Protu

Es saprotu, tātad zinu – protu – gribu – varu

Pilnveidotajā mācību saturā – ko šī gada septembrī pakāpeniski sāks īstenot visās skolās Latvijā – ir pastiprināta valodu loma. Pirmkārt, latviešu kā dzimtās valodas un kā mācību valodas loma, otrkārt, tas notiek līdztekus arvien intensīvākai un agrīnākai vismaz divu svešvalodu apguvei. Skolēni joprojām apgūs un izkops prasmi lasīt, rakstīt, izteikties, bagātinās vārdu krājumu, apgūs gramatikas likumus un citus teorētiskos aspektus, ņemot vērā to, ka valoda nav statiska, tā mainās un attīstās, ir efektīvas saziņas, izziņas un domāšanas rīks daudzveidīgās dzīves situācijās un kontekstos, kur svarīgi ir saprast – un saprasties.

Vecāku informatīvās kampaņas ietvaros mākslinieks Ēriks Caune kopā ar  Liepājas 1. ģimnāzijas un Pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” bērniem radījis sienas zīmējumu Liepājā, kas radošā veidā atspoguļo valodu kā vērtību.

Svarīgāko mācību saturā vecākus aicinām uzzināt informatīvā kampaņā:
Es saprotu, tātad zinu – protu – gribu – varu. 

Lasiet vairāk arī par pārmaiņām katrā vecuma posmā: 
pirmsskolā, pamatizglītībā, vidusskolā.
 

Valodas

Valoda ir izglītības iegūšanas pamatā, tāpēc valodas apguve ir svarīgs uzdevums ne tikai valodu, bet arī citu jomu un mācību priekšmetu skolotājiem. Valodas stundās skolēni mācās dažādas parādības nosaukt, vārdus prasmīgi iesaistīt teikumos, teikumus – tekstā. Daiļliteratūra ir nozīmīgs avots, lai iedzīvinātu literārās valodas un kultūras normas. Savukārt citos mācību priekšmetos valoda ir instruments, lai izzinātu jaunus tematus, konstruētu zināšanas un mācītos tās skaidri, precīzi un niansēti izklāstīt runā un rakstos atbilstoši saturam un situācijai. Tāpēc vienlīdz svarīgi apgūt arī publicistikas, lietišķās saziņas un zinātniskās  ievirzes valodu. Turklāt visos priekšmetos ir svarīga laba lasītprasme – tas nozīmē lasīt ar izpratni, saprast, analizēt, izvērtēt lasīto. Tās attīstīšana arī ir viens no būtiskiem akcentiem pilnveidotajā mācību saturā un pieejā.

Nekad agrāk sabiedrība nav saskārusies ar tik plašu tekstu un informācijas daudzveidību, kā tagad – līdzās tradicionālajiem mutvārdu un rakstveida tekstiem dzīvo mutlimodālu un digitālu tekstu formas, un šī tendence nākotnē būs vēl izteiktāka. Tāpēc skolēniem ir jāmācās lasīt un klausīties dažādus tekstus – kritiski izvērtēt un analizēt, atrast atbildes uz vajadzīgajiem jautājumiem, izmantot dažādus resursus, lai pilnveidotu un bagātinātu savas valodas prasmes.

Pilnveidotajā mācību saturā ir uzsvērta valodas nozīme arī individuālā līmenī. Simboliski to varētu izteikt – valoda ir cilvēks. Kamēr būs cilvēki, tikmēr būs valodas lietotāji un tik ilgi arī saglabāsies valoda. Ja nebūs neviena, kurš valodā sazinās, tad mirs arī pati valoda. Tāpēc ir svarīgi valodu apgūt, lietot, ar to spēlēties, piedalīties jaunrades procesā, attīstot to. Katram un ikvienam. Neatkarīgi no vecuma.

Ēriks Caune:
Valoda ir universāla un neapstrīdama komunikācijas kodola sastāvdaļa

“Valoda ir universāla un neapstrīdama komunikācijas kodola sastāvdaļa. Bez savas valodas un nespējas komunicēt mēs aizaugam un dodamies nebūtībā. Bābeles torni nepabeidza, jo Dievs, redzot cilvēku centienus aizsniegties līdz debesīm, sajauca ļaužu kopīgo valodu, sadrumstalojot to daudzās citās. Cilvēki zaudēja spēju saprasties, līdz ar to izjuka tiekšanās doties tālāk. Sargāsim savu valodu, cienīsim tās izcelsmi un rūpēsimies, lai tā neizzustu! Citādi mums turpinājums nerādās spožs – aizaugsim.” 

Mākslinieka Ērika Caunes darbs radīts kopā ar Liepājas 1. ģimnāzijas un Pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” bērniem un radošā veidā atspoguļo valodu kā vērtību un tās nozīmi pilnveidotajā mācību saturā.