Eksāmenus atbilstoši jaunajam standartam skolēni pirmoreiz kārtos tikai šajā vasarā

Studentu zināšanas vēsturē – vai nu tās ir labas, vai sliktas – nekādi nevar būt pilnveidotā satura rezultāts. Iemesls tam ir vienkāršs: līdz šim neviens skolēns atbilstoši jaunajam standartam skolu vēl nav beidzis. Jaunā standarta pakāpeniska ieviešana – 1., 4., 7. un 10. klasēs – sākās 2020. gada 1. septembrī, un tikai šī 2023. gada vasarā skolēni pirmoreiz kārtos eksāmenus atbilstoši jaunajam standartam. 

Pilnveidotais saturs sniedz iespēju vēsturi izprast politisko, sociālo un ekonomisko procesu kontekstā

Publiskajā telpā ir izskanējuši viedokļi, ka skolēni sliktāk zinās vēsturi tieši tāpēc, ka pilnveidotajā saturā piedāvāta integrēta pieeja: papildus vēsturiskajiem faktiem, skolēni apgūst arī sociālpolitisko un ekonomisko kontekstu. Vai tiešām? Ja iedziļināmies, saprotam, ka izprast gan vēsturiskus, gan mūsdienu notikumus ir neiespējami, ja tos neskatām politisko, sociālo un ekonomisko procesu kontekstā. Šobrīd notiekošais Ukrainā ir viens no spilgtākajiem piemēriem. Kā, neskatot sociāli ekonomiskos aspektus, skaidrot ne vien Ukrainas un Krievijas, bet arī ASV un Ķīnas aktīvo lomu notiekošajā, kā skaidrot ekonomisko sankciju ieviešanu, īpaši augsto tehnoloģiju jomā?

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs, pedagogu izglītības projekta “Mācītspēks” kurators un programmas “Iespējamā misija” absolvents Edgars Plētiens jau 2018. gadā vērsa uzmanību uz jauna skatījuma nepieciešamību vēstures saturā, un šī aktualitāte pēdējā gada pasaules notikumu kontekstā ir tikai pastiprinājusies. Kā runāt par vēsturi, cik iekļaujošai tai jābūt, kā jauniešiem kļūt par labiem pilsoņiem.

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, ir naivi domāt, ka šobrīd vēsturi iespējams pasniegt, izmantojot tikai vienu avotu, vienu mācību grāmatu. Taču ikvienam skolotājiem ir pieejami gan interneta resursi, gan citi avoti, kuros balstīties, lai vēsturi stundās pasniegtu kvalitatīvi, mūsdienīgi un aizraujoši. Piemēram, 2022. gadā tika izdota Mārtiņa Ķibilda izsapņotā grāmata “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”. Papildus grāmatai, pateicoties Skola2030 ekspertes Annijas Bergmanes iniciatīvai, tika radīts arī mācību palīgmateriāls skolotājiem.

Tieši integrēta pieeja saturam, pretstatā iepriekš izmantotajai vēstures hronoloģiskajai pieejai, ļauj skolēniem izprast kopsakarības starp dažādiem mūsdienu notikumiem, tādejādi jaunais mācību saturs stiprina izpratni par sabiedrības norisēm, politisko un pilsonisko līdzdalību un veido atbildīgāku sabiedrību. Turklāt, ja tomēr skolotājam ir pārliecība, ka vienkārši hronoloģisks vēstures izklāsts viņa skolēniem būs noderīgāka – arī tas nav liegts. Skolotājam obligāts ir tikai standarts – sasniedzamie rezultāti, kas viņa skolēniem ir jāapgūst triju gadu periodā.

Jaunais standarts skolām ļauj izvēlēties piemērotāko vēstures apguves modeli

Skolām līdz ar jauno saturu ir krietni brīvākas iespējas plānot mācības, tajā skaitā vēsturē – atbilstoši tieši savas skolas un skolotāju vajadzībām un iespējām. Piemēram, šī brīža piedāvātais vidusskolas modelis un arī mācību priekšmeta programmu paraugi pieļauj iespēju skolām saturu dalīt un mācīt pēc saviem ieskatiem un vajadzībām – pamatkursus var mācīt viens skolotājs, tad tie nav jādala. Taču, ja skolotāji nejūtas pārliecināti vai kādu citu iemeslu dēļ kompetenti, piemēram, ekonomikā, kursu iespējams dalīt moduļos un to var mācīt vairāk nekā viens skolotājs. Šāda veiksmīga prakse tiek īstenota vairākās Latvijas skolās.

Visā skolas laikā vēsturei šobrīd iespējams atvēlēt būtiski vairāk stundu

Vērtējot vēsturei veltīto stundu skaitu visā skolēna skolas laikā, vēstures apjoms nesamazinās, bet gluži otrādi – to vidusskolā izvēloties mācīties padziļināti, skolēni vēsturi mācās nozīmīgi vairāk.

Pamata izglītības posmā skolēni 245 stundas (4. – 6. klase) integrētā mācību priekšmetā apgūst sociālās zinības un vēsturi. No kopējām 245 mācību stundām 126 stundas tiek veltītas vēstures jautājumu aplūkošanai (18 no 37 sasniedzamajiem rezultātiem). Savukārt 7. – 9. klasē skolēni vēsturi apgūst 210 mācību stundu apjomā. Tādējādi 4. – 9. klasē skolēni vēsturi mācās 371 mācību stundu ­– šis stundu apjoms ir lielāks kā iepriekš, kad skolēni 6. – 9. klasē dalītos mācību priekšmetus Latvijas vēsture un Pasaules vēsture apguva 280 mācību stundu apjomā. Kopējā mācību stundu atšķirība ir 91 mācību stunda, ja salīdzina ar laiku pirms 2020. gada 1. septembra, kad sāka ieviest jauno saturu.

Vidusskolā atestāta iegūšanai skolēns apgūst mācību saturu 3360 - 3780 stundu apjomā, tas ir 1120 – 1260 stundas gadā. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas pamatkursos skolēni pavada 165 vai 240 stundas (atkarībā no tā, kuru pamatkursu izvēlas), bet padziļinātajā kursā – 210 stundas mācās vēsturi. Tas nozīmē, ka, ja skolēns izvēlas mācīties arī padziļināto kursu Vēsture II (skolām ir iespēja ietekmēt skolēnu izvēli, šādu kursu piedāvājot), tad skolēna kopējā pieredze, mācoties vēsturi vidusskolā, būs 450 stundas, kas ir būtiski vairāk iepriekšējo 210 stundu vietā.

Vidusskolas jaunais modelis veidots, lai nodrošinātu iespēju mācīties atsevišķas jomas un priekšmetus padziļināti, atbilstoši savām interesēm, spējām un nākotnes mērķiem. Pārāk lielais priekšmetu skaits vidusskolā, kad skolēns vienlaikus mācās 18 līdz 20 mācību priekšmetus, un lielais visiem obligāti apgūstamo priekšmetu loks nedeva iespēju iedziļināties kādā mācību jomā, liedza atklāt un attīstīt savas intereses. Jaunajā pieejā visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību, mācoties kādu no pamatkursiem katrā mācību jomā, un izvēlas apgūt trīs kursus augstākajā līmenī.