Kā pie jums sāka mācīties ķīniešu meitene? Vai viņa skolā bija pirmais ķīniešu bērns – bērns, kurš neprata latviski?

Jā, toreiz pirmais. Ķīniešu ģimenes gan nebija svešas, tādas mūsu pusē dzīvoja Priekuļos un Cēsīs. Meitenīte un viņas vecāki prata tikai ķīniski. Vecākie ieradās skolā ar tulku, jaunu ķīniešu meiteni, kas veiksmīgi mācījās Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un bija jau diezgan labi apguvusi latviešu valodu. Vecāki bija ieradušies, lai iesniegtu dokumentus. Gan Lilī, gan viņas vecākus iepazīstināju ar skolu, ar skolas mācību darba ikdienu. Vecāki un meitene to pieņēma.

Meitene sāka mācīties, šķiet, oktobrī. Mēs visi mācījāmies darot, es – ar darbību starpniecību. Mēģināju rādīt ar žestiem, zīmēju. Dažos mācību priekšmetos, kā matemātikā un vizuālajā mākslā, mājturībā (vairāk praktiskas darbošanās) saziņa uzreiz padevās vieglāk, dažos, kā dabaszinībās, – grūtāk. Protams, liels apgrūtinājums bija latviešu valoda.

Pirmais solis no manas puses – stundas laikā lūkoju diferencēt uzdevumus, dot tādus, kādus mūsu bērniem dod, mācot lasīt. Tad mēs kā skola sapratām, ka meitenei papildus jāpiedāvā latviešu un angļu valodas nodarbības, un viņa arī mācījās – divreiz nedēļā. Patlaban mūsu skola bērniem piedāvā papildu latviešu valodas stundas, kurās bērni ar skolotāju strādā individuāli.

Vai savas klases vecākus pirms tam iepazīstinājāt ar to, kas sagaida?

Jā, es to izstāstīju, un neviens no skolēnu vecākiem to neuztvēra noraidoši. Viņi to uztvēra kā lielisku iespēju bērniem iepazīties un mācīties komunicēt ar maz pazīstamas valsts pārstāvi.

Kā citi bērni pieņēma, ka klasē ir kāds, kurš ne tikai izskatās atšķirīgs, bet arī mācās citādi? Kā šīs meitenītes klātbūtne bagātināja viņus?

Bērni Lilī pieņēma uzreiz ļoti labvēlīgi, jo meitene jau no paša sākuma pret visiem izturējās draudzīgi, bija atvērta un atsaucīga. Klasesbiedri respektē Lilī, uzklausa viņas viedokli un novērtē to. Bērni tādā vecumā ātri iemanās sazināties. Jau pēc neilga laika daži ciemojās meitenes mājās, savukārt Lilī viesojās pie klasesbiedriem. Sākumā visiem klasesbiedriem bija ļoti liela interese par jaunpienācēju, pēc kāda laika izkristalizējās tie divi trīs, kas kļuva par draugiem.

Ieguvēji neapšaubāmi bija visi klases skolēni, jo jaunā situācija ļāva uzlabot gan angļu valodas, gan komunikācijas prasmes, iepazīstoties ar citas tautības bērnu. Tas deva ie - spēju saprast, ka tautībai nav nozīmes, visu nosaka paša cilvēka personības īpašības un pozitīva attieksme pret apkārtējiem.

Mēs tradicionāli kaut ko grūti saprotamu mēdzam saukt par ķīniešu ābeci, bet gan jau, no ķīniešu viedokļa raugoties, varētu runāt par “latviešu ābeci”. Kā Lilī veicās ar latviešu valodas apgūšanu?

Es mudināju bērnus ar Lilī sarunāties latviski. Lai cik neparasti tas būtu, daļa bērnu vairāk izvēlējās sazināties angliski, lai gan Lilī vienlīdz svešas bija abas šīs valodas. Sapratu, ka nav ko uzspiest, un ļāvu bērniem ar Lilī runāt gan latviski, gan angliski. Pati, dodot mācību stundā uzdevumus, mēģināju vienkārši un lēni to skaidrot latviski.

Pagāja pirmais mācību gads. Vasaras brīvlaikā Lilī papildus bija mācījusies gan latviski, gan angliski. Kad rudenī atsākās mācības, tad angļu valodas pamatlietas viņa jau bija apguvusi un saziņa izdevās aizvien labāk. Vēl pēc kāda laika pamanīju, ka meitene aizvien labāk saprot latviski, lai gan joprojām nerunā. Viņa ilgi klausījās, latviski saprata, bet neatbildēja. Lilī iemanījās nesaprotamo ar interneta vārdnīcas palīdzību tulkot ķīniski. Tulka palīdzību viņa nekad neizmantoja, uzdevuma nosacījumus tulkoja ar telefona starpniecību vai lūdza skolotāja palīdzību. Latviski Lilī palēnām sāka runāt trešā mācību gada beigās.

