Somijas izglītības panākumiem ir senas saknes – reformu pirmsākumi meklējami jau 50 gadus senā pagātnē, taču jaunu pavērsienu tā ieguva pagājušā gadsimta 90. gados, kad lielākas pilnvaras tika piešķirtas pašvaldībām un skolotāji ieguva iespējas plānot satura apguvi un pielāgot mācību programmas. Šo laiku dēvē par pavērsiena punktu Somijas izglītības kultūrā, ko raksturo uzticēšanās attiecības starp izglītības institūcijām, pašvaldībām, skolām un jomas profesionāļiem, kā arī skolu lielāka patstāvība. Somijas izglītības reformu acīmredzamie rezultāti – uz katra bērna izaugsmi vērsta mācīšanās kultūra, nemainīgi izcils sniegums skolēnu starptautiskos salīdzinošos pētījumos, vienlīdzīgas iespējas iegūt labu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no ģimenes ekonomiskā un sociālā stāvokļa un citiem nevienlīdzības faktoriem, kas līdz ar to izpaužas augsti izglītotā sabiedrībā un konkurētspējīgā ekonomikā. Turklāt Somijas izglītības sistēma ir veidota tā, lai ikvienam cilvēkam, kas gatavs mācīties, jebkurā posmā vienmēr būtu iespēja turpināt savu izglītošanos arvien augstākā līmenī.

Katrs eksperts šajā pieredzes apmaiņā iedziļinājās un pētīja savai jomai svarīgos jautājumus, iedvesmojoties un meklējot noderīgo Latvijas skolēniem. Brauciena laikā Skola2030 komanda viesojās vairākās skolās un iepazinās ar to, kā mācības tiek organizētas un notiek gan pirmsskolā, gan pamatskolā, gan vidusskolā, – Merilahti skolā Helsinkos, Mankkaanpuro pamatskolā, Mankkaa vidusskolā un Opinmäki skolu ciematā (campus) Espo, kur tikās ar skolotājiem, skolu vadības komandām un skolēniem. Mūsu speciālisti ameklēja arī Somijas Izglītības pārvaldi, kas funkciju ziņā ir līdzīga Latvijas Valsts izglītības satura centram (VISC), un ar tās darbiniekiem pārrunāja Somijas vidusskolas modeli, iekļaujošās izglītības shēmu un izaicinājumus, kā arī atziņas par pārbaudes un diagnostikas darbiem, – to skaits Somijā ir visai neliels. Skola2030 eksperti iepazina Helsinku un Espo pilsētu izglītības pārvaldes un izvērtēja atšķirības pieejā, kā arī tikās arī ar nevalstiskās organizācijas “Fingo” pārstāvjiem, lai izzinātu NVO iesaisti izglītības plānošanā, un Somijas izglītības arodbiedrību, lai uzzinātu viņu redzējumu par savu izglītības sistēmu.

Iepazīstinām ar trīs ekspertu vērojumiem un iespaidiem.

Individuāls atbalsts katram skolēnam

Sanita Lazdiņa, bijusī Skola2030 latviešu valodas mācību satura izstrādes vecākā eksperte, RTA profesore

Pati galvenā atziņa: Helsinkos redzējām, ka tam visam, ko esam plānojuši un cenšamies iedzīvināt ar mūsu projekta starpniecību Latvijā, ir liela jēga, un tas reāli darbojas.

Daži svarīgākie secinājumi.

Visās skolās vērojām uzticēšanos gan skolotājiem, gan skolēniem, izvēles brīvību, nesteidzīgu mācīšanos, ieinteresētību, koncentrēšanos uz saturu, uz būtību, nevis formu. Tieši ieinteresētība un uzticēšanās ir atslēga daudziem panākumiem. Skolotāji ir brīvi plānošanā un mācību procesa īstenošanā, skolēni – veidā, kā klasē apgūst jauno vielu (sēžot pie sola, pusguļus uz pufa vai stāvot kājās un meklējot informāciju viedtālrunī).

Pārliecinājāmies, ka patiešām liela nozīme ir videi (atvērtai telpai – tiešā un pārnestā nozīmē), mācību telpas ir aprīkotas tā, lai skolēnam būtu ērti mācīties (sēžot, guļot, stāvot, staigājot), visas platības, gan lielas, gan mazas, ir piemērotas mācībām, arī gaiteņi.

