“Tas, ko paspēju redzēt, bija ļoti pārliecinoši – projektā iesaistītās pilotskolas šobrīd jau otro gadu aprobē ne vien pilnveidoto saturu, bet arī mērķtiecīgāku pieeju pašam mācīšanās procesam - plāno, kas ir to mērķi, meklē veidus, kā to sasniegt un vērtē sasniegto. Ir ļoti labi redzēt, ka mērķi skolām ir atšķirīgi, jo katrai skolai ir citādi apstākļi un situācijas. Domāju, ka skolas pilnīgi noteikti ir uz pareizā ceļa,” atzina Guntars Catlaks.

Aprobācijā iesaistīto skolu vadītāji uzsvēra satikšanās un pieredzes apmaiņas ar kolēģiem vērtīgumu. Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars sacīja: “Katrreiz, kad satiekamies, svētīgi ir redzēt, ka tie šaubu momenti, kas mums ir bijuši projekta laikā, tiek kliedēti, iepazīstot citu skolu pieredzi, un domāju, ka citām skolām ir tāpat. Katrs no mums droši vien uztraucas un sev jautā: “Vai mēs pareizi darām?” Šajā gadījumā, manuprāt, nav atbildes uz jautājumu, kas ir pareizi un kas nepareizi. Drīzāk jautājums ir par to, kas strādā un kas nestrādā. Šāda veida tikšanās palīdz izskaust kļūdas, ko varētu pieļaut nākotnē.”

Mārupes vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Andžela Sokolova šajā tikšanās laikā kā vērtīgu ieguvumu uzsvēra idejas jauniem skolotāju sadarbības veidiem satura līmenī, lai bērniem samazinātu mācību slodzi un dotu iespēju mācīties kompleksi, un atzina, ka pārmaiņām jau ir redzami rezultāti. “Katrreiz sastopamies ar jauniem izaicinājumiem, bet skolotāji tos pieņem un mēs kopā domājam, ko un kā mainīt. Ir interesanti, un šobrīd jau iezīmējas pārmaiņu pirmie rezultāti. Vērojot skolēnu darbību stundās, var redzēt, ka viņi ir mainījušies – skolēni apzinātāk mācās, saprot, ko un kāpēc viņi dara. Varbūt vēl grūti vērtēt akadēmiskās zināšanas, bet to, kā skolēni veic šos darbus un kā paši iesaistās – ar atdevi un aizrautību. Viņi negaida, ka stundas beigās ieliks atzīmi, bet vienkārši strādā, lai uzzinātu, lai izpētītu, lai izdarītu secinājumus, un neprasa, kas viņiem par to būs. Tas, šķiet, ir lielākais ieguvums.”

Vēl dažas atziņas no pilotskolu vadības komandu pieredzes stāstiem.

Balvu PII “Sienāzītis” fokuss šajā gadā ir bijis iekārtot āra vidi, kas attīsta bērnu domāšanu. Vides labiekārtošanā piedalās gan bērni, gan vecāki. Ārā var mācīties ne tikai dabaszinības, bet arī mūziku un matemātiku, valodu un mākslu, var sportot un svinēt svētkus. Bērni paši iekārtojuši sajūtu taku. “Kad bērni paši kaut ko izveido, tad viņi to arī saudzē,” novērojuši iestādes vadītāji.

Gulbenes 3. PII “Auseklītis” mācās visi. Tam ir atvēlēts laiks pirmdienu pusdienlaikos. Sadarbības spēles izspēlē pat tehniskais personāls. Šeit 2-3 gadus veci bērni klāj galdu un šķiro atkritumus. Lai šādas pārmaiņas ieviestu, visu izšķir skolotāja domāšana.

Naujienas PII “Rūķīši” pirms diviem gadiem sāka ar vērojumiem, kas uzskatāmi parādīja – patiešām procesu vada priekšā stāvošs skolotājs. Naujienieši filmējuši, analizējuši, domājuši un secinājuši, ka vispirms jārada vide bērna patstāvīgai darbībai un jāatlasa atbilstoši uzdevumi.

