Taču jautājums - kāpēc skolotājiem tiek piedāvāti tieši mācību materiālu paraugi un nevis pilns mācību līdzekļu komplekts - ir viens no bieži diskutētiem tematiem pilnveidotā mācību satura un pieejas kontekstā. Tas bija viens no centrālajiem tematiem arī  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas šī gada 20. janvāra sēdē, kurā līdzās deputātiem, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem sarunā savā pieredzē dalījās arī dažādu Latvijas skolu vadītāji un skolotāji (diskusiju par mācību līdzekļu paraugiem var skatīt te: https://youtu.be/tvjJAN8Sjfc?t=2992)

Skolotājam obligāti - tikai sasniedzamie rezultāti un valsts pārbaudes darbi

"Kompetenču pieeja pēc būtības ir tāda, ka to nevar nevienam iemācīt. Ja arī mēs tagad procesu apturētu, sagatavotu grāmatas un darba lapas, tad tik un tā – arī pēc gada skolotājam būtu jādomā pašam, kā novadīt stundu," Saeimas komitejas sēdē uzsvēra Limbažu novada ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja Gunta Lāce.

Lai sniegtu labāko atbalstu tieši saviem skolēniem, skolotājs var pats plānot mācību satura apguves secību, brīvi izvēlēties mācību metodes, saviem skolēniem atbilstošus piemērus, mācību līdzekļus. Tā tas bijis arī līdz šim – tikai pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts, tajos iekļautie sasniedzamie rezultāti skolēnam triju gadu posmā (3., 6., 9. un 12. klases noslēgumā), kā arī valsts pārbaudes darbi skolotājam ir obligāti. Viss pārējais mācību īstenošanai – mācību priekšmetu un kursu programmu, mācību līdzekļu izvēle, metodes, ar kādām skolotājs strādā, – ir katra skolotāja brīva izvēle. Balstoties savā profesionālajā kompetencē, skolotājs, redzot savus skolēnus, viņu prasmes, pieņem lēmumus – veidot savu programmu vai mācīt pēc parauga.

Stāstot savas skolas pieredzi jaunajos apstākļos, G. Lāce teica: "Mēs izmantojam visus jau pieejamos materiālus, kopā plānojam, kopā, piemēram, 1.–4. klašu skolotāji veidojam otrā pusgada tematiskos plānus, paši savus mācību materiālus." G. Lāce atzīst – ir problēmas atsevišķos mācību priekšmetos, kuri līdz šim nav bijuši vai dažās no tēmām, kuras ir jaunas. "Lai šo risinātu, esam izveidojuši skolotāju mācīšanās grupas, kas darbojas gan skolā, gan novadā, gan starp novadiem. Šobrīd tiešsaistē Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras Valsts ģimnāzija un Limbažu Valsts ģimnāzija – esam izveidojuši savas grupas, kurās tiekas matemātikas skolotāji un kopā plāno – kā strādās ar šīm jaunajām tēmām. Mēs esam sākuši un mēs nevēlētos, ka mums pasaka, šobrīd jābremzē," sēdē uzsvēra G.Lāce.

Direktore un skolotāja sarunā ar deputātiem atzīmēja, ka "ļoti daudzos mācību priekšmetos ir izmantojamas esošās mācību grāmatas. Piemēram, matemātikā esošās mācību grāmatas nosedz visas standarta prasības.Tās nav precīzi tādā kārtībā, kāda ir paraugprogramma, tomēr teikt, ka grāmatu vispār nav, nav pareizi".

Universāls mācību materiāls vienkārši nav iespējams

Jautāta, vai neizjūt mācību materiālu trūkumu savā darbā, ko nereti dzird kā vienu no argumentiem skolotāju grūtībām pilnveidotā satura īstenošanā, Gunta Lāce teica – es to saskatu kā izaicinājumu, un vienlaikus viņa uzsvēra: “Jaunajā pieejā es kā matemātikas skolotāja nespēju iztēloties, ka kāds varētu man priekšā uzrakstīt tādu stundu, kuru es precīzi varētu izmantot savā darbā, saviem skolēniem. To, ko Rīgā būs sagatavojis inženierzinātņu vidusskolas skolotājs, es saviem inženieriem Limbažos nevarēšu izmantot. Un tieši tāpat – arī otrādi. Universāls materiāls vienkārši nav iespējams. Tāds materiāls, ar ko skolotājs jaunajā pieejā ies savā konkrētajā klasē strādāt, nav iespējams."

Skola2030 mācību līdzekļu piemēri veidoti kā starta komplekts pilnveidotā mācību satura īstenošanai, tie neietver visus katra temata apguvei nepieciešamos mācību līdzekļus. Mācību līdzekļu paraugā jeb piemērā katrā temata komplektā iekļauts temata atsegums skolēnam, uzdevumi, atgādnes un citi uzskates līdzekļi, kā arī paraugi skolēnu mācību snieguma vērtēšanai. Katra temata komplektu veido skolotāja ceļvedis un mācību līdzekļi tūlītējai izmantošanai darbam ar skolēniem.

