Atbalsts vērtēšanas kārtības izstrādei

Katrā pirmsskolā ir izstrādāta vērtēšanas kārtība, kurā ir iekļauti galvenie vērtēšanas principi, noteikta vērtēšanas forma un aprakstīta vērtēšanas īstenošana ikdienā. Vērtēšanas kārtības izstrādē var palīdzēt Skola2030 pirmsskolas mācību programmas paraugs (https://mape.skola2030.lv/resources/10), kurā tiek piedāvāti mācību sasniegumu vērtēšanas formas, principi un metodiskie paņēmieni. Vēl Skola2030 piedāvā metodisko līdzekli “Mācību satura un pieejas plānošana”, kurā ir atsevišķa nodaļa par vērtēšanu: kā vērtēt katra bērna sniegumu, kā iegūtos datus izmantot, lai plānotu un virzītu katra bērna izaugsmi, un kā par bērna sniegumu informēt viņa ģimeni https://mape.skola2030.lv/resources/87.

Vērtējot svarīgi būtu atbildēt uz jautājumiem: Kāpēc vērtēju? Ko ar šiem datiem darīšu?

Lai vērtēšana pildītu savu būtiskāko funkciju – atbalstītu bērna mācīšanos –, svarīgi uz to skatīties kā dabisku ikdienas mācību procesa daļu. Vērtēšana ir vajadzīga skolotājam, lai sekotu bērna attīstībai, mācībām un varētu mērķtiecīgi viņu atbalstīt un mācīt. Skolotājs grupā vērtē, ko bērni dara, un izmanto šos datus, plānojot mācības. Formatīvos ikdienas datus skolotājs izmanto uzreiz, piemēram, ja redzu, ka bērns no veidošanas masas savieno vai atdala detaļas, tad piedāvāju nākamo attīstības soli – izvilkt atsevišķas detaļas. Ja skolotajam liekas svarīgi atcerēties novēroto, tad būtiski tos fiksēt (pierakstot, fotografējot, filmējot vai kā citādi dokumentēt), lai vēlāk spriestu par izaugsmi vai arī pamatotu to, kā bērns mācās un kādēļ piedāvājam tieši tādas mācības. Vēl viens aspekts par vērtēšanu pirmsskolā, kas būtu jāņem par pamatu, ir vērtēt to, ko bērns var, ko prot, ko ir apguvis, kas labi padodas un kas viņu interesē. Tas ļauj pamanīt, uz kādas bāzes bērns var būvēt tālākās prasmes, zināšanas, nezaudējot interesi par mācīšanos, iespēju kombinēt un piedāvāt gan apgūstamās prasmes, gan arī materiālus, radot bērnam prieku un gandarījumu par to, ka izdodas, ka spēj, un izpratni, ka, vēl papūloties, izdosies vēl labāk.

Novērtēt vērtēšanas nozīmi: Rīgas PII “Viršu dārzs” pieredze

Par to, kā vērtēšanu īsteno Rīgas PII “Viršu dārzs”, stāsta metodiķe Dace Nordmane:

“Izstrādājot Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību Rīgas PII “Viršu dārzs”, ļoti koncentrējāmies uz bērnu – uz viņa izaugsmi.

Skola2030 mācībās piedāvāja vērtēt bērnu sniegumu katra temata noslēgumā, t. i., ik pēc mēneša vai nedaudz ilgāka laika. Mums tas šķita nereāli un radās jautājums: pa kuru laiku to var paspēt? Tolaik reizi mācību pusgadā visaptveroši vērtējām bērnu sniegumu un arī vecākiem nodrošinājām divus rakstiskus summatīvos vērtējumus – janvārī un maijā. Esam izstrādājuši Mācību satura apguves vērtējuma formas atbilstoši pa vecumposmiem. Vērtēšanas kritēriji ir plānotie sasniedzamie rezultāti vecumposma nobeigumā (pēc Pirmsskolas mācību programmas), un mācību sasniegumu vērtējam 4 apguves līmeņos: sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti.

Mūzikas un sporta skolotāji, kā arī logopēde izvērtē bērna sasniegumus pēc atsevišķiem Mācību satura apguves vērtējuma kritērijiem, un viņu sniegtais vērtējums tiek iekļauts kopīgajā. Vecākiem pēc iepazīšanās ar visaptverošo bērna Mācību satura apguves vērtējumu tiek piedāvāta iespēja šos vērtējumus pārrunāt ar pedagogiem klātienē.

Ar laiku sapratām, ka efektīvāk patiešām būtu regulāri – katra temata noslēgumā – novērtēt bērna sniegu-mu atbilstoši tematā izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Rezultātā mācību pusgada laikā pamazām tiek iegūta informācija par bērna mācību sasniegumiem, pusgada noslēgumā šiem datiem summējoties mūsu izveidotajā Mācību satura apguves vērtējuma formā. Tajā ir arī apguves līmeņu skaidrojumi, un tie ir saprotami vecākiem.

