Latviešu valodas eksāmena programma un uzdevumu paraugs 9. klasei

Pārmaiņas mācību saturā liek pārskatīt valsts pārbaudes darbu (turpmāk – eksāmenu) saturu, uzbūvi un norises kārtību.

Eksāmenu paraugi un to programmas veidotas kā teorētiskais ietvars 2021./2022. mācību gada un nākamo gadu valsts pārbaudes darbu izstrādei, kas nodrošinātu to pēctecību.

Eksāmena programmās skaidrots vērtēšanas saturs, pārbaudes darba uzbūve, vērtēšanas kārtība un kritēriji, izmantojamie palīglīdzekļi.

Eksāmena darbu paraugi ietver uzdevumu komplektu, vērtēšanas kritērijus, iekļauto uzdevumu raksturojumu (sasniedzamais rezultāts, ko pārbauda uzdevums; sasniedzamo rezultātu grupa, satura modulis, izziņas darbības līmenis), uzdevumu atrisinājumus un atbildes, skolēnu risinājumu piemērus un to vērtējumu.

VISC tīmekļvietne par eksāmeniem 
 

 

Eksāmena mērķi un uzdevumi

Eksāmena mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu latviešu valodā receptīvajās (lasīšana un klausīšanās) un produktīvajās (rakstīšana un runāšana) darbībās un to savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši apgūtajam pamatizglītības mācību saturam. Eksāmenā tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas un izpratne darbā ar literāriem un informatīviem tekstiem, prasme analizēt valodas līdzekļus, latviešu valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normu ievērošana tekstā, kā arī prasme rakstveidā un mutvārdos skaidri izteikt un pamatot argumentētu viedokli, sasaistot to ar savu pieredzi.

 

Būtiskākās pārmaiņas eksāmena saturā, uzbūvē un norisē

Sākot ar 2022./2023. mācību gadu, eksāmens latviešu valodā pamatizglītības iegūšanai tiks organizēts un vērtēts kā centralizētais eksāmens (CE). Līdz šim 9. klases latviešu valodas eksāmenā iegūtais vērtējums tika izteikts ballēs, bet no šī mācību gada tas tiks vērtēts centralizēti un vērtējums izteikts procentos, kā arī par katru eksāmenu tiks izsniegts CE sertifikāts. CE sertifikāti par pamatizglītību elektroniskā formātā būs pieejami VIIS 2023. gada 21. jūnijā.

Sākot ar 2022./2023. mācību gadu, vienotu latviešu valodas eksāmenu kārto visi 9. klašu beidzēji (gan izglītības iestādēs ar latviešu mācībvalodu, gan izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas).

Jaunais 9. klases latviešu valodas eksāmens pēc uzbūves ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem, taču mainīts un pilnveidots ir tā saturs.

Pirmajā daļā iekļautie uzdevumi izriet no pārbaudījumā dotajiem tekstiem, līdz ar to uzdevumu veidiem ir mazāka prognozējamības pakāpe un lielāka iespēja skolēniem demonstrēt faktiskās zināšanas un prasmes. Lielāks uzsvars likts uz skolēnu argumentācijas prasmēm.

Pēc uzbūves eksāmens ir sadalīts trīs daļās:

  1. daļa – teksta satura un valodas līdzekļu analīze (rakstveidā);
  2. daļa – tekstveide (pārspriedums);
  3. daļa – runa un saziņa (mutvārdos).

1. un 2. daļa ir pildāmas rakstveidā, tās ir saturiski saistītas un notiek vienā dienā. 3. daļa ir mutvārdos, tā ir saturiski neatkarīga no pārējām daļām.

Eksāmena saturs

Pirmajā daļā skolēnam jāizmanto savas zināšanas un prasmes saistībā ar lasīšanas un rakstīšanas valoddarbības prasmēm. Jāveic daiļliteratūras un informatīva teksta analīze, jāpamato vārdu izvēles nosacījumi un lietojums, jāveic uzdevumi par valodas gramatisko (morfoloģisko un sintaktisko) līdzekļu pareizu lietojumu, kā arī savās atbildēs jāievēro latviešu literārās valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normas.

Otrajā daļā skolēnam jāraksta pārsprieduma žanra domraksts (apjoms 250–350 vārdu) par vienu no piedāvātajiem tematiem, tajā argumentācijai izmantojot aktuālus sabiedriskos un kultūras notikumus, kā arī literāros darbus.

Trešajā (mutvārdu) daļā skolēns demonstrē prasmes saistībā ar runāšanas un klausīšanās valoddarbības prasmēm, uzstājoties ar loģisku un argumentētu publisko runu un izvērsti (vismaz minūti) atbildot uz diviem skolotāja (intervētāja) jautājumiem par runas tematu, saturu, aktualitāti vai temata izvēles pamatojumu. Runas tematu skolēns izvēlas mācību gada laikā un patstāvīgi sagatavo 3–5 minūšu garu stāstījumu, ievērojot publiskās runas vērtēšanas kritērijus.

Detalizēts satura raksturojums pieejams eksāmena programmā.

 

Vērtēšana

Katra eksāmena daļa tiek vērtēta atsevišķi, izmantojot noteiktu punktu skaitu un katram uzdevumam pielāgotu snieguma līmeņu aprakstu. Katrai eksāmena daļai ir paredzēts noteikts punktu skaits, visu daļu kopējais maksimālais punktu skaits ir 100 punktu. Atsevišķos pirmās daļas uzdevumos, kuri ir atzīmēti ar piktogrammu, vērtē arī pareizrakstību.

2023./2024. mācību gadā skolēnam eksāmena nokārtošanai būs jāiegūst 15 %.

 

 

Autore:
Lauma Muižniece, Skola2030 valodu mācību jomas eksperte