Tam, ka paraugus vajadzētu vairāk, piekrīt visas puses. Kā teica G. Lāce, tas atvieglotu ikdienu īpaši mazajām klasēm un viņa pieņem, ka izdevniecības pie grāmatām jau "čakli strādā". Skolotājiem ir pieejami un krājas mācību materiālu paraugi vietnē mape.skola2030.lv. "Tie ir vismaz atzītu profesionāļu veidoti paraugi. Iespējams, jāapmaksā papildu cilvēki, kuri tos izstrādā vēl vairāk. Taču tas, ko es nevēlētos, lai publiskotais būtu nekvalitatīvs. Ir jāatlasa profesionāļi, kas šos paraugus veido – tas lēnām notiek. Taču skolotājiem ir iespējas strādāt arī šobrīd – gala rezultāts ir definēts, skolotājs ir profesionālis, lai zinātu, kā to sasniegt."

Atbalsts skolotāju sadarbībai ir risinājums arī mācību materiālu problēmai

"Jebkuras problēmas risinājums ir skolotāju profesionālā sadarbība. Šis ir tas jautājums, kas līdz galam nav ieviests skolās, un tāpēc skola sastopas ar grūtībām – gan saistītām ar mācību materiāliem, mācību līdzekļiem, gan ar saturu," Saeimas komitejas sēdē uzsvēra Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs.

"Jebkurš saturs prasa apspriešanos, saprašanu, ir vajadzīga cita domāšana, un šobrīd ir svarīga cita pieeja – problēmu mēs varam risināt, nodrošinot un atbalstot skolotāju sadarbību. Uzskatu, ka tā ir primāra problēma un tā ir skolas vadības darba problēma."

Kā atzīmēja R. Alijevs, katrā  skolā ir svarīgi mācīties, menedžēt un nodrošināt sadarbību – mērķtiecīgu, pa priekšmetiem, pa metodēm, materiāliem utt. Tas, pēc viņa domām, šobrīd ir risinājums, kas palīdzētu īstenot reformu, kura nedrīkst apstāties. "Ir atbildīgi jādomā par to, kas nav nodrošināts pašā skolā un kāds atbalsts ir nepieciešams, – tie ir [skolas] vadības jautājumi. Nedrīkst domāt tā, ka atnāks kāds onkulis un visu atrisinās. Tā būt nedrīkst," teica R. Alijevs.

Skolu brīvība plānot mācību darbu atbilstoši savām iespējām un vajadzībām

Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, sākot šī mācību gada sākumā īstenot pilnveidotā mācību satura un pieejas pārnesi visās klasēs, izvēlējās pakāpeniskumu un izvēlējās nedalīt skolēnus jaunā un vecā standarta klasēs, cenšoties mazināt plaisu.

Skola izvēlējās prioritātes un vienojās koncentrēt uzmanību uz jaunajiem mācību priekšmetiem un jomām, pārstrukturēja skolas ikdienu. Lai efektīvi mācītu Tehnoloģiju jomas mācību priekšmetus, māca to blokos un ik pārnedēļu maina ar inženierzinātnēm. Direktors uzsvēra ļoti lielo brīvību, kāda sniegta pilnveidotajā standartā skolām patstāvīgi plānot darbu. Skolas direktors Helvijs Valcis sēdē uzsvēra: “Mēs mācām savus bērnus – mēs vislabāk zinām, kur viņi ir, un mums pašiem savā skolā jāpieņem lēmums, kur viņi jāved tālāk."

"Bieži skolēns mācīšanās procesā vaino skolotāju, darba burntīcu vai grāmatu. Līdzīgi varētu teikt par standartu –  nevis vainosim standartu, bet strādāsim kopā, mācīsimies viens no otra, kopīgi ar Skola2030 ekspertiem meklēsim labākos risinājumus,” uzsvēra H. Valcis.

Pilnveidojams atbalsts skolotājiem

Skolotāju atbalsta materiāli top kā saskaņoti mācību līdzekļu paraugi visos pamatizglītības mācību priekšmetos un visos pamatkursos vidējās izglītības pakāpē – 43 mācību priekšmetos un kursos no pirmās līdz pat divpadsmitajai klasei, kopā aptuveni 1000 tematiem. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi. Skolas var izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem; mācību līdzekļus skolām veidos izdevniecības, izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu.

Tomēr, atzīstot, ka skolu situācijas nav vienādas, Saeimas sēdē klātesošie bija vienisprātis, ka svarīgākais šobrīd būtu rast veidus, kā sniegt atbalstu gan gadījumos, kad skolas jūtas droši patstāvīgi veidot mācību saturu saviem skolēniem, gan situācijās, kad metodiskais atbalsts nepieciešams lielāks. "Skolotājam šobrīd gatavošanās stundām aizņem vairāk laika nekā iepriekš - tas būtu jāiekļauj jaunajā darba samaksas modelī. Būtu tikai godīgi to ņemt vērā un ievērot šo sadalījumu starp kontaktstundām un pārējām stundām, lai tas būtu skolotājam draudzīgs un vienkārši godīgs modelis," uzsvēra Gunta Lāce.

"Ir pilnveidojamas lietas, taču nav pamata apturēt notiekošo," uzsvēra deputāte Anita Muižniece. "Ir patiesi jādomā, kā salāgot skolotāju palielināto slodzi, taču nekad nebūs iespējams uzrakstīt pareizos un vienīgos mācību līdzekļus. Tā ir ļoti svarīga tēze, kas jāpatur prātā - šobrīd, šajos laikos būtu pat noziedzīgi, ja visi skolotāji no vienām mācību grāmatām mācītu vienu mācību saturu tik ļoti dažādajiem bērniem."