Fizikas eksāmena darba paraugs un programma augstākajā līmenī
Pārmaiņas mācību saturā liek pārskatīt valsts pārbaudes darbu (turpmāk – eksāmenu) saturu, uzbūvi un norises kārtību.
Eksāmenu (augstākajā, optimālajā un vispārīgajā līmenī) paraugi un to programmas veidotas kā teorētiskais ietvars 2021./2022. mācību gada un nākamo gadu valsts pārbaudes darbu izstrādei, kas nodrošinātu to pēctecību.
Programmās skaidrots vērtēšanas saturs, eksāmena uzbūve, vērtēšanas kārtība un kritēriji, piekļuves nosacījumi eksāmenam un izmantojamie palīglīdzekļi.
Eksāmena darbu paraugi ietver uzdevumu komplektu, vērtēšanas kritērijus, iekļauto uzdevumu raksturojumu (sasniedzamais rezultāts, ko pārbauda uzdevums; sasniedzamo rezultātu grupa, satura modulis, izziņas darbības līmenis), uzdevumu atrisinājumus un atbildes, skolēnu risinājumu piemērus un to vērtējumu.
VISC tīmekļvietne par eksāmeniem
Vidusskolēna izvēles
Vidējās izglītības pakāpē ir izstrādāts jauns fizikas eksāmens augstākajā līmenī. Ikviens skolēns, kurš apgūst vispārējās izglītības saturu vispārizglītojošā skolā vai profesionālās izglītības iestādē, var izvēlēties kārtot augstākā līmeņa eksāmenu fizikā pēc optimālā līmeņa kursa “Fizika I” vai padziļinātā līmeņa kursa “Fizika II” apguves. Līdz šim visi skolēni neatkarīgi no viņu izglītības iestādes profila, stundu skaita fizikā vai savām interesēm 12. klases noslēgumā varēja izvēlēties kārtot centralizēto eksāmenu fizikā.
Jaunais eksāmens veidots saskaņā ar valsts vispārējās izglītības standartā ietvertajiem sasniedzamajiem rezultātiem katram līmenim un iespējām izglītības programmā šīs prasmes iegūt.
Eksāmena mērķi un uzdevumi
Eksāmena mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu fizikā atbilstoši augstākajam mācību satura apguves līmenim – kā teorijā (zināšanas un izpratne), tā praksē (vispārīgās un pētniecības prasmes) un to savstarpējā mijiedarbībā.
Eksāmenā tiek pārbaudīta skolēnu spēja saprast un lietot raksturīgus jēdzienus un sakarības, skaidrojot procesus dabā un tehnikā, argumentējot, spriežot, izmantojot modeļus un veicot kompleksus pētījumus par zināmām un nezināmām tēmām, ar kurām saskaras personiskajā, sabiedriskajā, mācību vai ar darba vidi saistītā jomā.
Piekļuves nosacījumi
Lai kārtotu augstākā līmeņa eksāmenu, skolēnam jāizpilda piekļuves nosacījumu prasības – jāapliecina pētniecības darbības prasmju apguve atbilstoši augstākā apguves līmeņa kursa saturam, un vērtējums par šo prasmju apguvi nedrīkst būt zemāks par četrām ballēm. Astoņas nedēļas pirms eksāmena norises skolēns Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) pievieno patstāvīgi veiktā kompleksā pētījuma protokolu.
Būtiskākās pārmaiņas eksāmena saturā, uzbūvē un norisē
Augstākā līmeņa saturu fizikā raksturo: (1) mācību satura apguves līmenis, (2) sasniedzamo rezultātu veids, kā arī (3) izziņas darbības līmenis.
Jaunajā fizikas eksāmenā iekļauts gan optimālā, gan augstākā līmeņa kursa saturs.
Eksāmenā tiek pārbaudītas gan skolēna zināšanas un izpratne (skolēni zina un lieto dabaszinātniskus faktus, jēdzienus, terminus, sakarības, skaidro un pamato parādības, procesus), gan prasmes (argumentēšana, modelēšana, analītiskā spriešana, reprezentāciju lietošana, informācijpratība), gan šo zināšanu, izpratnes, prasmju un ieradumu kombinācijas, proti, kompleksu problēmu risināšana.
