstīta izglītība” (Values-based Education (VbE)) izveidotājs Nīls Hokss (Neil Hawkes), kura vizīti atbalstīja British Council pārstāvniecības Latvijā. Nīlsa Hoksa sistēma ļāvusi skolām daudzās pasaules valstīs radīt ilgtspējīgu mācīšanās vidi, kurā uzlabojas gan skolēnu un skolotāju apmierinātība un labsajūta darbā, gan skolēnu mācību darba rezultāts. Kā novērojis Nīls Hokss, veiksmīga mācību darba un izcilu rezultātu pamatā ir pozitīvas attieksmes veidošana pret mācīšanos un labas attiecības ar skolēniem – tādas, kurās valda uzticēšanās, vēlme sadarboties, atvērtība. Vērtības ir principi, kas nosaka  mūsu domāšanu un jebkuru rīcību, – uzsvēra N. Hokss. Viņa izveidotā sistēma balstās universālās, vispārcilvēciskās vērtībās – tādās, kas ir kopīgas un saprotamas jebkuras valsts, sociālo grupu un kultūras piederīgajiem, proti, patiesība, godīgums, taisnīgums, uzticēšanās, cieņa u.c.. Tās bērni sākotnēji apgūst tiešā pieredzē – vērtībās balstītas uzvedības paraugs skolā ir pieaugušie –, kā arī ar simbolu starpniecību, bet vēlāk iemācās lietot vērtību un ētikas valodu ikdienā, atpazīst, kādas vērtības virza viņu rīcību, un mācās regulēt savu uzvedību, ieklausoties sevī un izdarot apzinātas rīcības izvēles. “Ja jūs gribat iemācīt cieņu, tad jūs nevarat kliegt uz saviem skolēniem, jo tā jūs nedemonstrējat cieņu,” uzsvēra Nīls Hokss.

Globālisma laikmetā, kad aizvien svarīgāka kļūst citu kultūru izpratne un iekļaušana sabiedrībā, aktualizējas jautājums, kā nepazaudēt Latvijas valsts un latviešu nācijas identitāti. Par to diskusijā “Valsts – mūsu identitātes stūrakmens” sprieda Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens, Jelgavas Valsts Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, Rīgas 155. skautu vienības priekšnieks, āra dzīves apmācību centra “Pelēkais vilks” treneris Nils Klints un Skola2030 mācību satura izstrādes vecākais eksperts Ansis Nudiens. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka izpratni par valsti, piederības apziņu un patriotismu nevar iemācīt deklaratīvi. Svarīgs ir skolotāju paraugs, praktiskā rīcība. Ļaujot skolēniem uzņemties atbildību, pašiem iecerēt un īstenot pasākumus, kopā ar pieaugušajiem piedzīvot un pieredzēt, pamazām dabiski veidojas piederības izjūta savai skolai, savam ciemam vai pilsētai, savai zemei. Pilsoniskās apziņas un patriotisma izaugsmē svarīga ir ģimenes, skolas un nevalstiskā sektora savstarpēji papildinoša darbība.

Vairāk nekā 20 darba sesijās – darbnīcās, diskusijās, labās prakses prezentācijās – konferences dalībnieki atbilstoši savām interesēm iepazinās ar praktiskiem paņēmieniem un piemēriem, kā vērtības iedzīvināt skolā katrā mācību priekšmetā un stundā. Tika runāts arī par valodu kā vērtību, kultūras mantojuma nozīmi un medijpratību, kam pamatā ir izpratne par vērtībām.

Šī ir sestā konference, kas tiek organizēta VISC ESF projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Tā notiek laikā, kad pēctecīgi sākts īstenot pilnveidotais mācību saturs un pieeja Latvijā – šogad pirmsskolā, bet nākamajos gados secīgi pārējos vecumposmos,  – tā stiprinot mūsdienīgas lietpratības izglītību. Rīkojot konferences, Skola2030 vēlas aptvert visus Latvijas reģionus. Līdz šim konferences notikušas Valmierā (Vidzeme), Liepājā (Kurzeme), Rīgā, tāpēc šoreiz likumsakarīgi izraudzīta Jelgava no Zemgales reģiona.

Konference notika sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā, AS "Swedbank" un Jelgavas pilsētu.