Vecumnieku vidusskolā raugās, lai mācīšanās mērķi būtu skaidri. Iknedēļas sapulcēm ir viens noteikts laiks – otrdienu pēcpusdienas. Paralēli tam skolā darbojas skolotāju konsultantu grupas – pēc brīvprātības principa skolotāji konsultanti sniedz atbalstu un palīdz konkrētos jautājumos. Ir liela pieredze savstarpējā stundu vērošanā – skolotāji tiek aicināti novadīt vismaz divas atklātās stundas gadā.

Zilupes vidusskola strādā pie snieguma līmeņu aprakstiem un cenšas mācību saturu plānot pa jaunam. Dalība projektā dod iespēju skolotājiem mācīties un sadarboties. Skolas 2 gadu mērķis ir bijis attīstīt runātprasmi skolēniem ar runas traucējumiem.

Limbažu novada ģimnāzija par svarīgāko atzīst labvēlīgas sociāli emocionālās mācīšanās vides nodrošināšanu skolēniem un arī skolotājiem. Pirmajā gadā bijis vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet šajā gadā jau izvirzīti reāli mērķi jeb uzdevumi, un tie bijuši divi: 1) atbildību par savām zināšanām un rezultātiem novirzīt vairāk skolēniem – lai katrs 9. klases skolēns un katrs 7. klases skolēns zinātu, ko viņš katrā mācību priekšmetā ir jau izdarījis un kas viņam vēl ir jāizdara, un lai visās klasēs būtu pieejami sasniedzamie rezultāti; 2) izbeigt ieskaišu darbu pārrakstīšanu; tam tika atvēlēts konkrēts laiks piektdienās, tā dēvētajās “laimīgajās stundās”, kas ir pēc mācībām, iepriekš piesakoties, un skolēni mērķtiecīgi tām gatavojas. Skolas vadības nākamā gada fokuss būs jaunie skolotāji un viņu darbs kopā ar pieredzes bagātiem kolēģiem.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas šī gada izvirzītais mērķis ir: skolotājs kā mācīšanās vadītājs. Vissvarīgākais bija stundu sarakstā pastiprināti veidot stundu pārus jeb blokstundas, veicināt sistemātisku stundu vērošanu un sadarbību starp skolotājiem.

Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas mērķis bija strādāt pie tekstpratības un pašvadītas mācīšanās. Secinājumi: rezultāti nav ātri, taču skolēni var mācīties cits no cita, savukārt snieguma līmeņu apraksti palīdz attīstīt skolēnu prasmes. Izaicinājums joprojām ir stundu gatavošanās laiks un sadarbība starp pedagogiem.

Mārupes vidusskolā skolotāju grupās notiek mācību līdzekļu aprobācija un veidojas sadarbība starp dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, piemēram, mūzikas skolotāji kopā ar vēstures skolotājiem veido kompleksos uzdevumus. Rosinām skolēnu ieguldīt pūles un uzņemties arvien lielāku atbildību par mācīšanos! Svarīgākā pārmaiņa – tagad skolotāji atzīst, ka ir gatavi uz visu, un saka: “Izskatās, ka nebūs tik traki, kā domājām!”

Talsu 2. vidusskolā mācību satura plānošanā un saskaņošanā skolas līmenī nāk palīgā tehnoloģijas – ir izveidots interaktīvs tiešsaistē pieejams gada tematiskais plānojums, kurā pedagogi katram mēnesim ievada plānotos tematus. Visi skolotāji var sekot līdzi tam, ko māca citos priekšmetos, tādējādi iespējams sadarboties ar kolēģiem un saskaņot tematus. Grūtāks bijis sākumposms, kad visa informācija jāsavada pirmo reizi, bet pakāpeniski top arvien vieglāk. noloģijas ļauj vieglāk līdzsvarot skolēna slodzi!

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā katrai stundai tiek izvirzīti sasniedzamie rezultāti skolēniem, un tas veicina jēgpilnu uzdevumu izvēli saistībā ar tiem. Vairāk tiek domāts par skolēna ieguvumiem mācību procesā un prasmēm, veicināta kolektīva vienota izpratne par to, kas ir labs sasniedzamais rezultāts, un skolotāju sadarbība.