Manīju arī to, ka meitenei kāds mājās palīdz pildīt uzdevumus. Iespējams, tā bija gadus trīs vecākā māsa Reičela. Lilī sāka maz pamazām rakstīt latviski. Meitene valodu vēl papildus mācījās privātstundās ārpus skolas.

Patlaban Lilī mācās 7. klasē un spēj sarunāties latviski. Sarunvalodu viņa prot labi. Regulāri sazinās latviski gan ar skolotājiem, gan klasesbiedriem. Pašlaik attālinātajās mācībās Lilī pilda visus uzdotos uzdevumus. Tiesa gan, viņai vajag ilgāku laiku, lai to paveiktu.

Atskatoties atpakaļ, ko jūs varētu minēt kā lielākās grūtības, iekļaujot šos bērnus?

Sākumā lielākais izaicinājums bija saprast, kā sazināties ar bērniem un vecākiem, ja ir valodas barjera. Kā veiksmīgāk organizēt mācību procesu, lai apgūtu mācību programmā paredzēto.

Vai Lilī bija vai joprojām ir kāda atvieglota, speciāli veidota mācību programma? Vai prasības bija tās pašas, kas visiem citiem bērniem?

Nekādas īpašas vai speciālas programmas nebija un nav. Ir noruna, ka Lilī jautā, ja ko nesaprot, ko arī viņa dara gan stundu laikā, gan konsultācijās. Skolotāji uzdevumu nosacījumus Līlī cenšas individuāli paskaidrot īsiem, vienkāršiem teikumiem.

Jāpiebilst, ka pirmajā mācību gadā atklājās arī Lilī intereses. Viņa ir apdāvināta vizuālajā mākslā, labi padodas arī matemātika, meitene ir muzikāla. Viņas māsa pat mācās vijoļspēli Cēsu mūzikas koledžā. Skaitļošanā Lilī nebija nekādu grūtību jau pašā sākumā, grūtāk bija izprast teksta uzdevumus. Bet, mācoties 4. klasē, viņa arī šādos gadījumos jau tika galā ar tulkotāja palīdzību. Mācoties 6. klasē, Lilī jau piedalījās novada matemātikas olimpiādē. Skolotāji bija informēti par viņu, un meitenei tika dota iespēja jautāt, ja kādu no nosacījumiem valodas barjeras dēļ viņa nesaprata.

Vai sazināties ar Lilī vecākiem?

Tāda vajadzība radās. Kaut gan Lilī ir ļoti mērķtiecīga, vienu brīdi dabaszinību stundās, arī latviešu valodas, viņa neuztvēra notiekošo pietiekami nopietni un vairs tik aktīvi neiesaistījās mācību procesā. Sapratu, ka jāaprunājas ar vecākiem. Uzrunāju angļu valodas skolotāju, un tad izstāstījām to Lilī māsai Reičelai, kas labi saprata angliski, un jau nākamajā dienā vecāki bija skolā un teica, ka meitene cītīgi apgūs visus mācību priekšmetus, un tā arī bija. Lilī vecāki arī paši izrādīja interesi, apmeklēja skolas pasākumus un cītīgi visu filmēja. Tagad ģimenē aug mazais brālītis, kurš mācās mūsu pirmsskolas iestādē.

Vai izpaudās kādas kultūras, ieradumu atšķirības?

Sākumā meitene bija izvairīga pret dažiem ēdieniem, kā kartupeļiem, bet tagad jau ēd visu, ko ēdam mēs. Kultūras atšķirības manījām sportā, pareizāk sakot, pirms nodarbībām – Lilī pārģērbties gāja atsevišķi no pārējiem. Bet sports viņai padodas, starpbrīžos viņa ar zēniem labprāt uzspēlē futbolu un florbolu. Apģērbā nekādu atšķirību nav.

Izklausās gana vienkārši, pat gludi. Kāpēc, jūsuprāt, ķīniešu meitene tik labi iekļāvās pavisam svešas zemes skolā?

Manuprāt, visu izšķir attieksme. To uzreiz pamanīju, ka Lilī ģimene jūt dziļu cieņu pret skolotāju, pret izraudzīto dzīvesvietu un šeit runāto valodu un tradīcijām. Piemēram, tuvojoties valsts svētkiem, Lilī vienai no pirmajām ir piesprausta lentīte ar Latvijas karogu.

Pašlaik mūsu skolas 1. klasē sākuši mācīties vēl divi citi ķīniešu bērni.

