Pilnveidoto saturu vidusskolā plānots sākt ieviest pakāpeniski visās Latvijas skolās, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē (no 2021. gada 11. klasē, no 2022. gada 12. klasē), kad valdībā tiks pieņemts jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts. Ministru kabineta (MK) noteikumu saskaņošanas procesā precizēti un papildināti izglītības programmas veidošanas nosacījumi. Ar jaunajiem MK noteikumiem var iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/309597

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks: “Šis bija pēdējais no lielajiem normatīvajiem dokumentiem, kas definē jauno izglītības saturu. Šī ir būtiskākā reforma vispārējā izglītībā pēdējo 20 gadu laikā.”

Pārmaiņas pamatskolas mācību saturā un pieejā ar mērķi ikvienā skolā nodrošināt mūsdienām atbilstošu izglītību visiem izstrādātas VISC īstenotā ESF projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) un ir balstīta pasaules labāko skolu pieredzē.

Vidējās pakāpes mērķis ir palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas un sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai profesionālai darbībai. Jaunais standarts paredz jaunus satura izglītības plānošanas un mācību darba organizēšanas principus. 

Saskaņā ar jauno standartu, skolēni varēs vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem, – to nodrošina mazāks mācību priekšmetu skaits un iespēja 30 %  mācību laika veltīt padziļinātiem un specializētiem kursiem.  Rezultātā skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās. Kvalitatīvas izglītības piedāvājums un augstas prasības visās mācību jomās nodrošinās absolventu labāku kopējo sagatavotību turpmākajām gaitām.

Jaunais vidusskolas modelis paredz:

• samazinātu mācību priekšmetu skaitu, lai dotu iespēju skolēniem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos;
• mācību satura apguvi 3 līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus atbilstoši mācību satura apguves līmenim. Mācību satura apguve optimālajā līmenī ir pietiekama, lai iestātos augstskolā;
• satura apguvi kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos; ir noteikts stundu skaits katram kursam, ko skola var elastīgi plānot ilgākā vai īsākā laika periodā;  
• katra vidusskola piedāvā 2 izvēļu grozus jeb kursu komplektus ar vismaz 3 padziļinātajiem kursiem;
• padziļināto kursu apguve pielīdzina Latvijas skolēnu iespējas labākajām pasaules izglītības sistēmām.
• iespējas skolām pielīdzināt skolēnu ārpus izglītības programmu pieredzi saskaņā ar plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem (piemēram, mūzikā, sportā u.c.) 

Mācību slodze. Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai paliek nemainīgs –  ar 36 stundu maksimālo skolēna slodzi nedēļā jeb 3360 – 3780 mācību stundām trīs gados (vakara un neklātienes izglītības programmās mazāks mācību stundu skaits). Mācību stundas ilgums joprojām būs 40 minūtes.

Izvēle. Arī turpmāk vispārējās vidējās izglītības ieguve būs brīvprātīga. 

Prasības vispārējās vidējās izglītības ieguvei

Uzsākot mācības 10. klasē, skolēns izvēlas vienu no skolas piedāvātajiem izvēļu groziem, kā arī citus kursus no skolas piedāvājuma. Vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nosacījumi paredz, ka skolēns:

• apgūst mācību saturu 3360–3780 stundu apjomā;
• apgūst pamatkursus visās mācību jomās;
• apgūst trīs padziļinātos kursus un saistībā ar vienu no tiem veic patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu;
• kārto valsts pārbaudes darbus:
  • latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
  •  svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī;
  •  matemātikā (vismaz optimālajā līmenī);
  •  divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).

Skola izveido savu piedāvājumu un izglītības programmā iekļauj:

• vismaz divas mērķtiecīgi izveidotus padziļināto kursu komplektus jeb izvēļu grozus ar trīs padziļinātiem kursiem katrā no tiem. Vismaz vienam padziļinātajam kursam katrā izvēļu grozā jābūt atšķirīgam;
• pamatkursus katrā mācību jomā – vispārīgā vai optimālā līmenī, saskaņojot ar padziļināto kursu piedāvājumu. Lai mācītos padziļināto kursu, skolēniem jāapgūst optimālā līmeņa pamatkurss;
• specializētos kursus (izglītības iestāde var piedāvāt brīvas izvēles specializētus kursus atbilstoši skolēnu interesēm un izvēļu groziem. Specializēto kursu programmas izstrādā izglītības iestāde saskaņā ar Valsts vispārējās vidējās izglītības standartu. Kursus var izstrādāt jebkurā no ES oficiālajām valodām.);
• stundu plānu trim gadiem.

Plānots, ka skolēni pamatkursus mācīsies galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē atbilstoši skolas veidotajam mācību stundu sarakstam. Pamatkursu apguvei paredzēts veltīt aptuveni 70 %  mācību laika, savukārt padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30 % no mācību laika.