Somijas skolas pamatojas uz autentiskā vidē būtiskām parādībām balstītu mācīšanos (phenomenon based learning) – tiek nojauktas mācību priekšmetu robežas, un kādu izvēlētu tematu (“fenomenu” jeb parādību) bērni un jaunieši paši izpēta, tostarp uzdodot jautājumus un meklējot atbildes uz tiem. Skolēni strādā pēc iespējas patstāvīgi un saņem visu nepieciešamo skolotāju atbalstu. Tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā katram skolēnam ir individuālais mācību plāns, vērtēšana pārsvarā sakņojas skolēna portfolio, mācīšanās notiek arī ārpus klases – jebkura vide, kurā bērns darbojas, ir izglītojoša. To uzsver gan izglītības politikas eksperti, gan paši skolotāji: formālā un neformālā mācīšanās nav vairs tik nošķirtas, tāpat kā formālā un neformālā mācīšanās vide. Piemēram, tematu par salikteņiem ar sākumskolas bērniem var apgūt, arī pastaigājoties ārā un meklējot, kur mēs tos redzam (sniegavīrs, ceļazīmes, divritenis u. tml.).

Īpaši jāuzsver, ka Somijas skolās lielu uzmanību pievērš daudzpusīgam skolēnu atbalstam, un to iespējams saņemt ikvienam. Tas tiek nodrošināts trijos līmeņos. Pamata atbalstu (general support) nosaka skolotājs, un pamatojums ir viņa novērtējums un ieteikumi; nepieciešamības gadījumā var izveidot arī skolēna individuālo mācīšanās plānu (individual learing plan). Pastiprināto atbalstu (intensified support) skolēnam nosaka skolotāju grupa skolā (pedagogu padome), un tas var būt regulārs un ilgstošs; šādā gadījumā tiek izveidots individuālais mācīšanās plāns, taču iespējamas arī citas atbalsta formas. Speciālo atbalstu (special support) nosaka lietpratēji (komisija pašvaldības līmenī). Tiek veikta skolēnu medicīniskā diagnosticēšana un veidots individuālais atbalsta un mācību plāns (indivudal education plan). Bērniem, kuriem nepieciešams speciālais atbalsts, kuriem ir grūtības apgūt mācību priekšmetu saturu, būtiskākais mērķis mācību procesā ir attīstīt komunikācijas un sociālās prasmes, apgūt kognitīvās prasmes kā tādas, veikt uzdevumus, kas veicinātu ikdienas dzīvē vajadzīgās iemaņas un prasmes.

Jāpiebilst, ka atbalstu saņem visi skolēni neatkarīgi no viņu sekmēm. Katrā skolā ir izstrādāta sistēma, kā dokumentēt visa veida atbalsta soļus skolēniem. Lielākā uzmanība parasti ir veltīta pastiprinātajam atbalstam. Skola pati nosaka, kā skolēns saņems atbalstu. Vispirms skola sazinās ar ģimeni, tad kopīgi plāno un izveido sistēmu, kā atbalstīt skolēnu mācībās. Īpašajos gadījumos, lai nodrošinātu atbalstu skolēnam, pati skola skolotājam norīko palīgu – skolotāja asistentu. Piemēram, ja bērnam somu valoda nav dzimtā valoda, viņam skolas līmenī tiek plānots atbalsts individuālajām nodarbībām, nelielas grupas (ar citiem līdzīgiem bērniem) somu valodas nodarbības, un tad tikai skolotāji kopā ar vecākiem lemj, vai bērns var iekļauties klasē, kurā viss notiek somu valodā.

Somijas izglītībā ļoti uzsver to, ka pati pasaule (pilsēta) ir laba vieta mācīšanās procesam. Somijā ir pārdomātas un piedāvātas daudzas aktivitātes ārpus skolas, kur var mācīties (many learning possibilities): bibliotēkas, muzeji, parki, daba u. tml.

Daudz ko no iepriekš minētā somu izglītības nozares eksperti un skolotāji uzlūko kā stūrakmeņus nākotnes skolai: vajadzība nostiprināt mācīšanos reālajā dzīvē (it visur!), veicināt radošumu un kritisko domāšanu, nodrošināt individuālu mācīšanas plānu, stiprināt sociālās prasmes un sadarbību, rosināt skolēnu līdzdalību un aktīvo lomu mācībās, fokuss uz dziļo mācīšanos un vispārējām kompetencēm. Nākotnes skolā mācības ir atvērts, elastīgs un uz sadarbību vērsts process.

Somu kolēģi arī atzina, ka sākumā bijis ļoti grūti mainīt “sēdēšanu” skolā (pasīvo klausīšanos skolotāja teiktajā) uz aktīvo mācīšanos. Tāpat arī minēja, ka grūti noteikt robežu starp atgriezenisko saiti un vērtējumu.