P. S. Lilī zina, ka Domāt. Darīt. Zināt. izdevumā par viņu būs neliela publikācija un jūtas ļoti pagodināta. Viņa ir atsūtījusi arī fotogrāfijas ar savu ģimeni.

Kādus resursus skola izmanto, lai atbalstītu bērnus no ģimenēm, kas nerunā latviski?

Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane:

“Pirms četriem gadiem Lilī bija pirmā skolniece mūsu skolā, kura neprata latviski. Šajā mācību gadā pirmajā klasē sāka mācīties vēl divi ķīniešu bērni no divām dažādām ģimenēm. Šiem bērniem nodrošinām divas individuālas papildu stundas latviešu valodā nedēļā, ko apmaksā pašvaldība.

Skolotāji izmanto Latviešu valodas aģentūras (LVA) izstrādātos materiālus. Aģentūrai ir daudz noderīgu materiālu mazākumtautību bērniem, tāpat bilingvālai izglītībai. Skolotāji arī paši meklē resursus tīmeklī.

Svarīgi ir apjaust resursus konkrētajā klasē, kurā mācās cittautietis. Pirmām kārtām, kādas valodas līdztekus latviešu valodai pārzina pārējie klasesbiedri – angļu, krievu. Šos bērnus ir labi izmantot kā palīgus, lai skaidrotu jaunajam klasesbiedram nesaprotamo.

Būtisks aspekts ir mentalitāte, kas var būt liels atspaids. Ķīniešu ģimenes ir ļoti atvērtas, ļoti labvēlīgas. Visos pasākumos, kuros piedalās viņu bērni, vecāki ir klāt. Šāda attieksme noteikti sekmē bērnu latviešu valodas apguvi.

Nākamais – nevis resurss, bet būtiska atziņa. Bērni agrāk vai vēlāk latviski iemācās. Protams, svarīgi izmantot dažādus resursus atbalstam, bet gribu likt pie sirds – ne skolai kopumā, ne atsevišķiem skolotājiem nevajag no šiem bērniem prasīt maksimumu, nevajag gribēt par katru cenu ātrāk ieraudzīt rezultātu. Mācību procesā iesaistītajiem pieaugušajiem jāpieņem, ka cittautieši neapgūs latviešu valodu vienā mācību gadā. Es pat sacītu, ka tas ir process, kuram vajag ļauties. Vienas veiksmes formulas nav, katrs bērns ir atšķirīgs. Lilī nedaudz latviski sāka runāt otrajā trešajā mācību gadā. Kad latviski sāks runāt pārējie ķīniešu bērni – nevaram zināt.

Tā tiešām ir problēma, ja latviski neprot ne bērns, ne vecāki. Nav iespējams saziņai visu laiku izmantot tulku, ne arī pašu bērnu kā tulku, jo viņš sākumā latviski nesaprot un diezgan ilgi latviski nerunā, kā tas bija arī Lilī gadījumā. Tāpēc gribu uzsvērt, ka darbam ar šādiem bērniem ir jābūt kompleksam. Tas nozīmē, ka nepietiek ar to, ka mēs ar bērniem strādājam skolā. Paralēli jāstrādā arī ar vecākiem – jāmāca arī viņiem latviešu valoda. Paši vecāki ir milzu resurss, tomēr par palīgu tā īsti viņi kļūst, ja arī paši mācās. Tātad vienlaikus vajadzētu mācīties gan vecākiem, gan bērniem. Līdz šim pie mums tā nav bijis, neesmu arī dzirdējusi, ka tā rīkotos kādā citā skolā. Skolai jālūdz savas pašvaldības finansiāls atbalsts, lai arī vecāki varētu mācīties valodas kursos. Mēs paši arī domājam par to runāt ar mūsu pašvaldību.”

Kā sekmīgi iekļaut mācībās bērnus, kuru dzimtā valoda nav latviešu?

Arvils Šalme, Skola2030 valodu mācību jomas vecākais eksperts:

“Arvien vairāk skolas sastopas un sastapsies ar reemigrantu bērniem vai Latvijā iebraukušiem cittautu bērniem, kuru dzimtā / pirmā valoda nav latviešu valoda. Lielā daļā gadījumu šie bērni un jaunieši labi iekļaujas izglītības vidē, iemācās valodu un veiksmīgi integrējas sabiedrībā.