Tāpat pārbaudes dabā skolēnam būs jādemonstrē izziņas darbības līmenis – no vienkāršākās faktu atcerēšanās un tipisko procedūru veikšanas līdz vispārinājumu veidošanai, zināšanu un prasmju lietošanai jaunās situācijās ar augstu kompleksuma pakāpi.
Detalizēts satura raksturojums pieejams eksāmena programmā.
Īpaša uzmanība eksāmenā būs pievērsta skolēna spējai demonstrēt fizikas kompetenci – nozīmīga pārbaudes darba daļa būs saistīta ar mācību priekšmeta specifisko prasmju apguvi, kā arī izteiktākas kā līdz šim būs prasības demonstrēt izpratnes dziļumu. Piemēram, eksāmenos būs iekļauti uzdevumi, kuros skolēniem jāskaidro kāda jēdziena, fizikālā procesa, darbības būtība vai nozīme. Tāpat būs pievērsta uzmanība skolēna gatavībai risināt kompleksas problēmas, tostarp pētniecības ceļā, balstoties uz fizikālo procesu dziļāku izpratni – plānošanas prasmes, analīzes, izvērtēšanas un secināšanas prasmes.
Būtiskākā izmaiņa eksāmenā ir praktiskajā daļā – eksāmenā skolēniem būs jādemonstrē prasmes veikt eksperimentu atbilstoši piedāvātam darba gaitas aprakstam, reģistrēt un apstrādāt iegūtos datus, analizēt un skaidrot eksperimenta rezultātus.
Eksāmenā būs iekļauti arī uzdevumi, lai pārbaudītu prasmes strādāt ar informāciju – to atrisināšanai līdztekus zināšanām un fizikas priekšmeta specifiskām prasmēm būtiska būs arī tekstpratība. Citos eksāmena uzdevumos skolēniem būs jāprot izmantot doto informāciju, t. i., lietot zinātnisko valodu (fizikas terminoloģiju un apzīmējumus) un vizuālo informāciju (attēlus, shēmas, zīmējumus u. c.) dabaszinātnisko procesu skaidrošanai, modelēšanai vai sava viedokļa argumentēšanai.
Fizikas eksāmenā vērtēs prasmi organizēt un skaidrot risinājumu (piemēram, cik strukturēti un citam lasītājam saprotami izklāstīts risinājums, vai iekļauti nepieciešamie skaidrojumi).
Pretēji līdzšinējam 12. klases eksāmenam fizikas eksāmena norise būtiski mainās – tam ir divas daļas:
- daļa – skolēnu pildīs uzdevumus, kuri pārbaudīs fizikai tipiskas zināšanas, izpratnes, prasmes un to kombinācijas;
- daļa – skolēni veiks kompleksu pētījumu un uzdevumus, kuri pārbaudīs skolēnu prasmi veikt eksperimentālo darbību.
2022./2023. mācību gadā eksāmens fizikā augstākajā līmenī notiks divās secīgās dienās. Eksāmena norise citos mācību gados var mainīties, un par to laikus paziņos Valsts izglītības satura centrs.
Vērtēšana
Atsevišķu uzdevumu vērtēšanai izmanto vispārīgu prasmju un prasmju grupu sasniedzamo rezultātu aprakstus.
Katra eksāmena daļa tiek vērtēta atsevišķi, izmantojot noteiktu punktu skaitu. Katram uzdevumam ir izstrādāta vērtēšanas shēma vai pielāgots sasniedzamo rezultātu apraksts, kas izstrādāts, pamatojoties uz programmā iekļauto vispārīgo sasniedzamo rezultātu aprakstu.
Lai nokārtotu eksāmenu 2022./2023. mācību gadā, nepieciešams minimālais 10 % apjoms, kuru var uzskatīt par fizikas kompetences pamatu.
Autors:
Ģirts Zāģeris, Skola2030 eksperts