Ir noteikts optimālais stundu skaits visam kursam, nesadalot to pa mācību gadiem. Skola kursu var īstenot īsākā vai garākā laika posmā, piedāvājot kursu apgūt, piemēram, viena gada laikā ar vidēji sešām mācību  stundām nedēļā, vai divu gadu laikā ar vidēji trīs mācību stundām nedēļā. Izglītības iestāde varēs mainīt mācību stundu skaitu kursā, bet nesamazinot kopējo kursa stundu skaitu vairāk par 15 %.

Skolai būs iespēja veidot arī savus, t.  sk. starpdisciplinārus, kursus, integrējot vispārējās vidējās izglītības standartā skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus no dažādām jomām.

Jaunums: mācību satura apguve līmeņos

Plānotie sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos.

• Vispārīgais līmenis. Šajā līmenī skolēns risina problēmas pazīstamās situācijās, nostiprina, vispārina un sistematizē pamatizglītībā apgūto mācību saturu, veido domāšanas paradumus. Mācību saturs šajā līmenī ir katras mācību jomas obligāti apgūstamā satura daļa.
   
• Optimālais līmenis. Šajā līmenī skolēns nostiprina prasmes plānot un īstenot patstāvīgu izziņas un problēmu risināšanas darbību, identificē un risina problēmas vienkāršās, nepazīstamās situācijās, veido padziļinātu konceptuālo izpratni mācību jomā ar  starpdisciplināriem elementiem, demonstrē kompleksas prasmes, iegūst produkta radīšanas pieredzi. Mācību saturs šajā līmenī ir svarīgs vispusīgai vispārējai vidējai izglītībai;
   
• Augstākais līmenis. Šajā līmenī skolēns apzināti, atbildīgi, radoši un patstāvīgi plāno un pārrauga savu izziņas darbību, patstāvīgi risina problēmas nepazīstamās, sarežģītās situācijās, veido dziļu konceptuālo izpratni mācību jomā, saskata starpdisciplināras likumsakarības, mācās patstāvīgi plānot, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt produkta radīšanas procesu. Mācību saturs šajā apguves līmenī ir padziļināts un paplašināts, un svarīgs skolēna iecerēto studiju profila specializācijas virzienam.

Vidusskolas posmā skolēni mācību saturu apgūst saskaņā ar jomās plānotajiem rezultātiem kursu veidā

• pamatkurss sniedz vispārīgā vai optimālā līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes;
• padziļinātais kurss sniedz augstākā līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes;
• specializētais kurss sniedz spcifiskas jebkura līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes.

Katrā mācību jomā ir pamatkursi, padziļinātie un specializētie kursi ar noteiktiem satura apguves nosacījumiem skolēnam. Katram kursam ir norādīts kopējais optimālais mācību stundu skaits, kas nepieciešams šī kursa satura apguvei. Izglītības iestāde varēs mainīt (palielināt vai samazināt) mācību stundu skaitu kursā, bet nesamazinot vairāk par 15 % no šī kursa kopējā stundu skaita.

​Piedāvāta arī alternatīva mācību stundu skaita uzskaites forma – kredītpunkts: vienam kredītpunktam atbilst 35 mācību stundas (1 kp = 35 mācību stundas). 35 mācību stundas izvēlētas, jo šis skaitlis atbilst mācību nedēļu skaitam mācību gadā. Šāda mācību stundu skaita uzskaites forma dod iespēju skolām un skolēniem plānojot darboties ar mazākiem skaitļiem.

Atbalsts skolām izglītības satura plānošanas principu īstenošanai

Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā ir formulēti (a) sasniedzamie rezultāti vispārīgajā, optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī septiņās mācību jomās; (b) atsevišķā standarta pielikumā norādīts, kuri sasniedzamie rezultāti apgūstami katrā no mācību priekšmetu kursiem (pamatkursā, padziļinātajā kursā un specializētajā kursā).

VISC veidos kursu programmu paraugus un valsts pārbaudes darbu paraugus. Papildus VISC piedāvās mācību līdzekļu piemērus visiem pamatkursiem. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk skolotāji varēs veidot savas kursu programmas vai veidot jaunus specializētos kursus vispārējās vidējās izglītības standarta apguvei.

Kāpēc bija vajadzīgas pārmaiņas?

Pašlaik vispārējā vidējā izglītībā skolēns izvēlas vienu no četrām izglītības programmām (humanitārā un sociālā; matemātikas, dabaszinību un tehnikas; vispārizglītojošā vai profesionāli orientētā virziena) ar nelielām variācijām. Šis modelis ir uzlabojams, jo:

• ir pārāk liels mācību priekšmetu skaits, ko vidusskolēns mācās vienlaikus (18 līdz 20); liels obligāto priekšmetu skaits un sasniedzamie rezultāti, kas vienādi visās izglītības programmās;
• skolēniem nav pietiekamas iespējas iedziļināties, atklāt un attīstīt savas intereses;
• profesionālās izglītības iestāžu, vispārizglītojošo vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem ir atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos (līdz pat divām reizēm), bet vienādi eksāmeni 12. klasē;
• Latvijas skolēnu iespējas nav pietiekami pielīdzināmas labākajām pasaules izglītības sistēmām, jo ir nepietiekams stundu skaits katrā no mācību priekšmetiem.