Ir aprakstītas dažādas pieejas – kā veicināt jaunas valodas apguvi, sniegt atbalstu gan individuālā, gan skolas līmenī. Sekmīgākai šo bērnu iekļaušanai svarīgi, ka skolas to sistemātiski plāno un tām ir pieejami papildu resursi. Kaut arī imersija jeb iegremdēšana[1] valodā nav nekas jauns svešvalodu apguves praksē pasaulē, šādās situācijās tomēr jautājumu nevar pilnībā vispārināt, jo katra skolēna valodas apguves stāsts ir individuāls: sekmes ir atkarīgas gan no mācīšanās intensitātes, valodas lietojuma vides, kas sekmē / nesekmē valodas prasmi, mācībās izmantotajām metodēm u. c. Valodas apguvi ietekmē arī vispārīgās spējas un dažādi emocionāli faktori, piemēram, motivācija, pašapziņa, mērķtiecība. Turklāt valoddarbības prasmes noteiktā laika posmā var attīstīties dažādās pakāpēs, piemēram, laba prasme mutvārdos sazināties nenozīmē tikpat labu rakstītprasmes līmeni.

Daži apsvērumi sistemātiskam šādu bērnu un jauniešu atbalstam sekmīgākai valodas apguvei un iekļaušanai.

Svarīga ir mācību vide, kurā iekļaujas cittautu skolēns. Cik draudzīgi, labvēlīgi, ieinteresēti viņu pieņem skola un klase.

Būtiski ir šāda skolēna iepriekšējā pieredze un attīstītas adaptēšanās stratēģijas jaunā, neierastā vidē un sabiedrībā (tā dēvētā eksistenciālā kompetence), spēja saprast savas stiprās un vājās puses un nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu atbalstu.

Mācību procesā svarīgi, lai tiktu sekmēta šāda skolēna socializēšanās, uzdevumu veikšanā iesaistot viņu aktīvās grupās un mudinot citus skolēnus sniegt dažāda veida atbalstu un palīdzību uzdevumu izpildē. Valodas apguves procesā būtiski ir darboties valodas lietojuma vidē – intensīvi dzirdēt jauno valodu, pakāpeniski saprast nozīmes un veidot saziņu kompensējošās stratēģijas, pēc iespējas ātrāk uzsākt aktīvu komunikāciju.

Svarīgi veicināt šāda skolēna valodas apguves procesu arī ārpus skolas, piemēram, iesaistot skolēnus savstarpējā e-pasta / īsziņu sarakstē, rosinot kopā veikt ārpusklases mācību uzdevumus, apmeklēt kultūras un izklaidējošus pasākumus u. c.

Skolotājam jācenšas ar šādu skolēnu runāt “vieglajā valodā”, pēc iespējas vienkāršākā formā paskaidrojot mācību satura jautājumus. Nepieciešamības gadījumā jāizmanto neverbālie saziņas līdzekļi, uzskate, demonstrācija u. c.

Šādiem skolēniem jāizstrādā individuālā programma un mācību materiāli atbilstoši zināšanu un prasmju attīstības dinamikai. Skolēna atdevums jāvērtē pēc ļoti individuāliem kritērijiem.”

Iesakām iepazīties ar šādiem resursiem:

• Metodiskie un mācību materiāli latviešu valodas apguvei LVA izveido tajā vietnē “Māci un mācies” https://maciunmacies.valoda.lv/
• K. Beikers “Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati” http://atvertaskola.iac.edu.lv/gramatas/beikers/risinajumi.htm
• Jaunais un aktuālais bilingvālajā izglītībā Latvijā un pasaulē, LVA rakstu krājums, 2011. https://valoda.lv/wp-content/uploads/docs/E-Gramatas/27-Met_BIL_2.pdf
• Zinātniski metodiskā izdevuma Tagad 2014. nr. 1 raksti par to, kā vairāki ārvalstnieki (japānis, igauniete, čehiete) spējuši apgūt latviešu valodu augstā līmenī https://valoda.lv/zurnala-tagad-jaunakais-numurs/ (Konkrētā izdevuma numuru jautājiet Latviešu valodas aģentūrā vai meklējiet bibliotēkā.)

1) Imersija jeb iegremdēšana nozīmē otrās valodas vai svešvalodas apguves procesu, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvēja dzimtajā valodā. Iegremdēšana var būt daļēja – kad atbilstīgi individuālajām vajadzībām lieto vienkāršākas valodas formas; sniedz tulkojumu dzimtajā valodā; ļauj vispirms sakāmo izdomāt dzimtajā valodā un pēc tam to izteikt apgūstamajā valodā, – vai pilnīga (tad to dēvē par submersiju) – kad mācības pilnībā notiek apgūstamajā valodā, nesniedzot at balstu apguvēja dzimtajā valodā. (Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīcas, LVA, 2011. https://valoda. lv/wp-content/uploads/docs/E-Gramatas/08-Vardnica.pdf )