Vecākiem vienmēr ir pieejams apgūstamā temata plāns ar konkrētiem bērnam sasniedzamajiem rezultātiem, kuri vienlaikus ir vērtēšanas kritēriji. Šādi ik temata noslēgumā vērtējot bērna sasniegumus pēc konkrētiem kritērijiem (tematā izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem), arī vecāki biežāk saņem informāciju par bērna sasniegumiem, turklāt informācijas apjoms vienā reizē ir ievērojami mazāks un līdz ar to – vieglāk uztverams.

Cita vērtība

Mūsu pirmsskolas iekšējo noteikumu izveides laikā nonācām pie atziņas, cik daudz vēl mums, skolotājiem, jāstrādā, lai padziļinātu izpratni par vērtēšanu, lai vērtēšana mācīšanās atbalstam kļūtu par ierastu ikdienas praksi. Joprojām traucē mūsu pašu – pieaugušo – līdzšinējā pieredze, jo vairākumā gadījumu ar vērtēšanu saistās ne tik patīkamas atmiņas: stress, salīdzināšana ar cita sasniegumiem, kļūdu un trūkumu izcelšana.

Pirmsskolas vecumā bērni mācās atdarinot. Mēs – pieaugušie – esam viņu dzīvais paraugs. Pirmsskolēni spoguļo pieaugušos. Pieaugušo darbībā jāspoguļojas visām tām vērtībām, attieksmēm, kuras vēlamies ieaudzināt bērnos. Tas ir svarīgi arī vērtēšanā, proti, jābūt cieņpilnai attieksmei pret katra sniegumu, atbalstam snieguma uzlabošanai. Manuprāt, nav iespējams domāt un runāt par bērnu vērtēšanu atrauti no izpratnes par vērtēšanu kopumā. Tādēļ pedagogiem, gan vērtējot vienam otru, gan vērtējot bērnus, jāievēro tie paši principi.

Lai mainītos skolotāju un citu pieaugušo attieksme pret vērtēšanu un izpratne par to, manuprāt, arī pieaugušajiem jārada iespējas piedzīvot citādu attieksmi. Ikvienam skolotājam pašam jāpiedzīvo, ka kolektīvā ar cieņu izturas pret viņa pašreizējām zināšanām, pieredzi, izpratni par jauno mācīšanās pieeju. Empātija un atbalsts, cieņpilna attieksme pret ikviena sniegumu – tas viss ir vienlīdz nepieciešams kā bērniem, tā arī pieaugušajiem. Pilnveidotā satura aprobācijas komandas mācībās vingrinājāmies PPP principu: paslavē, pajautā, piedāvā. Vispirms paslavē kolēģi par viņa izdošanos, pajautā sev neskaidrās detaļas un tad piedāvā, iesaki, kā viņš sniegumu varētu uzlabot. To ļoti cenšamies praktizēt ikdienā, jo, manuprāt, pedagogs profesionāli pilnveidojas (PPP) visefektīvāk, kad kolēģi vēro cits cita sniegumu un vērtē pēc PPP (paslavē, pajautā, piedāvā) principa, kad kolēģi savstarpēju nodarbību vērošanu un analizēšanu, kvalitatīvas atgriezeniskās saites saņemšanu uztver kā iespēju izaugsmei. Vien piedzīvojuši šādu vērtēšanu no citiem kolēģiem, viņi spēs veidot pārnesi, vērtējot bērnu sniegumu.

Lai apgūtu pilnveidoto mācību saturu un jauno mācīšanās/ mācīšanas pieeju, mūsu skolotājas secināja, ka kopā mācīties un saprast ir daudz vieglāk. Mēs pašas, skolotājas, tāpat kā bērni grupā, esam tik dažādas, katra piedzīvo savas izdošanās un neizdošanās. Un tas ir liels ieguvums, ka vēlamies un protam cita citu atbalstīt, piedāvāt idejas. Nu jau trešo mācību gadu visas kopā plānojam apgūstamo tematu. Dažreiz tā ir tikai vienas reizes sanākšana un nopietna strādāšana visām kopā, dažreiz temata plānošanai sanākam kopā biežāk. Gadās arī, ka dažādu notikumu iespaidā pārplānojam sākotnēji iecerēto. Kopīgajās plānošanas reizēs kļūst ļoti pārskatāma situācija tematā katrā grupā: ir skaidrs, ar ko sāks trīsgadnieki, kā tematu dziļāk pētīs piecgadnieki.

Mēs pašas visu laiku izvērtējam, kuri no mūsu paņēmieniem, pieejām, sistēmām labi darbojas. Tad notiek attīstība. Arī kopīgā tematu plānošana ir sistēma, kas labi darbojas, un tieši skolotājas ierosināja pie tās palikt. Tā bija mūsu pašu vienošanās, kā strādāsim. Tas nav “no augšas” nācis rīkojums, tā ir skolotāju pašu nepieciešamība. Ja tu pats pie tā esi nonācis, tad tam ir cita vērtība.