Visbeidzot, gribu uzsvērt, ka pieeja somu un latviešu valodas mācīšanā jaunajā saturā ir ļoti līdzīga, proti, virzīties no piemēriem uz teorētiskajām atziņām, nevis otrādi; koncentrēties uz valodas lietojumu dažādos kontekstos, šim mērķim apgūstot noteiktas valodas parādības; darboties arī digitālajā vidē, mācot valodu un literatūru; mācīšanā izmantot mūsdienīgus, aktuālus informatīvos un daiļliteratūras tekstus.

Pašā noslēgumā vēlos citēt kāda somu kolēģa teikto, ka reformu būtība nebija mainīt saturu un ieviest kompetenču izglītību vai mācīt vispārīgas prasmes. “Mērķis bija piešķirt jēgu skolai.”

Atbildības un vienlīdzības ieradumu veidošana

Inga Krišāne, Skola2030 kultūras un pašizpausmes mākslā mācību jomas vecākā eksperte

Viesojoties Somijas izglītības iestādēs, nevarēja nepamanīt ikdienas ieradumu izpausmes, kas atkārtojās visās apmeklētajās skolās – kā atbildību veicinoši un vienlīdzību un izvēles brīvību nodrošinoši ieradumi.

Ik skolā ēdienzālēs par kārtību un tīrību rūpējās paši skolēni – lielākie dežurējot un pēc visiem paēdušajiem mazgājot galdus, grīdu, sakārtojot krēslus, citā skolā no pašiem mazākajiem, 1. vai 2. klases skolēniem, pēc klasesbiedru aiziešanas no galda telpā palika divas sīciņas meitenītes, kas naski atnesa mitras galda lupatiņas un notīrīja galu, pie kura bija ēduši. Ēdamzālē noteikumi visiem vienādi, arī skolotājiem – izvēlēties var starp ēdienu ar gaļu vai bez gaļas, kā arī salātu veidu. Ēdiens visiem vienāds, bet katrs var uzlikt tik daudz savā šķīvī, cik vēlas. Lai palīdzētu skolēniem saprast, cik daudz no katra ēdiena veida ir veselīgi ēst, un veidotu ieradumu, ka uzliktais jāapēd un nedrīkst ēdienu mest laukā, skolēni acīmredzot mācību stundās izveidojuši vizuālas atgādnes. Kādā skolā bērni bija izveidojuši maketus no papīra – šķīvjus ar ēdiena apjomu atbilstoši katrai klašu grupai, lai vizuāli atgādinātu, cik daudz katrā vecumā ieteicams apēst. Katrs savus traukus pēc sevis arī novāc un ievieto trauku mazgājamo mašīnu kastēs bez ēdienu atliekām un salvetēm. Nekādu saldo ēdienu, nekādu saldināto dzērienu, tikai ūdens un piens, cik vēlies! Un sagriezti āboli, kāļi. Arī skolotājiem. Skolas ēkā nav kafijas un saldumu automātu, kafejnīcu. Skolotājiem un skolēniem ikdienā dzīvojot pēc vieniem un tiem pašiem principiem, kuri ir mācību saturā, skolēni iegūst iespēju nepastarpināti mācīties vistiešākajā veidā. Arī vide un iekārtojums apliecina atvērtību, vienlīdzību un cieņu. Vienādi personīgo lietu skapīši ir gan skolēniem foajē, gan skolotājiem skolotāju istabā. It kā sīkumi. Bet būtiski, lai vārdi saskanētu ar darbiem, lai mācītu bērnos atbildību. Mūsu sabiedrībā joprojām reizēm dzīvojam ar izrādīšanās sindromu, ar pārprastu kārtības nodrošināšanu ar dežurantiem, garderobistiem, ar strādniekiem, kas dara darbu, ko mājās darām paši, un iestādē pēkšņi vajag kādu, kas mūs apkalpo. Rūpes par kārtību ir katra atbildība. Piemēram, Somijas skolās redzējām, ka savas virsdrēbes bērni atstāj vai nu slēdzamos koka skapīšos, vai turpat pie klases uz āķīšiem, un apavus novieto pie sienas. Mazajās skolās bērni mācību telpās uzturas zeķēs, kā to darītu mājās. Ja apavus esi nolicis ne visai kārtīgi, tad neviens nestaigās pakaļ un nekārtos, lai tik gaitenis būtu skaists, ja nu viesi tur ietu. Tā ir tava atbildība, tavi zābaki. Esi līdztiesīgs un atbildīgs par to, ko dari.

Mēdz teikt, ka teātris sākoties ar garderobi. Skola sākas, ienākot pa skolas durvīm. Te nebija teātris – te bija dzīve un vide, kas rosina mācīties. Neuzspiesta, pašsaprotama, cieņpilna vienam pret otru.

