Mērķtiecīgi plānojot tematus visam gadam, var veiksmīgāk plānot arī sasniedzamos rezultātus, meklēt informāciju un gatavot mācību materiālus dažādiem uzdevumiem. Kas nosaka temata izvēli? Lieliski, ja izdodas gada tematiskajā plānā ievērot bērnu intereses un sekot tām, tomēr vienkāršāk un produktīvāk ir plānot tematus visam gadam, paļaujoties uz to, ka prasmīgs skolotājs pratīs ieinteresēt bērnus par katru tematu.

Veidojot gada plānu pirmsskolā, galvenie jautājumi ir šādi.
• Kā gada griezumā izvēlēties bērnam nozīmīgus, ambiciozus un uz iedziļināšanos virzītus integrētus tematus?
• Cik ilgu laiku dot katra temata izpētei?
• Kā lielie jautājumi un ziņas bērnam ietekmē temata saturu?

Kas nosaka temata izvēli? Lieliski, ja izdodas gada tematiskajā plānā ievērot bērnu intereses un sekot tām, tomēr vienkāršāk un produktīvāk ir plānot tematus visam gadam, paļaujoties uz to, ka prasmīgs skolotājs pratīs ieinteresēt bērnus par katru tematu. Mērķtiecīgi plānojot tematus visam gadam, var veiksmīgāk plānot arī sasniedzamos rezultātus, meklēt informāciju un gatavot mācību materiālus dažādiem uzdevumiem.

Plānojot temata apguvi un veidojot rotaļnodarbības, protams, ir jāņem vērā bērnu intereses, iepriekšējā pieredze un zināšanas, tāpēc svarīgi atbildēt uz šādiem jautājumiem.
• Kādus tematus bērni ir izpētījuši iepriekšējā gadā?
• Kā temati saskan ar pirmsskolas dzīvi un tradīcijām?

Ieteikumi plānošanā 
• Mācību gada sākumā ieplānojiet laiku, lai sadraudzētos, lai apgūtu pirmsskolas dienas ritu.
• Vispirms saplānojiet aktuālos tematus, kas ir nemainīgi katru gadu, piemēram Ziemassvētki vai Ģimenes diena; ieplānojiet gatavošanos svētkiem un pasākumiem un tad veidojiet plānojumu pārējiem mēnešiem, sasaistot tos, veidojot pāreju, ievērojot pēctecību.
• Plānojiet viss kolektīvs kopā, lai katrā nākamajā gadā bērni vai nu apgūtu tematu ar citu saturu, vai arī izpētītu jaunus tematus.;
• Izvēloties tematus, jāņem vērā arī mācību jomu sasniedzamie rezultāti gada garumā.
• Gada laikā plānojiet iespējas attīstīt un lietot visas caurviju prasmes. Izstrādājot gada tematisko plānojumu, būtu jāņem vērā, vai tas būs bērniem nozīmīgs, atbilstošs, vai būs pietiekami sarežģīts un saistošs.

Atbilstošs. Saistīts ar bērnu iepriekšējām zināšanām un/ vai pieredzi. Mācību centrā ir ne tikai fakti un iemaņas, bet arī konceptuālā izpratne, principi un darbošanās process.
Jautājumi, ko sev uzdot. 
• Cik lielā mērā šis temats ir vērtīgs ārpus grupas/ klases sienām?
• Vai to ir vērts zināt un kādēļ?

Nozīmīgs. Ļauj iegūt dzīvei vajadzīgās iemaņas vai pieredzi, iegūt zināšanas, kas nepieciešamas temata izpratnei. Mācīšanās nav tikai mācīšanās pēc.
Jautājums, ko sev uzdot. 
• Kā bērni varēs izmantot iegūtās zināšanas un iemaņas?

Izaicinošs. Rada iespēju padziļināt un paplašināt priekšzināšanas un iepriekšējo pieredzi.
Jautājums, ko sev uzdot.
• Cik ļoti šajā tematā jāiedziļinās?

Saistošs. Piesaista bērnu uzmanību un rada interesi.
Jautājumi, ko sev uzdot. 
• Vai bērniem šis temats būs interesants?
• Kā panākt, lai mācīšanās būtu aizraujoša? (Pēc G. Wiggins, J. McTighe ‘Understanding by Design)

Ļoti svarīgi ir nesadrumstalot mācību saturu, katru tematu vēlams izvērst mēneša garumā, lai bērni var patiesi mācīties iedziļinoties un lai tiktu nodrošināti visi trīs mācīšanās posmi: – aktualizācija (uzmanības pievēršana/sākotnējās intereses izraisīšana, ievērojot atbilstību bērna interesēm, iepriekšējo zināšanu aktualizācija un priekšstata radīšana par mācīšanās mērķi), apjēgšana (izpratnes veidošana, izmantojot daudzveidīgus metodiskos paņēmienus, vingrināšanās, atgriezeniskās saites saņemšana, snieguma pilnveide) un refleksija (iegūto zināšanu un prasmju izvērtēšana, pārdomas par mācīšanās procesu).

Noteikumos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām norādīti lielie jautājumi, kuri vijas cauri visam gadam un palīdz izvērtēt, cik daudzveidīgs ir gada plāns. Mazākiem bērniem tematu saturā dominēs “darīšana”, tāpēc vairāk atbildēs uz jautājumu: “Ko es varu darīt pasaulē?”.

Temata virzību un dziļumu nosaka ziņa bērnam. Šīs ziņas formulēšanā parādās skolotāja meistarība – kā piedāvāt pētīt tieši to, kas ir saistošs un interesants grupas bērniem. Piemēram, tematā “Mana pilsēta (ciems)” ziņa bērnam varētu būt “Katrai ēkai ir sava nozīme pilsētā” (II pakāpe), tematā “Lai skan!” ziņa bērnam varētu būt: “Mums visapkārt ir dabas un cilvēku radītas skaņas” (II pakāpe).Mazākiem bērniem tematā “Ripo, birst un slīd” ziņa bērnam varētu būt: “Caurules, renes, trauki, slīpas virsmas palīdz pārvietot gan sīkas, gan lielas lietas”. Pieredze liecina, ka vislabāk ziņu bērnam izdodas formulēt, strādājot komandā. Turklāt jāpatur prātā, ka satura plānošanā un īstenošanā atbalstu var sniegt arī sporta un mūzikas skolotājs.

Formulējot ziņu bērnam, palīdzēs šādi jautājumi.
• Kāds būs sasniedzamais rezultāts – ko bērns zinās un pratīs izdarīt?
• Vai būs iespējams novērtēt, cik labi bērns izpratis šo ziņu?

Lai izdodas izveidot gada tematisko plānojumu, kas veicina katra bērna mācīšanos iedziļinoties!

Gada plāna piemērs 
Ziņas bērnam 

Sagatavots pēc Gintas Kārkliņas, Skola2030 vecākās ekspertes, Rīgas Starptautiskās skolas vadītājas, stāstījuma darba grupā konferencē pirmsskolu pedagogiem “Darbojos, izzinu – mācos ar prieku” 14.03.2019. Valmierā. Darbnīcas mērķis bija veidot klausītāju izpratni par plānošanas nozīmīgumu bērnu jēgpilnas mācīšanās sekmēšanai. Pārskatu sagatavoja Inga Stangaine, Dr. paed., LU docente, Skola2030 eksperte tālākizglītības jomā.