Man ir milzīgs prieks, ka beidzot mums – pedagogiem – ir dota vaļa domāt un darīt pašiem atbilstoši savām vajadzībām, savai konkrētajai situācijai mācību iestādē. Nav noteikts jau gatavs, visiem vienots “rāmis”, forma arī mācību satura plānošanai un sasniegumu vērtēšanai. Tas ļāva arī mums pamazām nonākt pie vērtēšanas īsākos laika posmos, katra temata noslēgumā. Tas notika, darot un izvērtējot izdarīto.

Vērtējam savu darbu un mācāmies cits no cita

Skolotāju darba vērtēšana notiek Edurio platormā. Tur par pedagogu darbu var spriest pēc bērnu vecāku atbildēm uz konkrētiem jautājumiem. Edurio aptauju (aptaujas jautājumi jau tiek piedāvāti gatavi, mēs esam šīs aptaujas lietotāji) rezultāti parāda reālo bildi par iestādi (jautājumi ir ļoti konkrēti, tādēļ atbildes arī ir konkrētas – vai šis ir labi vai nav labi): iestādē strādājošie izvērtē fizisko, emocionālo vidi, sadarbību, vadības atbalstu u. tml., bērnu vecāki rīkojas līdzīgi, turklāt arī izvērtē faktorus, kas vistiešāk attiecas uz bērnu – skolotāju atbalsts, ieinteresētība, sadarbība, vecāku informēšana (t. sk. arī par mācību sasniegumiem), ēdināšana, pasākumi utt. Apkopojot rezultātus, paveras skats uz iestādi no malas – dažreiz apliecinājums tam, ka pie “goda dēļa esošais” tiešām pelnījis tur būt, dažreiz apstiprinājums kādām bažām, kuras mums pašiem jau bijušas; mēdz būt arī ļoti vērtīgi ieteikumi. Jebkurā gadījumā tie ir vērā ņemami (jo vēlamies, lai visiem pēc iespējas dzīve būtu labāka) dati (anonīmi, zināma vien grupa), kurus izanalizējot, plānojam iestādes dzīvi turpmāk.

Skolotāju darbu vērtē arī atklātajās nodarbībās, kurās piedalās citi skolotāji, metodiķe un vadītāja. Kā jau minēju, īstenojam PPP principu. Tiek veiktas atzīmes pašu izstrādātajā Pedagoģiskā procesa vērojuma aprakstā. Īpaši uz atklātajām nodarbībām nefokusējamies. Visbiežāk praktizējam iespēju vienam pie otra paciemoties, pavērot kādu atsevišķu elementu, gūt jaunu pieredzi par neskaidro. Piemēram, ja kādai skolotājai neveicas sniegt atgriezenisko saiti, viņa droši vēršas pie metodiķes, kura attiecīgi iesaka pavērot kādas kolēģes darbu un gūt idejas darbam. Metodiķe pārzina katras savas iestādes skolotājas stiprās puses, jo ir cilvēks, kurš pārrauga mācīšanos. Mani skolotājas neuztver kā kontrolētāju, kurai ienākot grupā, visiem bailēs jāsastingst. Skolotājas zina, ka, ienākot grupā, viss tāpat skaidri nolasāms gan par skolotājas darbu, gan par bērnu iesaistīšanos. Šķiet, atslēgas vārdi tam ir savstarpēja uzticēšanās. Skolotājām jābūt skaidram priekšstatam par lielajām darba vadlīnijām: pirmsskolas vadlīnijām, vērtēšanas principiem, ieradumiem, vērtībām, caurvijām utt. Tie ir galvenie skolotāja rīki, un pedagogam jāsaprot, ko tas nozīmē, piemēram, izaugsmes princips – kur tu biji iepriekš, kur tu ej tālāk. Svarīgs ir sistemātiskums, un tāpēc ir mērķis, uz kuru katra temata ietvarā sistemātiski virzīties.

Ja mīlam savu darbu, daudz tajā sevi ieguldām, tad pie šīm vadlīnijām var turēties it viegli, kā rotaļājoties.

Bet līdz tam katrs nonāk citādi un, manuprāt, arī tikai pamazām. Mūsu atdeve darbā, darbs no sirds bērnu labā – tas ir ļoti pamanāmi. To ierauga un novērtē arī bērnu vecāki, un, ja pamana, tad arī uzticas.”

Uzziņai

• Rīgas PII “Viršu dārzs”.
• Pirmsskola dibināta 1945.gada 22. jūlijā.
• Pašlaik strādā 31 darbinieks, t.sk. 12 skolotāji un 5 skolotāju palīgi.
• Apmeklē 84 bērni vecumā no 3 līdz 6 gadiem: trīs grupās ir 5–6 gadus veci bērni, vienā ir 3–4 gadus veci bērni.

Lejuplādēt PDF: Skola2030 Ziņas Novembris - 2020