Kustību aktivitātes ikdienā gan ārā, gan iekšā

Inese Bautre, Skola2030 veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas vecākā eksperte

Skolās, kuras mēs apmeklējām, liela uzmanība bija pievērsta kustību aktivitātēm ikdienā mācību dienas laikā – lai to būtu iespējami daudz un dažādas. Mācību stundu ilgums ir 60 vai 75 minūtes, un visu mācību priekšmetu stundu laikā notiek dažādas aktivitātes. Ja skolēns kādu laiku ir pavadījis klasē pie datorgalda, tad nākamais uzdevums tiek dots tāds, kura veikšanai ir jāizkustas klases telpā vai pat, izejot gaitenī.

Veselību veicinoša ir pati skolas vide. Starpbrīžos bērni žigli iet ārā, nedrūzmējoties lejā pie vienas garderobes, jo garderobes ir klāt pie klasēm. Pie mācību iestādēm neredzēju lielus stadionus. Ārā ir pavisam vienkārši ierīkoti laukumi gan kustību aktivitātēm, gan rotaļām, gan dažādām sporta spēlēm, ziemā – arī slidotavai. Arī skolas iekštelpās var pievērsties fiziskajām nodarbēm. Var spēlēt galda tenisu, nodarboties ar spēlēm, kas prasa skriet un lēkt, orientēties labirintos, un zīmes uz grīdas norāda kustības virzienu.

Jāpiemin klases telpu daudzfunkcionālais iekārtojums. Galdi ir kantaini un apaļi, sēžamie – gan kustīgi, gan nekustīgi krēsli un ķeblīši, paklājiņi, dīvāniņi un pufi, un, kā teica kāds sociālo zinību skolotājs, nav svarīgi, kur skolēns sēž, galvenais, ka viņš mācās. Skolās notiek pašvadīta mācīšanās, un skolotājs ir procesa organizators un padomdevējs.

Sporta stundā novēroju šādu pieeju. Meitenes vispirms nostājas uz rokām, tad met salto un sagrupējoties piezemējas “mīkstajā bedrē”, t. i., iekrīt mīkstā polsterējumā. Skolotājs ir ieslēdzis uz statīva novietotu planšetdatoru, un katras skolnieces izpildījums tiek filmēts. Meitene pēc vingrinājuma izpildes pienāk pie skolotāja, un abi divi kopīgi analizē nupat izpildīto vingrinājumu. Tā audzēkņi uzreiz saņem atgriezenisko saiti – kas izdevies, kas ne, kāpēc, kas jādara citādi.

Mani sajūsmināja ēdināšana. To skolām nodrošina pašvaldības. Ir zviedru galda princips, un bērni pēc izvēles var paņemt zupu, otro ēdienu un kaut ko no ļoti bagātīgā salātu piedāvājuma – rīvētiem burkāniem, kāpostiem, kāļiem, gurķiem. Viesojoties divās skolās, neredzējām bufetes ar smalkmaizītēm un citiem našķiem, ne arī saldinātus dzērienu. Bērni var padzerties ūdeni, pienu vai kefīram līdzīgu skābpiena produktu. Viss uzturs ir līdzsvarots, un šķiet, ka somi īpaši neraizējas, vai tikai ēdienreizēs nepietrūks gaļas. Paši baudījām ļoti gardu zivju zupu.

Viena liela atziņa – skola neapšaubāmi ir cieši saistīta ar visu sabiedrību. Ļoti jutām, kā somi nemitīgi uzsver savas vērtības. Patīkami, ka skolotājus atbalsta un viņiem uzticas – gan pašvaldība, gan skolas direktors, gan vecāki, gan skolēni, un skolotāji ar milzu atbildību arī dara savu darbu. Tāpat atbalsts ir skolēniem, viņi zina, ka skolotāji strādās ar katru skolēnu individuāli, un arī skolēnos no mazotnes ieaudzina atbildības izjūtu par savu veicamo darbu.

Uzziņai – citi raksti par Somijas izglītības sistēmu

• Mācīšanās ir daudz svarīgāka par mācīšanu. Intervija ar skolotāju Paivi Nilvaru https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/6/blogs-macisanas-ir-daudz-svarigaka-par-macisanu
• Skolotāja, izglītības konsultante un profesionālās izaugsmes trenere izglītībā no Somijas Paivi Nilvara (Päivi Nilivaara) https://ej.uz/Konf_Nilivara
• Irmeli Halinena: Somijas izglītība nav brīnums, bet mērķtiecīga un sistemātiska darba rezultāts https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/somijas-izglitiba-nav-brinums-bet-merktieciga-un-sistematiska-darba-rezultats
• Vērtēšana Somijas izglītības sistēmā (Irmeli Halinena) https://bit.ly/Vertesana_Imerli
• Finland: Slow and Steady Reform for Consistently High Results http://www.oecd.org/pisa/pisaproducts/46581035.pdf